Ķiploku grauzdiņi

Ievads

Teksts: Sandra Ošiņa

Foto: Valdis Ošiņš 

Ķiploku grauzdiņi vai rupjmaizes grauzdiņi, sauc, kā gribi, bet tā ir viena pamatīga vērtība latviešu virtuvē. Publicējam recepti par godu Latvijas 106. dzimšanas dienai. Ja kādā krodziņā cep ķiploku grauzdiņus, burvīgo smaržu var sajust pa gabalu. Tādus grauzdiņus, kā cep Latvijā, var baudīt tikai šeit, gatavotus no vietējās īpašās rudzu maizes. Par to aizdomājos pirms dažām dienām, kad Vecrīgā satikām mīļu draugu un nolēmām pasēdēt krodziņā.

Sagadījās tā, ka pie blakus galdiņa sēdēja tūristi no Dānijas, kuri ar interesi skatījās, kādus ēdienus pasūta vietējie krodziņa viesi. Ieraudzījuši ķiploku grauzdiņus, viņi viesmīlim palūdza tādus pašus. Mēs sēdējām pie blakus galdiņa, un viņi apvaicājās, vai mēs varētu izstāstīt, kā grauzdiņus gatavo. Gribot iemācīties un cept tādus mājās. Mēs izstāstījām. Bet. Nevēlējāmies viņus apbēdināt, ka tādus, kā viņi ēd, Dānijā izcept nevarēs. Jo galvenais ir tā smaržīgā, garšīgā Latvijas rudzu maize. Tāda, kādu varam dabūt tikai šeit, ar ieraugu, ķimenēm un iesalu.

Ja nu vienīgi viņi rupjmaizi izcep paši. Mūsu mājas lapā var atrast vairākas receptes: kurzemnieču ierauga rudzu maizi ar sēkliņām, ko mums laipni iedeva Mārcis Bendiks, ir no šīs receptes iedvesmota mana rudzu ierauga maizes recepte, un vēl manas “lietišķo” skolas biedrenes Annas Romanovskas ierauga rupjmaizes recepte, ko viņa cep Kanādā no sava izaudzēta ierauga. Ja ir liela gribēšana un apņēmība, tad var tikt pie labiem ķiploku grauzdiņiem, pat ja nedzīvo Latvijā, bet kādā citā valstī plašajā pasaulē, ja vien tur pieejami rudzu milti un ķimenes. Kaut gan arī pie šīm lietām mūsu dienās var tikt, pasūtot internetā.