Saldējums ar zemenēm

Rabarberu sukādes un sīrups

Krāšņie rabarberu kāti Latvijas dārzos ir kā starta šāviens ziemas krājumu sezonas atklāšanai. Tie mēdz būt dažādu šķirņu – tievāki un resnāki, zaļi un sārti. Sārtie un tievie labi noderēs sukāžu un sīrupa gatavošanai.

Ievads

Teksts: Sandra Ošiņa

Foto: Valdis Ošiņš 

17/07/2014

Šonedēļ mūs intervēja blogs www.lindasvirtuve.lv. Starp jautājumiem bija arī tradicionālais „par spilgtākajām bērnības garšām”.

Mana bērnības vājība bija saldējums. Toreiz bija ļoti maz šķirņu – plombīrs, eskimo, šokolādes, vēlāk parādījās citronu Vēsma. Tie bija pildīti vafeļu glāzītēs (izmirkušās, ja fasētais, kraukšķīgās, ja sveramais saldējums, ko piegādāja augstos, šauros skārda toveros), vai nu kartona trauciņos, ēdami ar koka mentīti. Ja uz kociņa, tad parasti ar šokolādes glazūru. Lai nu kāds no veidiem bija nopērkams, tā nekad nebija gana. Vienmēr ar mazuma piegaršu. Noteikti daudzi mana vecuma cilvēki atceras, ka tajos tālajos gados pienu fasēja stikla pudelēs, kuras pēc tam varēja nodot, pretī saņemot kapeikas. Bija jauki atrast mājas tukšu litra pudeli, par to dabūt 20 kapeikas, tās pēc tam ātri konvertējās saldējumā. Laukos bērni šiverējās pa grāvjiem, krūmājiem un autobusa pieturām. Tās bija vietas, kur izslāpušie kolhoza vīri dzesēja slāpes, tur bija cerības atrast tukšas alus pudeles. Tā nu apkārtne tika sakopta, un bērni bija laimīgi, nosmulētiem, lipīgiem vaigiem un nopilējušiem vēderiem.

Vēl atceros gājienus uz cirku – tā bija vienīgā kultūras, ja to tā var nosaukt, izklaide telpās, kur pārdevējas starp skatītāju rindām saldējumu iznēsāja izrādes laikā  īpašās, kaklā karināmās kastēs. Visjaukāk bija, ja uz cirku mūs ar brāli veda vectēvs – viņam nebija iebildumu burvīgo saldējuma dāmu pieaicināt vairākas reizes vienas izrādes laikā. Vai varēja būt vēl lielāka laime – klauni, burvju mākslinieki un vēl vairāki saldējumi! Tās dienas bija īpaši izdevušās. Manus bērnus līdzīgi lutina mans tēvs, piebilzdams, ka mazbērniem mēs atdodam to, ko esam palikuši parādā saviem bērniem. Un man ir skaidrs, ka savus mazbērnus lutināsim, cik vien varēsim! Noteikti arī ar pašu gatavotu saldējumu, kuru no liela trauka var pieēsties, cik tikai lien vēderā.

Tā kā mums nav īpašā trauka, kur saldējamā masa tiek vienmērīgi putota, līdz sasalst, lietojam savulaik žurnālā Pie Galda! publicēto Skrīveru mājas saldējuma meistares Leldes Sotnieces recepti. Varbūt to varētu saukt par Plombīru, kā pie mums sauc labas kvalitātes īsta krējuma saldējumu (pagaidām nav izdevies noskaidrot, kā šāda nosaukuma franču deserts Plombières, kuru gatavoja no mandeļu piena ar iecukurotu augļu piedevu, Krievijā un vēlāk arī visas padomju republikās izmainījies uz krējuma un vaniļas saldējumu). Šim saldējuma veidam pietiek ar to, ka saldēšanas laikā to ik pa pusstundai apmaisa ar karoti. Lelde saldējuma masai neieteica pievienot blendētas ogas vai jebkādas citas sastāvdaļas, kuras satur daudz ūdens. Tas sasals kristālos un sabojās struktūru. Šādiem saldējuma veidiem tomēr vajag putojamo mašīnu. Labāk ogas pievienot ēdot. Ja šādu saldējumu vēlas pasniegt vafeļu glāzītēs, to apmēram pēc 4–5 stundām var savelt bumbiņās ar īpašo saldējuma karoti. Ja tas tiks saldēts ilgāk, to pirms lietošanas vajag nedaudz atlaidināt.

