Kartupeļu salāti švābu gaumē

Ievads

Teksts: Sandra Ošiņa

Foto: Valdis Ošiņš 

28/04/2023

Kartupeļu salāti švābu gaumē ir lieliska piedeva vai patstāvīgs, sātīgs un gards pamatēdiens. Salātus ēd kā piedevu pie desiņām, kotletītēm vai cepeša. Recepti kartupeļu salātiem švābu gaumē, kas gatavoti sātīgā gaļas buljonā un ēdami arī silti, piedāvā Zane Pudule, Latvijas Sabiedrisko mediju autore Vācijā, kura raksta par latviešu gaitām dažādās pasaules valstīs. Viņa ir arī Facebook grupas Grāmatnieki, kur kūsā dzīvas un kaislīgas, humorīgas un dramatiskas diskusijas par grāmatām, izveidotāja. Un vēl Zane ir diasporas zinātnieku, uzņēmēju un starptautisko organizāciju profesionāļu kustības #esiLV pārstāve, bet brīvajā laikā dzied ģimeņu korī “Staro”. Uz kori Strasbūrā sabrauc latvieši un latviešu draugi no vairākām valstīm.

Dzīve tā iegrozījusies, ka Zanes ģimene Vācijā dzīvo jau astoņus gadus. Man ir piemirsies, kad tieši sapazināmies. Šķiet, tas notika toreiz, kad Zane meklēja informāciju par latviešu maizes zupu Francijas kolēģu publikācijai. Kopš tā laika šad un tad mēdzam sarakstīties vai sazvanīties, parunāt par to, kā iet, un cita starpā par garšīgiem tematiem.

Protams, šoreiz neiztiku bez jautājuma, kuri no Latvijas ēdieniem Zanei pietrūkst, dzīvojot Vācijā. To jau vienmēr visi jautājot, teic Zane. No produktiem netrūkst nekā, viss ir pieejams, ja nu vienīgi īstās meža sēnes. Latviešu virtuve, kā zināms, savulaik ļoti ietekmējusies no baltvācu virtuves. Bet tā ir vecā vācu virtuve, piebilst Zane, jo mūsdienās vācieši mājās negatavo tā, kā tas bijis Latvijas muižās pirms 150 gadiem. Tagad viņi lielākoties pārtiek no veikala pusfabrikātiem, mājās gatavo reti. Ja to dara, ēd ļoti vienkārši, piemēram, uzvāra brokoļus vai nūdeles. Zane reizēm uzaicina ciemos vācu draugus, viesībām klāj galdu un pati gatavo pēc savām ģimenes receptēm. Bagātīgi un ar izdomu. Vācieši ēd un slavē, o, cik garšīgi, bet receptes nekad nevaicā. Zane spriež, ka situācija ir paradoksāla: Latvijā esam saglabājuši un izmantojam tos gatavošanas veidus, ko esam pārņēmuši no vāciešiem, bet viņi paši tos vairs neatceras. Ja nu vienīgi vecmāmiņas.

Kā tad Vācijā ir ar sēņu lasīšanu? Mežu taču netrūkst. Zane stāsta, ka Vācijā sēnes lasīt nav liegts, bet ir dažādi ierobežojumi un noteikumi. Ja nav sava auto, uz mežu nokļūt nav tik viegli. Un sēnes Vācijas mežos var mazliet atšķirties no tām, ko lasām Latvijā, tāpēc nav īsti drošas sajūtas. Latviešiem, kuri aizbrauc dzīvot citās valstīs, šī tēma ir mūžam aktuāla. Piemēram, Norvēģijā cilvēki ejot sēņot kopā ar sēņu ekspertu, tas esot ļoti populāri. Bet gadās, ka cilvēku ar sēņu groziņu uz ceļa aptur policisti un vaicā, vai viņš skaidri zina, kuras sēnes grozā ir ēdamas, kuras ne. Šī neesot leģenda, bet patiess notikums. Nākamajā dienā policija ieradusies mājās pārbaudīt, vai cilvēks vēl ir dzīvs un vesels.

