Ievads

Teksts: Sandra Ošiņa

Foto: Valdis Ošiņš 

Lakšu maizītes ir ļoti vienkārši pagatavojamas un bezgala garšīgas. Tās gatavo no veikalā nopērkamas kārtainās mīklas, der gan ar raugu (maizītes būs mīkstākas), gan bez rauga (tad tās būs kraukšķīgākas). Es no sirds ieteiktu neskopoties un pirkt sviesta mīklu, būs garšīgāk. Vēl esmu šīs maizītes cepusi no ātrās kārtainās mīklas, ko viegli pagatavot mājās. Tad maizītes arī būs kraukšķīgas un to gatavošana būs maciņam draudzīgāka. Lai nemulsina, ka šī mīkla ir pie Napoleona kūkas – tā ir bez cukura.

Par lakšiem. Pagaidām Latvijā savvaļas lakši ir aizsargājami augi. Mums ir liegts tos vākt mežā. Atliek paļauties uz pārdevēju godaprātu un pirkt šos meža ķiplokus no viņiem. Vai ar lidmašīnu vest tos no Austrijas, Vācijas vai Šveices, kur tos var brīvi lasīt dabā. Vai arī pašiem ieaudzēt savā dārzā zem krūmiem vai kokiem. Fragments no mana raksta “Maija “nelegālā” delikatese – lakši” klik.lv portālam:

“Vai ir iespējams tikt pie godīgi dārzā izaudzētiem lakšiem, lai mielotos bez grēka un šaubu ēnas? Jā. Bet lakši nav izaudzējami ikvienā dārzā tik vienkārši kā redīsi vai salāti, tiem ir savas noteiktas prasības. Ar padomiem dalās Sandra Marcinkēviča no dārzniecības “Dobītes”. Sandra ir profesionāla stādu audzētāja, un viņai patiešām ir izdevies ieaudzēt lakšus piemājas dārzā. Dobītēs var iegādāties dažādu pašu audzētu puķu, dārzeņu un garšaugu stādus, cita starpā nelielos daudzumos arī lakšu stādus, kurus pavasarī izrok no dārza un sadala pārdošanai.

Tiesa, stādiņus vērts pirkt tikai tad, ja tavā dārzā ir trekna, mitra melnzeme un iespēja lakšus iestādīt zem kokiem vai krūmiem, radot tiem līdzīgus apstākļus, kādi ir pamežā. Lakši neaugs smilts un māla augsnē. Tiem arī nepatīk tieši saules stari klajā vietā.

Pavasarī lakšiem izaug lapas, pēc tam tie zied baltiem ziediņiem (arī tie ir ēdami), pēc tam lakši nobriedina un izkaisa sēklas, vēl pēc tam lapas nodzeltē un nokalst, līdzīgi kā tas ir citiem sīpolaugiem, piemēram, tulpēm un narcisēm. Tāpēc stādi un sīpoli labāk ieaug pavasarī, bet sēklas – augustā, kad lakši paši dabīgi izsējas no sēklām. Augustā vai septembrī sēklas var iestrādāt zemē zem krūmiem vai kokiem. Sandra stāsta, ka pēc tam uz rudens pusi pāri sabirst lapas, sēklas ierušinās vēl dziļāk zemē, tas rada labvēlīgus apstākļus pārziemošanai, lai pavasarī no zemes sprauktos jaunie lakšu dzinumi.

Ja sēklas vēlas sēt pavasarī, rīkojas citādi. Sēklas vispirms vēlams ierušināt mitrā zemītē vai kūdrā un uz mēnesi, pusotru ielikt ledusskapī, tikai pēc tam tās sēt dārzā.

Lai lakšus ieaudzētu tā, ka zaļās lapiņas var plūkt saujām, būs vajadzīgi vismaz divi, trīs gadi. Ja gribi ar lakšiem pacienāt visus draugus un radus, jāapbruņojas ar pacietību. Ja lakši ieaugsies dārzā, tie paši atradīs sev labvēlīgāko vietu. Sandra smej, ka visi augi ir gudri un meklē, kur labāka vieta, bet lakši ir īsti klejotāji. Paši pameklē, kur zemīte treknāka, piemēram, apdobēs, un aug tik iekšā. Ja tiem patiks vieta, tālāk jau tie augs paši no sevis. Kad lakši ieaugušies, tie nav kaprīzi, tos nevajag nedz speciāli mēslot un laistīt, nedz ravēt, jo tie pavasarī izaug pirms nezālēm.

Rēķinoties ar šīm lakšu īpašībām, labāk tos stādīt kādās nomaļās dārza vietās, sētmalēs zem ogu krūmiem, lai tie varētu brīvi klejot un netraucēt citiem augiem vai kādām stingri izplānotām dobēm. Turklāt ņem vērā, ka pavasara priecīgi zaļais lapu klājiens vēlāk izzudīs.”

Šai lakšu pīrāga receptei iedvesmojos no šveiciešu mājas lapas helvetickitchen.com. Rikotas siera vietā izvēlējos lietot mūsu pašu biezpienu, un lakšu vietā var izmantot arī pāris daiviņas ķiploka, vien tad vajadzēs mazliet vairāk spinātlapu.

Lai sasniegtu augstāko laimību, ēdiet šo visu siltu!