Ierauga rupjmaize. Sandras Ošiņas recepte
Annas Romanovskas rupjmaize
Ar šo rudzu rupjmaizes recepti dalās Anna Roamer, un tā nāca kā liels pārsteigums. Ar Annu pagājušā gadsimta astoņdesmitajos vienā laikā mācījos “lietišķajos” (Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā).
Ievads
Teksts: Sandra Ošiņa
Foto: Valdis Ošiņš
20/02/2017
Nu jau vairāku gadu garumā katru nedēļu cepu ierauga rupjmaizi. Ieraugs ledusskapī omulīgi veļ savus burbuļus, vēl ne reizi nav pievīlis, un esam ar to regulāri dalījušies ar citiem kārīgiem rupjmaizes cepējiem. Ierodoties pēc maģiskās burciņas, viņi pie viena nogaršo mūsu mājās rupjmaizi un grib zināt, pēc kādas receptes tā cepta. Sākumā cepu pēc kurzemnieču receptes, ko man iedeva kopā ar ieraugu, bet laika gaitā esmu to pielāgojusi savai garšai.
1. Miltus un ūdeni sveru gandrīz vienādā svarā – uz diviem kukuļiem pilnīgi pietiek 850 g rudzu miltu + 800 g silta ūdens. Miltu briedīgums no reizes uz reizi atšķiras, tāpēc apbēdināšu visus, kam patīk precīzi svari un mēri – sākot mīklu mīcīt, ūdeni nevajag liet visu uzreiz, bet nedaudz atstāt rezervei un vajadzības gadījumā papildināt, līdz sasniegta vajadzīgā konsistence. Mīklai jābūt tādai, ko patīkami un viegli mīcīt, bet ne par šķidru, lai nesaplūstu tajā iezīmēti rakstiņi. Gatava mīkla nedaudz līp pie rokām, bet atlec no bļodas malām.
Esmu arī pamēģinājusi, kas notiek, ja mīklu taisa šķidrāku vai biezāku (pamaina ūdens un miltu proporciju). Ja mīkla biezāka, maize ir cietāka. Ja šķidrāka, ātrāk uzrūgst, toties cepoties vairāk sakrītas. Man patīk, ja maize ir poraināka, ar lielākiem caurumiem. Ja raudzē no puskilograma miltu uz vienu kukuli (pēc kurzemnieču receptes), tad maize iznāk blīvāka.
2. Reizēm daļu cukura aizvietoju ar šķidro iesala ekstraktu. To gan nemēru, jaucu tik kādu šļuku klāt. Pēdējā laikā biežāk lietoju sauso fermentēto rudzu iesalu, tad cukuru lieku vairāk.
3. Nomainot cepeškrāsni, visticamāk, jaunajai būs jāpielāgojas ar mazliet citām sastāvdaļu proporcijām. Šeit aprakstītā recepte bija laba vecajai krāsnij. Tagad man ir cita, kurai mīklu jāgatavo stingrāku, jaunajā krāsnī maize saglabā vairāk mitruma, pat nevajag likt papildu trauciņus ar ūdeni.
4. Ir cilvēki, kuriem nepatīk maize ar sēklām. Tādā gadījumā ķimenes vispirms var samalt kafijas dzirnaviņās. Es ķimenes pievienoju mīklai, bet ķirbju un sezama sēklas pārkaisu kukuļa virsmai, tā maize tīk gan pārliecinātiem sēklu mīļotājiem, gan nīdējiem, jo tie var garoziņu nogriezt. Kad mājās gadās ko gatavot no ķirbja, sēklas noteikti nemetu ārā, bet apžāvēju, izlobu un pārkaisu maizei.
Ķimenes lieku 4 ēdamkarotes uz diviem kukuļiem (ķimeņu sēklas var apliet ar verdošu ūdeni un ar to aizvietot daļu no mīklai pievienojamā ūdens. Tad ķimenes būs mīkstākas, bet smarža no ēteriskās eļļas būs izteiktāka).