Dzīvojot Vācijas mazpilsētā Freiburgā, pietrūkstot tieši Latvijas ēdienu dažādības, krodziņu dažādības. Lielajās Vācijas pilsētās, protams, ir restorāni no smalkā gala, bet Freiburgas apkaimē, kur dzīvo Zane, krodziņos ir salīdzinoši vienveidīgs piedāvājums. Šīs Bādenes reģiona puses tradicionālie ēdieni, kas saglabājušies un iecienīti līdz mūsdienām, ir klēses (lielas klimpas no rīvētiem kartupeļiem, var būt pievienoti grauzdiņi, zaļumi, aknas), mazas mīklas klimpiņas jeb špecles, ko ēd tāpat vai kā piedevu gaļai, vai arī pievieno skābētiem kāpostiem un tad sutina. Vēl ir maizītes ar biezpienam līdzīgu sieru, brieža gaļa, cūkgaļa, salāti no vārītās desas, vēršgaļas salāti, zupa ar pankūku strēmelītēm. Šeit, tāpat kā citur Vācijā, ir ļoti gardas desiņas. Sezonā cieņā ir sparģeļi, zemenes un zemeņu kūkas, plūmes un plūmju kūkas. Šis Vācijas novads slavens ar saviem augļu destilātiem (ak, burvīgais “Kirschwasser”, paldies Zanei, šis ķiršu degvīns ir absolūti nepieciešams, lai ceptu Švarcvaldes kūkas!) un arī visu, kas saistās ar vīnu, jo turpat ir vīnogulāju nogāzes. No ēdieniem, kādus Latvijā negatavo, jāpiemin aknusiera maizītes. Aknusieru (Leberkäse) gatavo no vairāku veidu maltās gaļas, garšvielām un garšaugiem, un cep taisnstūra formā. Lielākoties tā sastāvā nav aknu, un tam nav nekāda sakara ar sieru. Bet maizītes ēd, papildinātas ar marinētiem gurķīšiem, sinepēm un pikantām mērcītēm. Tās noteikti ļoti labi zina visi Ritas Falkas humora pilno detektīvromānu cienītāji par izmeklētāju Franci Eberhoferu.

Freiburga ir ļoti tuvu Francijas robežai, šajā reģionā ir iecienītas picu radinieces liesmu kūkas, (Flammkuchen Vācijā, tarte flambée Francijā), uz plānas mīklas pamatnes pārlikts pildījums no divu veidu sieriem, bekona šķēlītēm un sīpoliem, bet ir arī saldais variants. Tās cep ļoti karstā malkas krāsnī uz speciālas akmens plāksnes un pasniedz uz koka dēlīša.

Bet nu atgriežamies pie kartupeļu salātiem. Vācijā tā ir žanra klasika. Recepte ir no 17. gs. sākuma, kad kartupeļus saukuši par zemes āboliem (Erdapfel). Kopš tos no Amerikas ieveda Eiropā, Vācijā šis bijis viens no pirmajiem kartupeļu ēdieniem. Kad Zane Vācijas bistro pirmo reizi pagaršojusi kartupeļu salātus, tie nav raisījuši sajūsmu. Kartupeļi peldējuši majonēzes un vīna etiķa maisījumā, garša bijusi specifiski skāba, likusies netīkama. Bet reiz gadījies pagaršot kartupeļu salātus švābu gaumē, tie izrādījās atšķirīgi. Zanei patīk dziedāt, un viņa iesaistījusies vietējā korī. Neviens kora koncerts noslēgumā nav izticis bez kopīga galda. Tā vāciešiem ir mīļa tradīcija – visiem kopā paēst. Un kāda no kora dāmām bija pagatavojusi šos kartupeļu salātus ar buljonu. Salātos izmantoti cieti vārāmie kartupeļi, kuri, pretēji miltainajiem, nejūk laukā. Šis ir vienīgais no Bādenes ēdieniem, kuru vēlāk Zane iekļāvusi mājas ēdienkartē.

Ar buljonu kartupeļu salātus gatavo tikai Vācijas dienvidos, bet ar majonēzi – vairāk ziemeļu daļā. Tur arī mēdz pievienot vārītas olas. Dienvidos reizēm pievieno marinētu gurķi, retāk svaigu. Salātiem var pārkaisīt maurlociņus, bet dilles, latviešiem tik mīļās dilles, Vācijā kartupeļu salātiem nekad neliek klāt.

Vācijā dzīvojot, Zane ir atradusi visas vajadzīgās kartupeļu šķirnes dažādiem ēdieniem. Bet Vācijā esot arī tādi latvieši, kuri kartupeļus pamanās transportēt no Latvijas. Jo Latvijas kartupeļi tomēr esot visgaršīgākie.

Receptes autore: Zane Pudule (teksts ar visām niansēm, paldies par dalīšanos!)