Ķiršu kompots
Jāņogu želeja
Jāņogu želeja ir smalka un garda, ja vien to pagatavo meistarīgi. Atceros, bērnībā mamma to taisīja nevārot – izspieda no ogām sulu, pievienoja divas reizes vairāk cukura un tad lēni jo lēni maisīja, līdz cukurs bija izkusis. Reizēm tā lēnā maisīšana bija mans pienākums. Nedrīkstēja uzkult putas, tas bija tiešām ļoti garlaicīgs darbs. Un man želeja tā īsti negaršoja. Tā cirtās kaklā un bija vienkārši ļoti stipri skābi salda. Tāpēc ilgu laiku to ziemas krājumiem negatavoju.
Ievads
Teksts: Sandra Ošiņa
Foto: Valdis Ošiņš
Ķiršu kompots kopš bērnības man ir bijis pats mīļākais kompots. Tā nekad nevarēja būt par daudz. Kad biju maza, ziemas laikā nebija iespējams veikalā nopirkt svaigus augļus, tāpēc mamma un vecmāmiņa vasarā centās, cik spēja, gatavojot ziemas krājumus. Ķiršu kompots bija ekskluzīvajā galā, tā nekad nebija tik daudz kā ābolu vai plūmju kompota. Ķiršu kompots bija pats pirmais, ko iemācījos gatavot pati, un kaut nedaudz uztaisu katru gadu.
Kopš atklāju Švarcvaldes ķiršu torti un kūciņas (mazās kūciņas man garšo pat labāk, un tās ir vienkāršāk pagatavojamas), bez pašu vārīta ķiršu kompota nekādi neiztik. Šo kūku pildījumu gatavo no ķiršu kompota, un man vislabāk patīk, ja kompots ir gatavots ar visiem kauliņiem. Ik pa laikam medijos pavīd kāds raksts par zilskābi, ko cilvēka organisms spējīgs saražot no ķiršu kauliņiem. Zilskābe ir traka inde, tāpēc ir vērts ievērot padomu šādu kompotu neglabāt ilgāk par diviem gadiem. Bet šis noteikums parasti nerada nekādu problēmu, jo kompots ir tik garšīgs, ka no plaukta pazūd pats pirmais. Nekas traks nenotiks, ja nejauši norij kādu ķirsi ar visu kauliņu. Vai divus. Bet noteikti nav vēlams ēst ķiršu kodoliņus, ko dabū, pārsitot kodoliņus pušu.
Veikalos biežāk pārdod atkaulotus ķiršu kompotus, un pēc manas garšas tas nav tik labs. Turklāt ķirši izskatās kā spridzināti. Ja gribi ar tiem rotāt torti, tas nav pārāk daiļi.
Ir gadījumi, kad kauliņus drošāk iztīrīt, piemēram, ja kompotu ēdīs mazi bērni. Ja nav speciāli tam paredzētu ierīču, to var darīt ar saspraužamadatas apaļo galu vai izmantot pudeli un kokteiļsalmiņu (vēlams ne papīra) – likt ķiršus uz pudeles kakliņa ar kātiņa vietu uz augšu, ar salmiņu kauliņu “izdurt” pudelē. Ja pieejamas liela putna spalvas, piemēram, zosu vai tītaru, var izmantot šādu spalvu, kuras apakšgals nogriezts, un rīkoties līdzīgi kā ar kokteiļsalmiņu. Šo darbu labāk darīt dārzā vai pagalmā, uzvelkot tumšu apģērbu. Vai tādu, ko nav žēl nošļakstīt ar ķiršu sulu. Ķiršu ogas ir sulīgas. Lai kā uzmanītos, lāses šķīst uz visām pusēm.
Esmu interneta forumos lasījusi par elektriskām ierīcēm, ar ko izņem ķiršu kauliņus. Tās ir ļoti efektīvas un noderīgas, ja ķiršu ir ļoti daudz. Tomēr pēc to lietošanas ēdot der uzmanīties, jo lielajā ātrumā kāds kauliņš tomēr paliek ogās un neizbēgami nokļūst ēdāja mutē.
Ja vasaras karstumā negribas karsēties un saldētavā ir brīva vieta, ķiršus var sasaldēt un kompotu pagatavot vēlāk.
