Annas Romanovskas rupjmaize

Ceptas gailenes ar grauzdiņiem

Sviestā ceptas gailenes uz grauzdētas, siltas tostermaizes būs īstais ēdiens laikā, kad meži pārpilni sēņu, esi jau līdz sātam ēdis sēņu mērci ar jaunajiem kartupeļiem un prāto, kā vēl lai gardi pagatavo šīs meža veltes.

Ievads

Teksts: Sandra Ošiņa

Foto: Valdis Ošiņš 

30/11/2021

Ar šo rudzu rupjmaizes recepti dalās Anna Romanovska, un recepte nāca kā liels pārsteigums. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos ar Annu vienā laikā mācījos “lietišķajos” (Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā). Es biju “dekoratoros” (Dekoratīvās noformēšanas nodaļa), Anna mācījās “stikliniekos” (Stikla apstrādes nodaļa). Tie bija ļoti skaisti četri gadi, bez profesionālo zināšanu apguves piepildīti ar ballītēm, draugu attiecībām, laika pavadīšanu kolhoza biešu vagās, kino un teātru apmeklējumiem, bāriem un citām pieaugušo lietām. Tas bija laiks, kad visu vajadzēja pamēģināt. Visu, ko cilvēks mēdz darīt vecumā no piecpadsmit līdz divdesmit gadiem. Atmiņas par šo laiku joprojām ir ļoti spilgtas.

Anna Romanovska_Zane Japina

Anna Romanovska un direktors Imants Žūriņš. RLMV izlaidums 1984. gada 30. jūnijā. Foto: iespējams, Miķelis Galzons

Sandra Ošiņa

Es RLMV izlaidumā 1984. gada 30. jūnijā. Foto: iespējams, Miķelis Galzons

Dažus gadus pēc skolas beigšanas Anna apprecējās un emigrēja uz Kanādu.

Par Annu es neko vairāk nezināju līdz laikam, kad 2021. gada pavasarī pandēmijas laikā, sēžot mājsēdē, sāku vākt materiālus, lai rakstītu grāmatu par skolas laika atmiņām. Kursa biedri dalījās ar kontaktiem sociālajos tīklos. Tam pateicoties, izdevās sadzīt pēdas arī tādiem agrākajiem skolas biedriem, ar kuriem nebija nekādas saziņas kopš pagājušā gadsimta. Grūtāk atrast tos, kuriem mainījušies uzvārdi. Tā es feisbukā sakontaktējos ar Annu.

Biju ļoti pārsteigta, kad novembrī Anna man atrakstīja vēstuli. Viņa uz laiku ir iebraukusi Latvijā un no Kanādas man atvedusi pašas ceptu maizi. Rudzu ierauga rupjmaizi, ko cep nu jau kādu laiku. Visu procesu nācies apgūt pašai, sākot no ierauga gatavošanas, beidzot ar receptes pieslīpēšanu. Jo rupjmaize ir vienīgais Latvijas ēdiens, tā bērnības garša, kuras ļoti pietrūcis, dzīvojot Kanādā.

Man grūti šeit aprakstīt izjūtas, kādas piedzīvoju, satiekoties pēc ļoti daudziem gadiem. Man prieks, ka Anna joprojām izskatās žilbinoši skaista, tagad Kanādā māca studentus un dzīvo interesantu dzīvi. Un vēl liels prieks, ka rupjmaizes cepšanā viņai palīdzējusi mūsu mājas lapa, mani piedzīvojumi un pieredzes apraksti, kā es tiku pie savas noslīpētās maizes receptes.

Anna Roamer, Sandra Ošiņa

Sandra Ošiņa un Anna Romanovska 2021. gada 28. novembrī Rīgā. Apmainījāmies ar pašcepto rupjmaizi.

 Maizi pēc atvešanas Anna bija sasaldējusi un pirms mūsu tikšanās atlaidinājusi. Viņa to uzkarsēja uz pannas kopā ar sviestu, un tā bija viena no garšīgākajām rupjmaizēm, ko esmu ēdusi. Tik ļoti īpaša, ar stāstu.