Par citām piedevām. Arī saulespuķu sēklām nav nekādas vainas. Vai koriandra sēklām. Vai kaņepju sēklām. Vai olīvām un saulē kaltētiem tomātiem. To visu var pievienot pēc savas garšas. Vienīgi jārēķinās, ka liels sēklu daudzums mīklā padarīs to smagāku, tā neveidosies tik poraina, sliktāk rūgs. Tāpat sliktāk rūgst pilngraudu milti. No otras puses, pilngraudu miltos ir lielāka uzturvērtība. Iznāk izvēlēties, vai maize vērtīgāka, vai gaisīgāka.
Raudzēšanas laiks atkarīgs no tā, cik daudz ierauga pievienots, kāds ūdens pieliets un cik silta ir telpa. Ja taisās uz pērkonu, mīkla uzrūgst ātrāk. Ja nav steigas, maizi vēsākā telpā var raudzēt 6 stundas. Var to likt raudzēties cepeškrāsnī, kas ieslēgta uz 40-50 °C temperatūru, tā mīkla uzrūgs ātrāk. Iespējams, būs pilna forma jau pēc 3 stundām. Ik pa laikam jāparauga, kā tā briest. Kādā brīdī zem dvielīša paceļas apaļa muguriņa. Ja mīklu raudzē ārpus krāsns, formas jāpārvieto ļoti uzmanīgi, kā mazu bērniņu, kurš aizmidzis, un jāpārliek gultiņā tā, lai nepamostas.
6. Maizi lieku aukstā krāsnī, tad tā mazāk sakrītas. Ja maize jau krāsnī rūgusi, atliek tikai noņemt dvielīti. Krāsnī zem plāts, uz pamatnes var nolikt pāris trauciņus ar ūdeni (kā jau iepriekš rakstīju, tas nav vajadzīgs visās krāsnīs, bet tikai tajās, kur ļoti izgaro mitrums). Šķiet, ka tad garoza ir mīkstāka.
Slēdzu krāsni uz 230 °C temperatūru, un no brīža, kad sasniegts vajadzīgais karstums, cepu 15 minūtes, pēc tam noregulēju krāsns karstumu uz 180 °C temperatūru un cepu vēl stundu. Jo vairāk kukulīšu ir krāsnī, jo ilgāk jācep. Viens izcepsies ātrāk nekā divi vai trīs.
Gatavību var noteikt pēc krāsas, smaržas un skaņas. Gatava maize dobji skan, kad tai pieklauvē no apakšas. Ja vajag, maizi var likt atpakaļ formā un vēl mazliet pacept. Ja maize nebūs izcepusies līdz galam, tā būs lipīga, ātrāk sāks bojāties.
7. Tūlīt pēc cepšanas ar otu maizi var pārsmērēt ar cukurūdeni (to var iejaukt ļoti aptuveni, vajag pavisam nedaudz) vai vienkārši ūdeni. Tad apžāvē, lai dvielis nepielīp, tin iekš diviem tīriem virtuves dvieļiem, pārklāj ar segu un atstāj atdzist. Ja patīk ļoti kraukšķīga maizes garoziņa, ūdeni var arī nepārziest. Bet tiem, kam patīk īpaši kraukšķīga garoziņa, var 10 minūtes pirms cepšanas beigām maizi pārziest ar kartupeļu cieti, kas atšķaidīta ar ūdeni.
No rīta kukulīšus saiņojam laukā un ēdam. Kad maize atdzisusi, tā otrajā dienā ir visgardākā. Garoziņa ir kraukšķīga, iekšpuse – smaržīga un drusku mitra. Ja maizi uzglabā maisiņā vai plēvē, garoziņa kļūst mīkstāka, maizes struktūra it kā izlīdzinās. Ir jau arī tā gardi, bet to lielisko otrās dienas garšu maize zaudē.