Mēs šoreiz saldējumam pievienojām atsevišķas veselas ogas, kuras izskatās skaisti, ja to griež šķēlēs ar karstā ūdenī pamērcētu nazi. Tiesa, tās ir ļoti cietas, vairāk der skaistumam, ne garšai.

#Veģetārs ēdiens #Vienkārši pagatavojams ēdiens

Sastāvdaļas

  • 5 olu dzeltenumi (no atlikušajiem olu baltumiem var pagatavot bezē ruleti vai Pavlovu)
  • 500 ml saldā krējuma
  • 4 ēdamkarotes cukura
  • 1 ēdamkarote vaniļas cukura vai sēkliņas no 1 vaniļas pāksts
  • 300 g zemeņu pēc izvēles

Soļi

Solis 1

Olu dzeltenumus atdala no baltumiem.

Solis 2

Dzeltenumiem pievieno 4 ēdamkarotes cukura, 1 ēdamkaroti vaniļas cukura vai sēkliņas no vaniļas pāksts, un puto, līdz cukurs izkusis un masa kļuvusi viegla un gaiša.

Solis 3

Saputo arī saldo krējumu.

Solis 4

Abas masas rūpīgi sacilā kopā.

Solis 5

Sagatavoto saldējuma masu liek traukā, ja traukam nav vāka, to nosedz ar pārtikas plēvi. Trauku liek saldētavā (vismaz -18 °C temperatūrā).

Solis 6

Saldējuma masu ik pa pusstundai apmaisa, lai saldējums vienmērīgāk sasaltu.

Solis 7

Kad saldējums jau gandrīz viscaur sabiezējis, pirms pēdējās saldēšanas var saspraust ogas un nolīdzināt virsmu.

Solis 8

Gatavs un arī visgaršīgākais tas ir pēc ~ 4–5 stundām, kad masa vienlaidus sacietējusi. Ja to glabā ilgāk, jārēķinās, ka tas sasals ciets, un pirms pasniegšanas to labāk nedaudz atlaidināt. 

Solis 9

Trauka lejas daļu uz dažām sekundēm iegremdē karstā ūdenī, lai saldējumu varētu izgāzt uz šķīvja. Tāpat karstā ūdenī mērcē nazi, ar kuru saldējumu griež šķēles. Rotā un pasniedz, klāt liekot svaigas zemenes.

Mūsu grāmata

Izpārdota!

Saistītās receptes

Rabarberu sukādes un sīrups

Rabarberu sukādes un sīrups

Krāšņie rabarberu kāti Latvijas dārzos ir kā starta šāviens ziemas krājumu sezonas atklāšanai. Tie mēdz būt dažādu šķirņu – tievāki un resnāki, zaļi un sārti. Sārtie un tievie labi noderēs sukāžu un sīrupa gatavošanai.

Rabarberu deserts ar auzu kraukšķi

Rabarberu deserts ar auzu kraukšķi

Rabarberu deserts ir pirmais pavasara saldēdiens, ar kuru atklājam Latvijas dārza labumu sezonu. Kolīdz zaļās, krunkainās lapas un spēcīgie kāti izlaužas no zemes, meklējam plātsmaižu, kūku un saldēdienu receptes, dungojot dziesmu “uzminēšu, uzminēšu, ja tik tu man ļausi…”.

Apelsīnu krēma deserts ar bezē

Apelsīnu krēma deserts ar bezē

Šogad ziema ar sauli mūs nelutina, svina pelēkas dienas nomaina cita citu. Līdz pavasarim vēl laiciņš jāgaida, un jāmeklē pēc kāda prieka un enerģijas avota, lai dziļā tumsas bedrē neiekristu mentāli un fiziski. Te palīgā var nākt apelsīni. Oranžās, smaržīgās bumbas, pilnas sulas un vitamīnu, skaistas kā vakara saulīte.

Mūsu sadarbības partneri