Anna: “No kā lai sāku? No 2011. gada līdz 2019. gadam es rakstīju disertāciju par padomju laikiem. Paldies Dievam, aizstāvēju to tieši pirms kovid sākuma. Rakstīju diezgan ilgi, un bija labi, ka nevajadzēja steigties. Man ļoti laimējās, ka man šajā laikā bija darbs, es varēju atļauties rakstīt lēnā garā.

Es ļoti satuvinājos ar mammas māsīcu Marutu Rei (Ray), dzimušu Maruta Lietiņš, kura pēc 2. Pasaules kara bēgļu gaitās kopā ar vecākiem emigrēja uz ASV. Pēc pārceļošanas pa dažādām pilsētām Maruta beidzot nonāca Šarlotsvilā (Charlottesville). Kādu laiku viņa dzīvoja arī Ņujorkā, kur latviešu kopiena ļoti stingri turējās kopā. Šajā Ņujorkas latviešu kopienā bija kāda sieviete, kurai bija laba rupjmaizes recepte. Viņa to ļoti glabāja un nevienam nedeva. Viņa pati gribēja būt vislabākā maizes cepēja Ņujorkā. Šīs sievietes meita (man liekas, ka draudzenes vārds bija Vaida) domāja, ka tā nedrīkst darīt, ka tā nav pareizi. Viņa nozaga mammai recepti un dalījās ar draudzenēm. Un tā Maruta, manas mammas māsīca, tika pie tās receptes. Recepte ir uzrakstīta angļu valodā.

Man tā recepte ir, jo es savulaik izjautāju Marutu, kā viņas ģimene padomju laikos kontaktējās ar manu ģimeni Rīgā. Maruta iedeva man šo recepti un arī atdeva man manas vecāsmammas vēstules, kuras viņa no Latvijas bija rakstījusi savam brālim Amerikā. Tur ir vairāk nekā 100 vēstuļu.

Nu atpakaļ pie maizītes. Kad sākās pandēmija, teicu Marutai, ka es pati gribētu cept maizi, Maruta man iedeva to recepti. Es nekad mūžā nebiju cepusi maizi, man nebija, kam paprasīt padomu. Un es sāku meklēt internetā. Un atradu Garšīgo Latviju, Sandras blogu. Un man tas tā palīdzēja! Es izlasīju visu: kā taisīt ieraugu, kā cept maizi, kas notiks, ja būs par daudz ūdens vai par maz, man tas ārkārtīgi palīdzēja un ļoti iedvesmoja. Un tā es pati sāku cept rupjmaizi. Un es toreiz nolēmu: kolīdz nākamo reizi braukšu uz Latviju, es to recepti vedīšu atpakaļ. Jo tai ir jābūt Latvijā.

Tā mēs esam šeit un sildām maizīti uz pannas Airbnb dzīvoklī Rīgā.

Ieraugu es uztaisīju pati. Es nopirku ekoloģiskos rudzu miltus, iemetu googlē, kā taisīt iejavu, un tur jau var atrast miljons padomu. Es sapratu, ka tad, ja milti ir labi, tad tur nekā vairāk kā ūdeni nevajag. Tā arī bija. Es vienkārši uzlēju ūdeni miltiem, samaisīju, un tūlīt jau varēju just, ka miltos esošie mikroorganismi sāk atdzīvoties. Un sāk smaržot tā, kā vajag smaržot.

Mīklu mīcīt no sākuma bija ļoti grūti. Es nopirku jaudīgu elektrisko jaucēju (Kitchenaid Artisan), ar to tagad ir vieglāk. Jo mīkla ir ļoti ķepīga. Un šeit būs recepte, ar ko vēlos dalīties.”

Annas Romanovskas fotogrāfijas no Kanādas maizes cepšanas apskatāmas galerijā zem receptes. Visās citās fotogrāfijās redzama viņas ceptā rupjmaize, ko Anna atveda kā ciemakukuli.

Rudzu rupjmaize

Liels paldies Annai par šo stāstu, maizi un recepti! Rudzu maizei ir latviešu kods, kas ļauj mums savienoties ar saviem senčiem īpašā veidā, lai kur pasaulē atrastos.