8. Cepšanai esmu izmēģinājusi gan metāla, gan stikla formas. Metāls labāk vada siltumu, maize ātrāk izcepas, bet tās ik pa laikam jānomaina, kad sāk nākt nost pārklājums. Stikla forma tik ātri nenolietojas, to var lietot mūžīgi, ja vien nesaplēš.
Draugi un radi, kuri no mums ir ņēmuši ieraugu un arī izmēģinājuši roku cepšanā, dalās ar padomiem un pieredzi (žēl, ka slinki un neieraksta komentāros, tāpēc es to izdarīšu viņu vietā):
1. Ja ieraugs stāv par ilgu, tas pārskābst. Tad var uzskatīt, ka tas ir miris. Maize no tāda iznāk skāba un nesmaržo jauki. Ja nav laika cept, var nedēļu pēc cepšanas lielāko daļu ierauga ņemt laukā no burciņas, atlikušajai daļai pielikt rudzu miltus un mazliet ūdens, samaisīt, pārkaisīt ar rudzu miltu kārtu, lai šis dzīvo tālāk. Pārējo, lieko, met laukā. Var arī ieraugu uzreiz likt saldētavā vai plānā kārtiņā izkaltēt. Es gan pati neesmu mēģinājusi, kā tas darbojas, bet citi saka, ka ir labi.
2. Ja maizi atstāj rūgt uz nakti, var nenovaktēt brīdi, kad maize ir īstajā stadijā. Ja darba dienās nav iespēju cept, labāk atlikt cepšanu uz sestdienu. Vai arī ieraugu jāpievieno pavisam nedaudz, tad arī ir cerība, ka maize nebūs par skābu.
3. Ja neizdodas veikt cepšanu vajadzīgajā gaisa mitrumā, smērēšanu ar cukurūdeni, dzesēšanu dvieļos un zem segas, maizei ir cietas garozas.
Mārcim Bendikam, kurš mūs un arī citus savulaik aplaimoja ar ieraugu, ir gadījies nogaršot maizi dažādu draugu mājās. Pat ja to cep pēc vienas un tās pašas receptes, garša katram cepējam izdodas atšķirīga. To varot izskaidrot ar to, ka katrā mājā izveidojoties atršķirīga pienskābo un citu baktēriju kombinācija, kas ietekmē mīklas rūgšanu, tāpēc pat teorētiski dažādās mājās neesot iespējams izcept divas vienādas garšas maizes pēc vienas un tās pašas receptes.
Interesantus padomus par maizes cepšanu var palasīt Marģera un Māras Grīnu grāmatā “Latviešu gads, gadskārtas un godi”.
Bet dalīšanās ar ieraugu arvien ir spēkā. Drīzumā publicēsim mūsu viesu receptes, kas pie mums atceļojušas kā konvertējama maiņas vērtība. (Ja šo lasa kāds no cilvēkiem, kuri man jau ir devuši receptes, bet šeit tās nav publicētas – lūdzu, atrakstiet vēlreiz uz garsigalatvija@gmail.com – sakarā ar datora problēmām zaudējām daļu e-pasta vēstuļu, un zuda jaukā griķu maizes recepte ar bildēm, kā arī citas).
#Veģetārs ēdiens #Vegāns ēdiens #Latviešu virtuves klasika #Lēti pagatavojams ēdiens #Tradicionāls ēdiens
Sastāvdaļas
- (diviem kukuļiem) 850 g rudzu miltu (man patīk Kotiņu milti)
- 800 g (vai mazāk) silta ūdens
- ½ glāzes cukura (mēs lietojām brūno Demerara cukuru)
- Sēkliņas pārkaisīšanai pēc izvēles (bildēs ir dažādu sēklu maisījums vai ķirbju un sezama sēklas)
- 1 tējkarote sāls
- Ieraugs (aptuveni 60 g uz kukuli, bet arī no mazāka daudzuma mīkla izrūgs). Ja nav sava ierauga, var iegādāties to no Cēsu maizes.
- Šļuka šķidrā iesala ekstrakta vai dažas ēdamkarotes sausā, fermentētā rudzu iesala.
