Franču šokolādes kūka
Franču šokolādes kūka droši pieskaitāma pasaules kūku klasikai, kas garšo visiem. Vismaz visiem tiem, kuriem garšo šokolāde.
Plūmju kūka
Plūmju kūka piestāv augustam. Šogad Latvijā pa ilgiem laikiem dārzos ir laba plūmju raža. Paldies Sniedzei Ragzei, paldies Timermaņu ģimenei, paldies Antrai Oldermanei, kuri mūs aplaimojuši ar gardām plūmēm, jo pašiem mums tādu dārzā nav. Ja man ir vairāk laika, cepu rauga mīklas plātsmaizi ar plūmēm un drumstalām.
Medus torte. Sandras Ošiņas recepte
Medus torte ir mūsu ģimenē viena no iemīļotākajām. Bērnībā to visvairāk novērtēja mūsu dēls Mārcis. Toreiz meklēju recepti pavārgrāmatās, un liels bija mans pārsteigums, kad nevienā no mājās esošajām to neizdevās atrast. Ļoti nopriecājos, kad Baldonē satiktā saimniece Ineta Karule dalījās ar savu recepti, kuru esmu mazliet pārveidojusi.
Banānu šokolādes kēksi
Banānu šokolādes kēksi ir īsts kārums. Tādus nenopirkt veikalos vai konditorejās – tajos ir īsts sviests, tumšā šokolāde un smaržai pievienota maza lāsīte tumšā ruma. Receptei esmu iedvesmojusies no franču virtuves, un francūži nudien zina, kā ēdienu padarīt par īstu baudas avotu. Recepti veltu Valmieras drāmas teātra aktrisei Ievai Esterei Barkānei un viņas kolēģiem.
Dvēseļu kūkas
Manā bērnībā par Helovīniem neko nezinājām. Augām kā padomju bērni, un mums nebija nekādu dvēseļu. Kur nu vēl mirušajiem! Skolā mūs izglītoja, ka Dieva nav, ir tikai miesa, un ir mūžam nemirstīgais Ļeņins. Toties stāstīja par komunismu, “solot katram pēc vajadzībām, prasot no katra pēc spējām” un tādā garā. Kā vēlāk noskaidrojās, nekas no tā visa nestrādā, solītais komunisms tā arī nepienāca, bet valsts sabruka.
Zemeņu tartes jeb groziņi
Zemeņu tartes vai zemeņu groziņi – kā pareizāk būtu saukt šīs kūkas, es nezinu. Un varbūt tam arī nav nozīmes, galvenais, lai labi garšo. Ja klasiskos groziņus var ēst, paņemot rokā, šīs kūkas ir pārāk trauslas un tāpēc ēdamas ar kūku dakšiņu vai karotīti, uzliktas uz šķīvīša.