Bezē un aveņu rulete

Ātrā ābolkūka franču gaumē

Rudens ir laiks, kad var svinēt ābolus. Vai var būt par daudz ābolkūku recepšu? Nekādā gadījumā. Šoruden mani iedvesmoja Dainas Alužānes Facebook profilā publicēta ābolkūkas recepte, kuru viņa raksturoja kā “ķepīgu, sviestīgu un francūzīgu bez sava gala”. Izlasot sastāvdaļu sarakstu, bija skaidrs, ka recepte ir vienkārša un ātra.

Ievads

Teksts: Sandra Ošiņa

Foto: Valdis Ošiņš 

2010. gada vasarā bijām ciemos pie mūsu kaimiņiem igauņiem. Apciemojām mazu piejūras pilsētu Hāpsalu, no kuras ar prāmi var pārcelties uz dažām igauņu salām. Cita starpā apmeklējām „Epp Maria galerii”, kuras vienā galā bija kafejnīca. Gaisotne bija tik radoša, krāsaina un bagātīga – sākot ar gleznām un mēbelēm (arī apgleznotām), beidzot ar salātiem, siltajiem ēdieniem un kūkām, pasniegtiem krāšņos keramikas traukos. Pie tam šo visu bagātību uzbūrusi viena ģimene – kurš glezno, kurš cep un vāra, kurš darina traukus, visi kopā saimnieko un ar ziemeļu tautai neticamu siltumu galerijā uzņem viesus.

No šīs brauciena esam patapinājuši kūkas recepti, ko varam droši cept arī pie mums Latvijā un ar pilnu pārliecību pievienot visizcilāko kūku recepšu sarakstam, kaut tā varbūt īsti neiederas šī projekta kontekstā.

Sastāvdaļas

  • 6 olu baltumi
  • 400 g cukura mīklai + nedaudz putukrējumam
  • 1 paciņa vaniļas cukura
  • 2 ēdamkarotes ar lielu kaudzi kartupeļu miltu
  • pāris saujas mandeļu skaidiņu
  • 250-300 ml 35% putukrējuma (var pievienot arī Maskarpones vai citu krējuma sieru un putukrējuma cieti)
  • 300-500 g aveņu (ja lieto saldētas, kūka jāpilda īsu brīdi pirms pasniegšanas)

Soļi

Solis 1

Sagatavo cepamo plāti – ieklāj cepamo papīru tā, lai malas varētu uzlocīt un mīkla nevarētu pielipt pannas malām. Papīru ieziež ar sviestu. Cepeškrāsni ieslēdz uz 175 °C.

Solis 2

Olas baltumus ļoti uzmanīgi atdala no dzeltenumiem (vispirms vēlams atsevišķā trauciņā – ja dzeltenums pārplīst un iekļūst baltumā, šīs olas vietā vajadzētu ņemt citu), pārlej palielā, pilnīgi tīrā bļodā un ar mikseri sāk putot. Kad sāk veidoties stingras putas, pakāpeniski pievieno cukuru un vaniļas cukuru. Kad masa kļūst elastīga un bieza, cukuru var pievienot straujāk, līdz viss cukurs ieputots masā. Beigās pievieno divas ēdamkarotes ar lielu kaudzi kartupeļu miltu, tad puto uz maziem apgriezieniem un tikai tik ilgi, līdz milti vienmērīgi iejaukti.

Solis 3

Bezē masu uzklāj cepamajam papīram un vienmērīgi izlīdzina pa visu plāti.

Solis 4

Pārkaisa ar mandeļu skaidiņām. Liek sakarsētajā cepeškrāsnī.

Solis 5

Cep 15 minūtes. Ņem laukā no krāsns.

Solis 6

Pārklāj bezē biskvītu ar vēl vienu loksni cepamā papīra un, pieturot ar rokām no abām pusēm, veikli apmet riņķī, ar mandeļu skaidiņām uz leju. Uzmanīgi noņem virsējo papīru un atstāj atdzist.

Solis 7

Pirms pasniegšanas saputo saldo krējumu ar pāris karotēm cukura (ja vēlas, daļu var aizvietot ar krējuma sieru) un 1 paciņu putukrējuma cietes (ja kūku paredzēts pasniegt vēlāk vai saglabāt nākamajai dienai).

Solis 8

Bezē biskvītu vienmērīgi pārklāj ar putukrējumu un pārkaisa ar avenēm.

Solis 9

Pieturot aiz papīra, sāk tīt ruleti.

Solis 10

Papīru ieloca uz iekšu un turpina tīt.

Solis 11

Nobeidz tīšanu, salaiduma vietu atstājot uz leju.

Solis 12

Griež šķēlēs un pasniedz.

Mūsu grāmata

Izpārdota!

Saistītās receptes

Ātrā ābolkūka franču gaumē

Ātrā ābolkūka franču gaumē

Rudens ir laiks, kad var svinēt ābolus. Vai var būt par daudz ābolkūku recepšu? Nekādā gadījumā. Šoruden mani iedvesmoja Dainas Alužānes Facebook profilā publicēta ābolkūkas recepte, kuru viņa raksturoja kā “ķepīgu, sviestīgu un francūzīgu bez sava gala”. Izlasot sastāvdaļu sarakstu, bija skaidrs, ka recepte ir vienkārša un ātra.

Tartes ar vaniļas krēmu un avenēm

Tartes ar vaniļas krēmu un avenēm

Šīs kūkas tapa pēc maza izbrauciena uz Igauniju. Parasti pa ceļam uz Tallinu Pērnavā iegriežamies iedzert kafiju. Nu jau tradicionāli kafejnīcā Supelsaksad, kur ir gardas kūkas un maizītes, kā arī ļoti romantisks interjers.

Rabarberu apelsīnu kūka

Rabarberu apelsīnu kūka

To, ka rabarbers draudzējas ar apelsīnu, zinu kopš bērnības. Toreiz apelsīnus nemaz tā nevarēja nopirkt. Kad tāda laime gadījās, mana vecāmāte, ko ģimenē sauca par Manīti, tos mizoja plāni jo plāni, pēc tam miziņas rūpīgi izkaltēja un glabāja cieši aizskrūvētā burciņā.

Mūsu sadarbības partneri