- 4 ēdamkarotes ķimeņu sēklu
- Taukviela (man patīk sviests) formas ieziešanai un rudzu milti izkaisīšanai
- Tējkarote cukura un dažas karotes karsta ūdens pārziešanai pēc cepšanas (nav obligāti)
- 2 taisnstūra kēksa formas vai 1 cepamā forma (aptuveni 21x24x5 cm)
- Divi tīri kokvilnas vai linu virtuves dvieļi un sega
Soļi
Solis 1
Ja vēlas, ķimenes var apliet ar verdošu ūdeni un mazliet paturēt, lai tās kļūst mīkstākas. Garša un smarža būs izteiktāka. Vai arī sausas vispirms samalt kafijas dzirnaviņās. Visas sastāvdaļas ber bļodā, pielej lielāko daļu ūdens un ar rokām samīca viendabīgā, mīkstā mīklā. Tā var lipt pie rokām, bet laba mīkla atlec no bļodas malām. Tai jābūt ne par biezu, ne šķidru. Ja iezīmē rakstiņu, tam nevajag aizplūst.
Solis 2
Noņem daļu mīklas burciņā, pārkaisa ar miltu kārtu un aizskrūvē vāku. Tas būs ieraugs nākamajai cepšanas reizei. Ieraugu uzglabā ledusskapī, bet divu nedēļu laikā vajadzētu izcept jaunu maizi, lai ieraugs atjaunotos. Ja nav laika cept, var atstāt burciņā kādu ēdamkaroti ierauga, ko sajauc ar svaigiem rudzu miltiem un ūdeni mīklas konsistencē un pārkaisa ar rudzu miltu kārtu. Tad tas var stāvēt nākamās divas nedēļas.
Solis 3
Formu ieziež ar sviestu (arī augšējās maliņas – mīkla var pakāpties par daudz uz augšu, tā var pielipt arī tur), izkaisa ar rudzu miltiem.
Solis 4
Mīklu sadala divās daļās un liek formās tā, lai formas augšdaļā būtu vismaz 1/3 tilpuma brīvas vietas rūgšanai. Nolīdzina virsmu sākumā ar mīklas lāpstiņu, beigās ar slapju roku.
Solis 5
Klaipus pēc vēlēšanās pārkaisa ar sēkliņām vai ķimenēm.
Solis 6
Ar koka skaliņu vai kādu irbuli ievelk rakstus – tas palīdzēs pret kukuļu neglītu plaisāšanu.
Solis 7
Formas pārsedz ar tīru virtuves dvieli un uz kādām sešām stundām liek siltā vietā uzrūgt. Var cept arī ātrāk, kolīdz forma pierūgusi pilna. Uz 40-50 °C temperatūru uzkarsētā cepeškrāsnī mīkla izrūgs ātrāk, aptuveni trīs, četrās stundās.
Solis 8
Noņem formām dvielīti, ieslēdz krāsni uz 230 °C temperatūru.
Solis 9
Liek maizi krāsnī cepties. Kad garoza aprauta brūna, pazemina temperatūru uz 180 °C temperatūru un cep vēl kādu stundu. Kad maize gatava, to var just pēc smaržas un krāsas. Atceroties lauku maizes cepēju veco paņēmienu ar paklaudzināšanu, secināju, ka šī pazīme darbojas arī formas maizei. Ja maize ir gatava, kukuli izņem no formas un pārbauda, pieklauvējot pie kukuļa apakšas. Ja skaņa ir dobja, maize ir gatava. Pēc vajadzības maizi var atlikt formā un pacept vēl nedaudz.
Solis 10
Klaipus tūlīt ņem laukā no formas, ar otu gatavo maizi pārziež ar karstu cukurūdeni (vai vienkārši ūdeni) un atstāj dažas minūtes nožūt. Ja patīk īpaši kraukšķīga garoza, to var arī nedarīt.
Solis 11
Kukuļus satin dvieļos, pārklāj segu un atstāj atdzist līdz nākamajai dienai. Ja maizi cep vienā formā, to pēc atdzišanas sagriež divos vai trīs gabalos, atkarībā, cik lielas šķēles patīk.