Sastāvdaļas
- Gatavi skābie ķirši (pilnā 1 l burkā ietilps apmēram 750 g ķiršu un ap 300 ml sīrupa)
- Cukurs 300–400 g uz 1 l ūdens
Soļi
Solis 1
Gatavus ķiršus pārlasa – ogām jābūt nebojātām un veselām. Ja ogas ir pirktas veikalā vai tirgū, tās noskalo un notecina caurdurī lieko ūdeni. Kompotu var gatavot no veselām ķiršogām, ar kauliņiem. Ja vēlas, kauliņus iepriekš iztīra (sk. ievadā, kā to ērtāk izdarīt).
Solis 2
Tīrās, izkarsētās burkās ber ogas, var piebērt pilnu burku, līdz augšai, bet var arī mazāk. Ja kompotu lietos dzēriena gatavošanai, ogas var iebērt burkā līdz pusei. Tad kompots būs maigāks.
Solis 3
Katlā uzvāra ūdeni un pievieno cukuru, uz 1 litru ūdens ber vismaz 300 g cukura, bet var bērt līdz 400 gramiem, ja patīk saldāks. Variantam ar mazāku ogu daudzumu var izvēlēties mazāko cukura devu. Jo vairāk cukura pievienos, jo drošāk kompotu varēs uzglabāt siltākās telpās – ja jums nav vēsa pagraba, labāk pievienot vairāk cukura.
Solis 4
Vārošu cukura sīrupu pārlej ogām burkās, viegli uzskrūvē iepriekš novārītus, tīrus vāciņus, burkas apsedz ar salocītu audumu, kādu sedziņu, un atstāj ievilkties pusstundu.
Solis 5
Sīrupu nolej katlā un vēlreiz uzvāra. Šim nolūkam ērti izmantot speciālu vāciņu ar caurumiņiem, bet var nokāst, pieturot vāciņu ar virtuves cimdu vai lupatiņu. Jārēķinās, ka sīrups pamanīsies nokļūt visur, lai cik ļoti censtos to paturēt burkā un katlā. Izmantotās lietas pēc tam būs jāmazgā.
Solis 6
Pārliešanu atkāro pavisam trīs reizes, pēdējā reizē vākus stingri aizgriež.
Solis 7
Burkas saliek ar vākiem uz leju, patur tā 10 minūtes, apgriež otrādi, sasedz un notur vēl 3–4 stundas vai līdz nākamajai dienai. Kompota īstā garša būs izveidojusies ne ātrāk kā pēc mēneša. Uzglabā vēsā, tumšā vietā, pēc atvēršanas uzglabā ledusskapī.
Solis 8
Ja ķiršu kompots gatavots ar kauliņiem, kauliņos esošās zilskābes dēļ to var uzglabāt ne ilgāk par diviem gadiem.
Mūsu grāmata
Izpārdota!
Saistītās receptes
Jāņogu želeja
Jāņogu želeja ir smalka un garda, ja vien to pagatavo meistarīgi. Atceros, bērnībā mamma to taisīja nevārot – izspieda no ogām sulu, pievienoja divas reizes vairāk cukura un tad lēni jo lēni maisīja, līdz cukurs bija izkusis. Reizēm tā lēnā maisīšana bija mans pienākums. Nedrīkstēja uzkult putas, tas bija tiešām ļoti garlaicīgs darbs. Un man želeja tā īsti negaršoja. Tā cirtās kaklā un bija vienkārši ļoti stipri skābi salda. Tāpēc ilgu laiku to ziemas krājumiem negatavoju.
Pikantā zilo plūmju mērce
Sallijas plūmju mērci ēd pie dažādiem ēdieniem – sākot no pavisam vienkāršiem krekeriem un jebkura veida siera, līdz pat gaļas ēdieniem un pat desiņām. Ja tev mājās ir šādas burciņas, esi vienmēr gatavs uzņemt negaidītus ciemiņus, arī pats sevi vari palutināt, pasmeļot ar karoti biezo mērci kaut pie karstas Vīnes desiņas.
Ērkšķogu ievārījums
Ērkšķogu ievārījums man saistās ar bērnu dienām, kad zaļās un sārtās ogas lasījām mammas dārzā aso adatiņu klātajos krūmos. Toreiz tas noteikti nebija mans mīļākais ievārījums, nepatika tā specifiskā vārīto ērkšķogu piegarša, un svaigajām ogām pa kluso mēdzu izsūkt suliņu, mizu aizmetot prom.
Mūsu sadarbības partneri
