Pamatēdieni

Sen aiz kalniem laiki, kad pie pusdienām saklāta galda pieauga spriedze, kuram no laimīgajiem tiks abi ceptas vistas stilbiņi, un to nevarēja būt vairāk par diviem. Kopš vistu fabrikas lepojas ar labi audzinātiem broileriem, par kuru audzēšanu detaļās laikam labāk neko nezināt, stilbiņu pietiek visiem.

Ļoti ātri pagatavojams, viegls un ļoti garšīgs ēdiens. Ceptu ķiploku smarža mūsu ģimenē ir viena no gastronomiski satraucošākajām smaržām, ja vēl pieliek nedaudz sviesta, tas maigums un stiprums kopā, oh!

Ar kartupeļu pankūkām īpaši tuvas attiecības ir cilvēkiem, kas paši reiz tos novākuši kartupeļu talkā. Rudenīgo dienu mazliet rūgtenajām smaržām – trūdošiem lakstiem, vīstošām lapām, starp vagām sabirušiem āboliem un viegli kūpošiem ugunskuriem tik ļoti piederas kartupeļu pankūku smeķīgais aromāts!

Garšīgas kotletes ir jāprot izcept ikvienai samniecei vai saimniekam. Kotlešu receptes dažādās ģimenēs patiešām atšķiras. Citi pievieno ķiplokus, citi – rīvētu kartupeli, dažādas ir maizes un miltu piedevas, arī garšvielas.

Ēdiens, ko cilvēks iepazīst kā vienu no pirmajiem gaļas ēdieniem savā dzīvē, ir populārs studentu un jauno ģimeņu virtuvēs, tiek gatavots uz vecpuišu un salmu atraitņu plītīm, tiklab vecmāmiņa laukos mūs uzcienās ar to siltās vakariņās.

Ne velti tēlnieks Zaļkalns atveidojis cūciņu granīta skulptūrā, latvietim tā ir bijusi barotāja daudzu gadsimtu garumā. Šmorcepetis ir viens no cūkgaļas ēdieniem, kam var lietot gabaliņus no šķiņķa daļas, kur liesuma gabaliņam ir arī maza ādas un speķa maliņa klāt.

Kuģelis ir ļoti vienkāršs un gards kartupeļu pīrāgs. Īsts saimes rudens vai ziemas ēdiens – to nav vērts gatavot, kad esi viens pats mājās.

Vecauces pilī iespējams nobaudīt latviskos ēdienus gan ikdienā, gan svētkos. Pils pagrabā iekārtota virtuve, kurā valda omulīgas saimnieces.

Ja ceļš ved uz Kurzemes pusi un meklējat labas naktsmājas netālu no Kuldīgas vai Ēdoles, silti iesakām paciemoties pie Mārītes un Jura Āķiem. Senatnīgais mūra nams uzkalniņā zem krāšņām kastaņām gaida viesus jebkurā gadalaikā.

Kad vasara iegriežas uz otru pusi, Latvijas dārzos piebriest cūku pupas. Tad jālūko pēc lielākā katla mājās un jātaisās uz lielo vārīšanu. Tas jādara dienās, kad nav steigas, jo pupas vārās diezgan ilgi.