Solis 12
Ēst var sākt nākamajā dienā, kad maize ir pilnībā atdzisusi, karsta rudzu maize ir pārāk smags pārbaudījums cilvēka vēderam. (Ak, atzīšos, es reizēm nenoturos un apēdu karstu maizes galiņu ar sviestu un sāli.) Atdzisušu maizi maisiņā var uzglabāt kādu nedēļu vai pat ilgāk.
Mūsu grāmata
Izpārdota!
Saistītās receptes
Annas Romanovskas rupjmaize
Ar šo rudzu rupjmaizes recepti dalās Anna Roamer, un tā nāca kā liels pārsteigums. Ar Annu pagājušā gadsimta astoņdesmitajos vienā laikā mācījos “lietišķajos” (Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā).
Ceptas gailenes ar grauzdiņiem
Sviestā ceptas gailenes uz grauzdētas, siltas tostermaizes būs īstais ēdiens laikā, kad meži pārpilni sēņu, esi jau līdz sātam ēdis sēņu mērci ar jaunajiem kartupeļiem un prāto, kā vēl lai gardi pagatavo šīs meža veltes.
Karaša. Ilzes Briedes recepte
Šoreiz Ilze piedāvā miežu karašas recepti, jo tā ir tipiska tieši Vidzemei. Tā ir ļoti iecienīta arī pie mūsu Ziemeļu kaimiņiem igauņiem.
Mūsu sadarbības partneri
Pagaidām man veicas dažādi -vienreiz maize iznāk ļoti laba (negribu lielīties, ka perfekta:)), citreiz nē, un parasti tad apakša ir gleta. Tas nozīmē, ka pārāk ātri izņemta no krāsns?
Vēl -joprojām aizmirstu ielikt cepeškrāsnī ūdens traukus. Un maisu ar karoti, bļodā.
Proporcija man ir 0,5 kg milti un 2 glāzes ūdens
Sveika, Nora! Tas daudzums miltiem un ūdenim ir uz vienu kukuli? Es raudzēju 850 g miltus un 800 g ūdens uz diviem kukuļiem, tad sanāk ideāli. Bet par to “gletumu” pat nezinu – man līdz šim šādu problēmu nav bijis. Bet man mīkla nav tik šķidra, lai to būtu ērti maisīt ar karoti, tomēr jājauc ar rokām. Varbūt var mēģināt mazliet mazāk ūdens uz miltu daudzumu? Un ilgāk pacept?
Kā pareizi mīcīt maizīti?Man viņa līp pie rokām,nesanāk,esmu iesācēja,varbūt var video ievietot soli pa solim?
Šī mīkla līp pie rokām, tas ir normāli, par to nevajag uztraukties. Ja citviet lasīts par pazīmi “mīci, līdz nelīp pie rokām”, uz šo tas neattiecas. Tā kā saņemu daudz jautājumu par šo tēmu, papildināšu vēl receptes tekstu ar dažiem novērojumiem un padomiem.
Es piejaucu arī rupjos kviešu miltus un kādu ēdamkaroti baltos kviešu miltus. Neticēju, ka tikai ar rudzu miltiem turēsies kopā. Arī receptē, ko man iedeva, bija teikts, ka ņemam dažādus miltus, bet visvairāk rudzu. Tagad izmēģināšu tikai ar rudzu miltiem! 🙂 Mana formiņa ir tāda izmēra, ka lieku 500 g miltu. Apm.200 g kviešu un 300 g rudzu. Izcepu arī Lāču maizes variantu pēc šīs receptes ar rozīnēm, žāvētām plūmēm, aprikozēm, riekstiem. 🙂
Paldies par dalīšanos pieredzē. Es kviešu miltus esmu pielikusi tikai dažreiz, kad rudzu miltu mazliet nepietika. Bet ar kopā turēšanos nav nekādu problēmu, kvieši, manuprāt, maizi padara tādu vieglāku. Bet mums garšo tīrie rudzi. Tā jau gaumes lieta.