Rudzu rupjmaize

Sastāvdaļas

  • 7 krūzes rudzu miltu (2+5)
  • ½ krūzes paniņu
  • 1 ēdamkarote sāls
  • 1 ēdamkarote ķimeņu
  • ½ krūzes cukura
  • 1 krūze vai mazliet mazāk iejava

Soļi

Iepriekšējās dienas vakarā

Solis 1

Uzlej 3 krūzes verdoša ūdens divām krūzēm rudzu miltu un samaisi.

Solis 2

Kad atdziest līdz apmēram istabas temperatūrai, piemaisi puskrūzi paniņu un apmēram krūzi iejava (var ar drusku mazāk iejava. Man liekas, ka es ar to iejavu pārspīlēju). Rūpīgi visu samaisi, apklāj un noliec siltā vietā pa nakti uzrūgt.

Nākošajā rītā

Solis 3

Vispirms vienu vai divas tējkarotes to švammīgo uzrūgušo mīklu + pāris tējkarotes rudzu miltu piemaisi savam iejavam (lai barojas).

Solis 4

Piemaisi uzrūgušajai mīklai:

5 krūzes ar rudzu miltiem

(oriģnālajā receptē ir 2 krūzes rudzu milti + 3 krūzes kviešu milti. Es kviešu miltus sākumā aizstāju ar speltas miltiem un pēc tam pilnīgi pārgāju uz rudzu miltiem. Ar rudzu miltiem mīkla bija smagāka un ķepīgāka, bet ļoti garšīga maizīte sanāk.)

1 ēdamkaroti sāls

1 ēdamkaroti ķimeņu

puskrūzi cukura

Solis 5

Kad milti un pārējais ir iemaisīts, tad mīci vismaz 15 minūtes ar rokām (ļoti grūti) vai kādas 10 minūtes ar mīklas āķi. Mīkla ir ļoti smaga un ķepīga. Var just, kad mīkla ir gatava – viņa sāk tā it kā nopūsties un vieglāk atlekt no manas metāla bļodas malām.

Solis 6

Mazliet ieeļļo un apber ar miltiem divas formas un iedabon to ķepīgo mīklu formās. Tad vai nu ar slapjām rokām vai kādu slapju plakanu virtuves piederumu izlīdzini mīklu. Viegli apklāj un atstāj uzbriest siltā vietā. Manā mājā tie klaipiņi uzbriest apmēram 3-4 stundu laikā. Kādreiz, ja briest par ilgu, tad mīkla pārnāk pāri malām un maizīte ir skābāka. Ja nepietiekami briest, tad maizīte sanāk ļoti blīva. Es tās formas ar mīklu uzbriešanai bez jebkādām ceremonijām lieku uz radiatoriem.

Solis 7

Kad mīkla pietiekami uzbriedusi, lieku uzkarsētā krāsnī 350 °F (180 °C) apmēram stundu un 20 minūtes.

Rudzu rupjmaize

Mūsu grāmata

Izpārdota!

Saistītās receptes

Ceptas gailenes ar grauzdiņiem

Ceptas gailenes ar grauzdiņiem

Sviestā ceptas gailenes uz grauzdētas, siltas tostermaizes būs īstais ēdiens laikā, kad meži pārpilni sēņu, esi jau līdz sātam ēdis sēņu mērci ar jaunajiem kartupeļiem un prāto, kā vēl lai gardi pagatavo šīs meža veltes.

Karaša. Ilzes Briedes recepte

Karaša. Ilzes Briedes recepte

Šoreiz Ilze piedāvā miežu karašas recepti, jo tā ir tipiska tieši Vidzemei. Tā ir ļoti iecienīta arī pie mūsu Ziemeļu kaimiņiem igauņiem.

Batons. Klasiskā baltmaize

Batons. Klasiskā baltmaize

Vārds “batons” franču valodā nozīmē nūja. Šī baltmaize ir saīsināta bagetes versija. Batona mīklu raudzē ar iejavu, raudzē garas stundas, veido garenu klaipu, iegriež piecas svītras, cep cepeškrāsnī ar tvaiku.

Mūsu sadarbības partneri

 

Attēlu galerija