Pamatēdieni

Lakši ir ierakstīti Latvijas Sarkanajā grāmatā kā aizsargājamie augi. Tomēr tos var nopirkt tirdziņos. Garšas ziņā lakši ir līdzīgi ķiplokiem, bet atšķiras ar to, ka pēc lakšu ēšanas nav jūtams specifiskais ķiploku aromāts.

Vēl viena recepte ar lakšiem. Ja ir tāda teorija, ka veči ar kečupu un majonēzi var apēst arī zāģu skaidas, tad līdzīgi ir ar pankūkām. Tajās var ietīt visu ko, un varbūt tā var iebarot pavasara vitamīnus bērniem, kuri citādi pret spinātiem un citiem zaļumiem ir ļoti skeptiski.

Šodien ir Māras diena. Šo recepti publicēsim ar mīļiem sveicieniem Mārītei Tīrumai, kura ik dienas rūpējas, lai mūsu galdos nonāk daždažādas jūras delikateses.

Sīpolklopsis ir kārtīgs, sātīgs aukstā laika ēdiens. Rosīšanās, līdz viss ir katlā, neprasa daudz laika, bet vārīšana ir ilga, tāpēc labāk šo ēdienu gatavot brīvdienās.

Kad vasara sliecas uz otru pusi un laukos sabriest kāpostgalvas, Ruta savai saimei gatavo kāpostu tīteņus jeb golubcus. Mazdēliem garšojot pikantāki, viņu dēļ nežēlojot piparus, savukārt meita Inga piedevām izvēlas ēst nevis kartupeļus, bet burkānus, kuri vārījušies mērcē.

Ir tāds teiciens, ka PIRMĀ reize var būt tikai viena, bet uz sezonālajiem labumiem to var attiecināt katru gadu. Vasara atnāk ar pirmajām zemenēm, pirmajiem pašu gurķiem un tomātiem un pirmajiem jaunajiem kartupeļiem.

Ne katrā Eiropas valstī ir iespēja brīvi klīst pa mežiem un sēņot. Pirms mēneša, braucot uz Austriju, novērojām, ka Lietuvā un Polijā gar ceļa malām sēnes tika andelētas lielos grozos, Čehijā tādus skatus nemanījām, bet Vīnē Naschmarket tirgū bija nopērkamas gailenes un baravikas. Mazajās kastītēs, protams, un dārgi.

Šī recepte ir veģetāriešiem un sīpolnīdējiem tīkama. Mana mamma un vecmamma sēnes cepa ar žāvētu cūkgaļu un sīpoliem.

Mana vecmamma reizēm mēdza dungot dziesmiņu „Nekas nav tik foršs kā kartupel’s ar dorš’!”. Un tā jau arī ir, katrs, kurš ēdis svaigu (nevis nezināmu skaitu reižu saldētu un atkusušu) uzceptu mencu, to zina.