Labdien!
“Kunturu” veikalā var iegādāties sauso rudzu iesalu, tad garša kļūst vēl ‘rupjmaizīgāka’, 2 kukuļu porcijai lieku ap 5 ēdamkarotēm (neesmu mēģinājusi ar šķidro, – tas pēc garšas man šķiet pārsaldināts).
Labdien, Inga! Paldies par dalīšanos, būs jāpamēģina izcept rupjmaizi arī ar rudzu iesalu. Es Kunturu veikalā pērku ķimeņu sēklas.
Labdien.
Vai ir iespējams kaut kur iegādāties dabīgo ieraugu? Nav man draugos neviena maiznieka 🙂
Mēs dalāmies ar ieraugu. Labprāt iemainām pret kādu jauku ģimenes recepti, bet varam arī tāpat iedot. Vai varam par detaļām sazināties norādītajā e-pastā? Mums var rakstīt uz garsigalatvija@gmail.com
Labdien! Tiku pie ierauga, kas 1 mēnesi nostāvējis nelietots. Vai vērts mēģināt un cept? Vai nav pārstāvējis? Vai varbūt meklēt svaigāku?
Ja tā, kā iespējams dabūt no Jums?
Ar cieņu,
Elita
Sveicināta, Elita! Es ieteiktu pamēģināt sajaukt kādu karoti ierauga ar mazliet (dažām karotēm) rudzu miltu un silta ūdens, var piemest mazu šķipsniņu cukura, lai izveidojas mīklas biezuma masa, un atstāt to uz stundu siltā vietā. Tad var paskatīties, kas tur notiek, vai sāk kaut kas “celties” un veidoties burbulīši. Mēnesis teorētiski ir par ilgu, bet ko gan var zaudēt, pamēģinot ar mazu daudzumu? Ja tomēr tas nestrādā, es varu padalīties ar ieraugu. Rakstiet tālāk uz epastu garsigalatvija@gmail. com
Laba diena!
Būtu jauki, ja varētu šeit atrast padomus – kā pašai sagatavot ieraugu! Paldies.
Laba diena, Anta! Laikam būs jāsaņemas izmēģināt, kā tas ir. Tā kā man ieraugu uzdāvināja, līdz šim nav bijis motivācijas un vajadzības mēģināt sākt no nulles. Tā kā ik pa laikam kāds apjautājas, ielikšu to tuvākās nākotnes plānos.
Tamdēļ jau vaicāju, ka man kāreiz ieraugs saskāba… Līdz šim, kā izrādās, cepu ar no Jums pa dažādiem ceļiem atceļojušu ieraugu 🙂
Noteikti varam iedot jaunu porciju. Lūdzu sazināties caur e-pastu: garsigalatvija@gmail.com
Ieraugs ir draugs, kas vairojas!
Es maizīti raudzēju divreiz.Vispirms iejaucu ar visām sastāvdaļām un miltiem,bet ne visiem,maisu ar koka karoti kādas 10.min.,tad lieku raudzēt uz 3st.,tagad atkartoti lieku uz galda un izmīcu pārlokot,pēc vajadzības pievienoju miltus.samitrinu rokas veidoju klaipiņu,lieku formiņa un raudzēju vēl 5,6st.formiņa pierūgusi,tad cepu.lieku aukstā cepeškrāsnī 15 min.100 grādos,tad 190 stundu.Tā man ieteica,nezinu cik pareizi.Kautkā ilgi rūgst man viņa…
Raudzēšanas metodes ir dažādas. Cik ilgi mīkla rūgst, tas ir atkarīgs no siltuma, mitruma un ierauga. Var mīklu likt rūgt 40 C grādu siltā cepeškrāsnī, pārsegtu ar dvieli. Tā es daru, ja man nav tik daudz laika. Bet tas ir ar šķidrāko formas mīklu. Biezā mīkla, kuru mīca abrā un no kuras var veidot kukuļus ar rokām, ir jāraudzē ilgāk.
