Siera kūka Leopards

Ievads

Teksts: Sandra Ošiņa

Foto: Valdis Ošiņš 

24/02/2023

Bērnībā sapņos bieži redzēju karu. Laikam jau to filmu dēļ, ko mums regulāri rādīja padomju TV. It kā jau dīvaini, ja bērniem skolas brīvlaikā regulāri demonstrē seriālu par karu, par tankistiem ar suni. Tagad, kad karš notiek tiešā tuvumā un ir pavisam reāls, pie manis sapnī atnāca leopards. Mierināja, lai nebaidos. Viņš varot tikt galā arī ar lāci. Es sapni izstāstīju savējiem, un tapa mūsu pirmā sadarbība ar mākslīgā intelekta robotiem, izveidojot ilustrāciju par sapņa tēmu. Paldies Robertam Rezenbergam par palīdzību, es pati vēl nebūtu tikusi ar to galā!

Domājot par leopardu, atcerējos kādu kūkas recepti, kurā gaišā krēmsiera pamatne rotāta ar brūniem, šokolādīgiem raibumiem. Pirms krietna laika biju to iekopējusi sarakstā pie receptēm, ko gribētos kādreiz izmēģināt. Nu šī diena ir klāt. Oriģinālā kūka saucas Polka Dot Cheese cake. Vai zināji, ka par Polka dot sauc visu, kas rotāts apaļiem, lieliem punktiem, un nosaukumam ir saistība ar deju polka? Punktu mode ik pa laikam atgriežas, punkti ir mīlīgi. Tiesa, es izmantoju tikai paņēmienu, un raibumus apzināti pavilku ne tik apaļus, jo leopardam tie tādi nemaz nav.

Kad Ziemassvētki garām, reizēm pāri paliek piparkūkas. Gada sākumā, kad domas sliecas uz askēzi, veselīgu dzīvesveidu un viegliem atslodzes ēdieniem, ne vienā vien mājā bļodiņa ar brūnajiem, smaržīgajiem cepumiņiem kļūst par tādu kā interjera elementu. Tik labu mantu kā piparkūkas jau ārā nemetīsi, kaut nav vairs sezona. Labā ziņa – piparkūkas nebojājas. Un siera kūkas pamatne ir labs veids, kā tās izmantot arī pēc krietna laiciņa. Mīklu gatavoju pēc savas ierastās, vismīļākās siera kūkas receptes, brūnajai daļai pievienojot kausētu šokolādi.

Šo recepti var gatavot arī līdzīgi kā pudiņu, cepot kūku karsta ūdens peldē un cepumu drupačas pārkaisot, kad kūka gatava, atdzesēta un apmesta otrādi. Šādā veidā gatavotu kūku nevar ēst tajā pašā dienā, tai noteikti ir jāatdziest un jāsavelkas stingrai. Kad kūka cepas, smarža mājās ir tik laba, tur vajag ļoti stingru raksturu, lai to varētu izturēt, nepamēģinot kaut mazliet tūlīt pat.

Šomēnes apritēs gads, kopš jūtam līdzi ukraiņiem cīņā ar Krievijas okupantiem. Atceros pirmos kara mēnešus, kad sēdējām pie ekrāniem, nespējot domāt ne par ko citu. Līdz es skaidri sapratu, ka ir jādzīvo tālāk, jo būt bailēs sastingušiem – tas ir tieši tas, ko ienaidnieks vēlas. Un to mēs nevaram atļauties. Dzīvojam tālāk, atbalstām Ukrainu darbos un domās, cik vien tas iespējams, un ceram, ka šis murgs drīzumā beigsies.

Paldies Dansukker par sadarbību receptes ieraksta tapšanā!