Gaļas pankūkām mūsu tautā ir populārs otrs nosaukums vācu valodā „Komm Morgen Wieder”, kura izcelsme ir neskaidra. Interesanti, ka vācieši šāda nosaukuma ēdienu nepazīst. Jādomā, ka dīvainā kārtā tā to sauc tikai Latvijā.

Sen aiz kalniem laiki, kad pie pusdienām saklāta galda pieauga spriedze, kuram no laimīgajiem tiks abi ceptas vistas stilbiņi, un to nevarēja būt vairāk par diviem. Kopš vistu fabrikas lepojas ar labi audzinātiem broileriem, par kuru audzēšanu detaļās laikam labāk neko nezināt, stilbiņu pietiek visiem.

Ļoti ātri pagatavojams, viegls un ļoti garšīgs ēdiens. Ceptu ķiploku smarža mūsu ģimenē ir viena no gastronomiski satraucošākajām smaržām, ja vēl pieliek nedaudz sviesta, tas maigums un stiprums kopā, oh!

Ar kartupeļu pankūkām īpaši tuvas attiecības ir cilvēkiem, kas paši reiz tos novākuši kartupeļu talkā. Rudenīgo dienu mazliet rūgtenajām smaržām – trūdošiem lakstiem, vīstošām lapām, starp vagām sabirušiem āboliem un viegli kūpošiem ugunskuriem tik ļoti piederas kartupeļu pankūku smeķīgais aromāts!

Garšīgas kotletes ir jāprot izcept ikvienai samniecei vai saimniekam. Kotlešu receptes dažādās ģimenēs patiešām atšķiras. Citi pievieno ķiplokus, citi – rīvētu kartupeli, dažādas ir maizes un miltu piedevas, arī garšvielas.

Ēdiens, ko cilvēks iepazīst kā vienu no pirmajiem gaļas ēdieniem savā dzīvē, ir populārs studentu un jauno ģimeņu virtuvēs, tiek gatavots uz vecpuišu un salmu atraitņu plītīm, tiklab vecmāmiņa laukos mūs uzcienās ar to siltās vakariņās.