Paldies par recepti un pamācību kā izcept maizīti. Ieraugu gatavoju pati. Burciņā ieber 100 gr rudzu miltus (tikai no z/s ”Kaņepītes”). Apsegtu liek siltumā. Pēc diennakts pieliek klāt 50 gr. miltu un 50. gr. ūdens. Vēl pēc diennakts pieliek 50.gr. miltu un 50.gr. ūdens. Pēc diennakts ieraugs gatavs. Lietojot ieraugu maizes iemīcīšanai , jāņem vērā, ka burciņā jāatstāj vismaz 2 ēdamkarotes ierauga, lai turpinātu raudzēt ieraugu pieliekot atkal 50 .gr. miltu un 50 .gr. ūdens.
Paldies, Mārīt, par ierauga recepti! Par to daudzi interesējas, pati līdz šim esmu cepusi tikai no gatavā ierauga.
Paldies par interesantām atziņām un informāciju, ko šeit var iegūt! Arī man ir bijušas kļūdas un neveiksmes, gleta maizīte, saskābis ieraugs, bet nenobijos, turpināju mācīties. Atjaunoju ieraugu, sanāca pat liekas labāks, cepu arī no paša audzētiem bioloģiskiem kviesu, rupja maluma miltiem ar visām klijām, tikai jocīgi, ka katreiz sanāk savādāka.Bet varbūt tā arī jābūt?
Prieks, ja noderēja. Vai vismaz bija interesanti palasīt citu pieredzi. Es nekad neesmu mēģinājusi cept kviešu maizi ar ieraugu, domāju, ka tā jācep ar rauga iejavu. Ja izdodas no kviešu miltiem, tad tas ir lieliski!
Šodien izcepu šādu maizi maizes cepšanas krāsniņā. Recepti gan pārveidoju uz mazāku miltu daudzumu, 600g un arī 1 tējkarote sausā rauga tika pielikta plus savs ieraugs. Jo gribējās vienkāršāk un tomēr 100% rudzu maizi krāsniņā izcept. Iznāca pirmā momentā ar nedaudz netipisku garšu, cukura dēļ, pēc pāris stundām jau liekas ļoti garšīga.
Paldies, Ērika, par dalīšanos pieredzē. Nav gan īsti skaidrs par miltu daudzumu – es lieku 800-850 g uz diviem kukuļiem, bet maizes mašīnā divus izcept nevar. 600 g miltu ir vienam kukulim domāts? Un rudzu maizīti uzreiz pēc capšanas labāk neēst, bet pagaidīt, lai sasegta atdziest. Nu varbūt var nogriezt garoziņu no gala, ja ļooooti gribas un nevar sagaidīt.
Maizes mašinā cepu protams vienu kukuli. To pašu miltu daudzumu izmantoju ari cepšanai kastes formā vienam kukulim. Meginaju ari bez rauga, tikai ne maizes mašina. Iznāca loti garšiga. Tāds miltu daudzums man ir loti piemerots, jo miklu micu ar savu Bosch MUM kombainu, kas nav tik jaudigs, ar mokām jau to pašu samica. Es dzivoju Vacija un te tadas maizes vispar nav noperkamas. Ši tagad ir musu iemilotā maize. Man svarigi ari lai nebutu liela kepa, tāpėc kastes forma vai masina ir labakais variants man.
Sveika, Ērika! Paldies, priecājos, ka maize izdodas. Latviešiem bez rudzu maizes ir grūti, lai kur dzīvotu. Man arī ir Bosch kombains, es gan tajā mīcu tikai kviešu mīklu. Bet es ieteiktu pamēģināt kādu reizi mīklu samīcīt ar rokām bļodā – šī mīkla nav tik cieta, process ir patīkams, kaut mazliet ķepīgs. Es vienmēr izbaudu to smaržu, kas ceļas virs mīklas. Ir savs kaifs tieši tajā procesā. Lai izdodas arī tuprmāk!