Par projektu
Garšīgā Latvija ir projekts, kurā apkopojam receptes un stāstus no mūsdienu Latvijas ģimeņu virtuvēm. Godājam senču mantojumu, pētām dažādu novadu ēdienus, publicējam arī tādus, ko šodienas bērni mammai vai vecmāmiņai lūdz gatavot atkal un atkal. Priecājamies saņemt vēstules no visām pasaules malām (katru mēnesi mūsu mājas lapu apmeklē cilvēki no vairāk nekā 50 valstīm). Labprāt braucam ciemos, pierakstām, fotografējam un filmējam. Dalāmies ar maizes ieraugu.
Atmiņas
Mūsu stāsti nav tikai par ēdienu. Svarīga vieta tajos ir tradīcijām, attiecībām un atmiņām. Bieži tās ir atmiņas no bērnības, īpaši nostalģiskas, ja nācies aizbraukt no Latvijas. Izcepot pīrāgus uz Ziemassvētkiem vai sasienot Jāņu sieru, pat ja esi Austrālijā vai Amerikā, izdodas atdzīvināt kādu būtisku kodu.
Pavasaris
Katram no mums ir savas Latvijas sajūtas. Laukos vairāk nekā pilsētā. Savas zemes, savas vietas izjūta. Būt mājās. Būt pie savējiem. Katru gadu piedzīvot četrus gadalaikus. Smaržas un garšas, kas katru gadu seko viena otrai. Seno latviešu laika skaitīšana sākās ar pavasari. Ar Lieldienu olām, bērzu sulām, gaiļpiešiem, skābenēm, lakšiem un pirmajiem lokiem. Ar rabarberiem, kas lien laukā no zemes. Ziemāji tik zaļi, ka acīs kož.
Vasara
Uzvērtas uz smilgas, saulē smaržo meža zemenes. Jāņu siers un alus. Jaunie kartupeļi ar sviestu un dillēm. Sēņu mērce. Gurķīši, kas pārlieti ar svaigu sālījumu. Sulīgas ogas visās varavīksnes krāsās. Vasaras vidus ar radu saietu kapu svētkos. Lielais saimes galds. Groziņi ar cienastiem, kas nu kuram līdzi atnests. Lauku tortes. Zvejnieku svētki. Jūrmalciemos kūpinātās butes. Cūku pupas ar rūgušpienu. Kurzemes ķirši. Tomāti no pašu dārziem.
Rudens
Kartupeļu talkas un kartupeļu pankūkas. Sēņošana kā dzīvesveids. Marinētas baraviciņas. Kāpostu skābēšana. Gailis vai zoss uz Mārtiņiem. Štovēti kāposti, ribiņas, desiņas, putraimdesas. Kaņepes. Dzērveņu debesmanna. Ābolmaizes, drumstalmaizes, ķimeņmaizītes un magoņmaizītes.
Ziema
Burciņās noglabāta vasara. Brūklenes ar āboliem, zemenes, avenes un upenes. Tomāti želejā. Vīriešu zapte. Gada nogales svētki. Speķa pīrāgi. Piparkūkas un karstvīns. Pelēkie zirņi, lai nebūtu jāraud. Zivis, lai būtu naudiņa. Karsta zupa, kad ārā auksti. Pankūkas uz Meteņiem. Visu gadu galdā smaržīga rudzu maize, medus un biezpiens. Ciemošanās, ciemakukuļi un ceļakājas.
Ietekmes
Varētu turpināt vēl un vēl. Latviešu virtuve veidojusies no mūsu dabas veltēm un laukos, dārzos izaudzētā. Veidojusies no vietējo un ieceļojušo tautu tradīcijām – latviešu, lībiešu, lietuviešu, igauņu, vendu, somu, vācu, baltkrievu, poļu, krievu, zviedru, dāņu, ebreju un citu. Tajā apkopoti seno baltu cilšu zemnieku un zvejnieku ēdieni, Livonijas bruņinieku, muižnieku, pilskungu, klosteru mūku, Hanzas savienības, viduslaiku un jauno laiku tirgotāju, ceļotāju un pilsētnieku virtuve. To bagātinājis pa jūras un zemes ceļiem ievestu citzemju produktu, garšvielu un dzērienu klāsts.
