Vistas filejas kabatiņas

Ievads

Teksts: Sandra Ošiņa

Foto: Valdis Ošiņš 

Reizēm receptes manā virtuvē nonāk pa dīvainiem un negaidītiem ceļiem. Šo recepti atradu grāmatā “Zvaigznei tikai stunda. Itas Kozakevičas laiks” (Armands Melnalksnis, izdevējs “Zelta grauds”, 2004), un tā nav pavārgrāmata, bet gan izdevums par leģendārās Latvijas polietes, žurnālistes, tulkotājas, politiķes un sabiedriskās darbinieces Itas Kozakevičas dzīvi un darbu, kurā bez autora atmiņām iekļautas arī Itas Kozakevičas runas no uzstāšanās reizēm, raksti un intervijas presē. Vienā no intervijām žurnāliste noslēgumā vaicā par Itas Kozakevičas darbošanos virtuvē, jo esot zināms, ka viņai tas ļoti patīkot. Un politiķe padalās ar dažām receptēm.

Lai gan rakstā Ita Kozakeviča šo vistas gaļas gatavošanas veidu piemin kā no ebreju virtuves nākušu, no mūsu draudzenes polietes Urszulas Staņislavskas noskaidroju, ka poļu virtuvē ir tāds ēdiens vistas kabatiņas (kieszonki z kurczaka poļu val.). Pēc sastāva ēdiens ir līdzīgs kā slavenās Kijivas kotletes, bet pagatavojams vienkāršāk un ar dažādām pildījumu variācijām. Ja palūkojas, kādas ziņas varam atrast par Kijivas kotletēm, tad tās savulaik esot radušās no franču virtuves ēdiena côtelette de volaille, kas tulkojumā no franču valodas nozīmē mājputnu kotletes.

Kijivas kotlete ir salīdzinoši sarežģīti pagatavojama: veselu vistas fileju (senākās receptēs minēta fileja kopā ar kaulu) izklapē un saformē tā, lai tajā varētu ietīt gabaliņu sviesta kopā ar kapātiem zaļumiem, tad to visu satin, izveidojot ovālu formu, panē rīvmaizē un cep karstā eļļā. Reizēm vēl izkarsē cepeškrāsnī. Svarīgi, lai sviests cepoties neiztecētu, bet sauso vistas fileju padarītu sulīgāku. Sviestam lemts iztecēt brīdī, kad ēdājs pārgriež ovālo kotleti.

Nepazīstu daudz cilvēku, kuri šo ēdienu regulāri gatavotu mājās. Un arī restorānā man Kijivas kotlete šķiet par lielu, lai to pasūtītu. Tomēr vistas filejas mūsmājās visiem garšo, un visbiežāk vāru no tām zupu vai strēmelītes apcepu ķiplokos un sviestā. Nu būs vēl viens veids, kā vistas filejas pagatavot sulīgas un kraukšķīgas. Gardas gan siltajā pamatēdienā, kopā ar piedevām, gan atdzesētas aukstajā galdā.

Paldies Itai Kozakevičai, kuras mūžs tik nežēlīgi aprāvās 35 gadu vecumā, noslīkstot Tirēnu jūrā. Tomēr viņa paspēja izdarīt ļoti daudz, lai Latvija atgūtu neatkarību, lai uzplauktu mazākumtautību kultūras biedrības, lai Latvijā poļu bērniem būtu sava skola. Mūsu politiķu lokā bieži pietrūkst tāda ideālisma, viedas gudrības, kāda bija šai politiķei. Kad gatavošu šo ēdienu, vienmēr ar pateicību atcerēšos Itu Kozakeviču.