Magoņmaizītes varonīgi pārdzīvojušas gan padomju laikus, gan brīvās Latvijas pārmaiņas konditoreju vitrīnās un kafejnīcu repertuāros, un ir starp tiem nedaudzajiem maizīšu veidiem, kas Rīgā un Latvijā joprojām pieejamas gandrīz visur, kur vien pārdod smalkmaizītes.
Nudien būtu liels grēks ignorēt to, ka Māte Daba mūsu vēderpriekam sagādājusi dažādas meža ogas. Ne tās bija jāstāda, ne jāravē, jālaista, jāmēslo vai jāuztraucas par salnām.
Šī ir siera maizīšu Jāņu versija. Spriedām, ka īsteni labi būtu maizīšu pildījumā iejaukt smalcinātas papardes un ozollapas. Tā kā nav īstas pārliecības par šo augu garšas īpašībām, palikām pie pētersīļiem un dillēm.
Vēl tikai dažas dienas un klāt būs Jāņi, vasaras saulgrieži. Ja reiz godāsim ķimeņu sieru, svētku galdam piestāvēs arī ķimeņmaizītes. Tās labi derēs gan Jāņabērnu cienāšanai, gan ciemakukuļiem.
Šī rabarberu kūkas recepte ņemta no tās pat konditoru recepšu grāmatas, no kuras nākusi mūsu portālā publicētā Bišu dūriena recepte. Tieši tāpat var cept ābolkūku no svaigiem skābo šķirņu āboliem, piemēram, Baltajiem Dzidrajiem, Antonovkas vai Rudens Svītrainajiem.
Kas ir svētki? Mūsu krustdēls Raitis, kad viņam bija kādi pieci gadi, to definēja ļoti kodolīgi. Svētki ir tad, kad ir rasols un torte.