Pirmā brīvvalsts
Kad pirms 100 gadiem Latvija nodibināja neatkarīgu valsti, pieauga nacionālā pašapziņa. Grāmatās, kalendāros, žurnālos un avīzēs publicēja arvien vairāk ēdienu recepšu latviešu valodā. Saimnieces Kaucmindē un citās mājturības skolās mācījās jaunas dzīves standartus, no tiem laikiem saglabājies “kaucmindiešu” zīmols kā garantija, ka viņu gatavotais ēdiens būs izcils visās nozīmēs. Latvijas iedzīvotāji starp abiem Pasaules kariem dzīvoja labi, audzēja labību un lopus, eksportēja sviestu un bekonu, Ulmaņlaiki simbolizēja pārticīgu dzīvi.
Padomju Latvija
Viss mainījās, kad 1940. gadā Latvijā ienāca padomju armija. Pēc tam nāca četri Otrā Pasaules kara gadi. Tiem sekoja 50 padomju okupācijas gadi, kad saimniecēm goda lieta bija pabarot ģimeni, uzburt pilnu galdu teju no zila gaisa, jo veikalu plaukti bija salīdzinoši tukši, daudz pārtikas aizveda uz nepiebarojamo Padomju Savienību. Milzu vērtē bija viss pašu izaudzētais vai no lauku radiniekiem atvestais, pagrabu krājumiem bija izšķiroša nozīme ziemas pārlaišanā. Bet svētkos galdam bija jālūst, par spīti pārtikas deficītam. Zēla un plauka “blatu” sistēma – deficīta preču iegūšana. Cilvēki viens otram izlīdzēja pēc izdevīguma principa. Tas bieži nebija likumīgi un notika paslepeni. Bet neviens tā dēļ nejuta ne mazākos sirdsapziņas pārmetumus.
Atjaunotā Latvija
Līdz ar neatkarības atgūšanu ikdienas galdā un svētkos varam celt visu, ko vien sirds kāro. Tomēr augstā vērtē ir vietējie pārtikas produkti, cik vien iespējams, svaigi un gadalaikam atbilstoši. Jo tuvāk audzēti, jo labāk. Tāpēc dārzu kopšana atkal ir modē, audzējam garšaugus pat uz palodzēm un balkoniem. Dodamies uz mežu, pie upes, jūras vai ezera, pļavā, dārzā un laukā – tur ir mūsu Latvijas virtuves labākās izejvielas! Pērkam dažādus labumus zemnieku tirdziņos, vietējo ražotāju veikalos un tiešās pārdošanas kustībā.
Šodien
Bet esam atvērti arī dažādiem pasaules ēdieniem – cepam picas, rullējam suši, pildām makarūnus, ēdam kruasānus. Vecmāmiņu receptes atkal tiek celtas godā, restorānos tās atsvaidzina un uzlabo ar mūsdienīgām gatavošanas tehnikām un paņēmieniem. Esam atvērti dažādām ēšanas koncepcijām – vegānismam, veģetārismam, svaigēšanai, bioloģiski audzētas pārtikas lietošanai, Dikāna un citām diētām, pārtikas produktu izslēgšanai pēc asinsainas noteikšanas, bezglutēna pārtikai. Vienlaikus ir arī ārsti, kuri sludina, ka speķītim nav ne vainas, mazliet kafijas un alkohola cilvēkam nāk tikai par labu, jo galvenais ir ēst un dzert ar mēru, daudz kustēties un būt priecīgam!
Par autortiesībām
Šeit publicētais saturs (teksts un attēli) ir aizsargāti saskaņā ar Latvijas Republikas Autortiesību likumu. Par šo materiālu pilnīgu vai daļēju izmantošanu pārpublicēšanai lūgums sazināties ar "Garšīgā Latvija" veidotājiem. Par attēlu izmantošanas tiesībām variet jautāt arī AKKA/LAA.
Par datu aizsardzību
Sadaļā Par privātumu variet lasīt detalizētāku aprakstu par to, kā tiek izmantoti Jūsu lietotāja dati.
Projekta atbalstam
Respektējot jūsu lietošanas ērtības, mēs nepārdodam reklāmas vietas mūsu mājas lapā, tādēļ aicinām atbalstīt šī un citu mūsu projektu attīstību, ziedojot mūsu sadarbības partnerim – Izglītības un kultūras atbalsta biedrībai Balta