Medus torte ir mūsu ģimenē viena no iemīļotākajām. Bērnībā to visvairāk novērtēja mūsu dēls Mārcis. Toreiz meklēju recepti pavārgrāmatās, un liels bija mans pārsteigums, kad nevienā no mājās esošajām to neizdevās atrast. Ļoti nopriecājos, kad Baldonē satiktā saimniece Ineta Karule dalījās ar savu recepti, kuru esmu mazliet pārveidojusi.
Banānu šokolādes kēksi ir īsts kārums. Tādus nenopirkt veikalos vai konditorejās – tajos ir īsts sviests, tumšā šokolāde un smaržai pievienota maza lāsīte tumšā ruma. Receptei esmu iedvesmojusies no franču virtuves, un francūži nudien zina, kā ēdienu padarīt par īstu baudas avotu. Recepti veltu Valmieras drāmas teātra aktrisei Ievai Esterei Barkānei un viņas kolēģiem.
Brokoļi ar zaļo sieru kopš kāda laika ir mans mīļākais brokastu ēdiens. Jā, jā, tieši brokastu. Nu jau gadu es brokastis sāku ar dārzeņiem – svaigiem, vārītiem, ceptiem vai marinētiem, ar salātiem, zaļumiem, pupiņām vai sēnēm.
Risoto ar cukini un citronu ir viegls un priecīgs ēdiens. Tāds, kuru paēdis, jūti vienlaikus enerģijas pieplūdumu un vieglumu. Vairs neatceros, kā nonācu pie šīs receptes. Visticamāk, tā nāk no kādiem itāļu recepšu krājumiem.
Šokolādes krēms ar dzērveņu ķīseli ir īstena latviešu saldo ēdienu klasika. Tam ir kāda līdzība ar kriminālromāniem – garšo daudziem, bet ir cilvēki, kuri kautrējas to atzīt. Daudziem šis ēdiens saistās ar bērnības garšu, ar to ir uzaugušas paaudzes, tas pasniegts kāzās, bērēs un kristībās. Mūsu dienās šo desertu atradīsi ikviena Latvijas lauku krodziņa piedāvājumā. Tas nozīmē, ka to labprāt ēd vēl arvien, bet ne jau smalkos restorānos! Jo tas ir mīļš un gards komforta ēdiens, liekams vienā plauktiņā ar bubertu un debesmannā.