Rasols

Ievads

Teksts: Sandra Ošiņa

Foto: Valdis Ošiņš 

Rasols ir visu salātu karalis. Vairākus desmitus gadu Latvijas ģimenes pirms svētkiem apsprieda, ko gatavot vēl bez rasola, jo paša rasola gatavošana nebija apspriežama, bet pašsaprotama. Rasols pirms padomju laika Latvijā tika gatavots no kartupeļiem, burkāniem, bietēm, olām, siļķes, gurķiem, zaļajiem zirnīšiem un krējuma. Pēc kara ēdiens ar šādu nosaukumu ietekmējās no krievu Olivjē salātiem (par godu franču pavāram Lisjēnam Olivjē, receptes autoram no Pēterburgas restorāna Ermitāža), tam vairs nepievienoja bietes un siļķi, to vietā pievienoja gaļu vai desu, mērcei pievienoja majonēzi.

Ir saglabājusies leģenda, ka franču pavārs savus Olivjē salātus pa sastāvdaļām skaisti kārtojis uz liela šķīvja, dekorējis ar olu daiviņām un krabjiem. Kāds prastāks klients, kuram nav bijusi izpratne par šādiem ēdieniem, ņēmis lielo karoti un visas sastāvdaļas brutāli samaisījis ar majonēzi un īsā laikā norijis. Olivjē, to redzot, pavisam apskaities, un pats vēl demonstratīvāk sajaucis visu juku jukām. Bet krieviem tas nav bijis svarīgi, galvenais, lai ir ko „uzkost” šņabim.

Šie salāti ir tiešām sātīgi. Pēc pavāra nāves neviens īsto recepti nav zinājis, kolēģi mēģinājuši kaut ko atdarināt. Katrā ziņā smalkās irbītes tika aizvietotas ar proletāriešiem tuvākajām vistām. Ja nebija pieejamas ne vistas, ne gaļa, vajadzēja vismaz doktordesu. Kara un pēckara gados, protams, arī šādu produktu nebija, bet sešdesmitajos gados, kad situācija uzlabojās, rasols kā ļoti demokrātisks ēdiens bija katrā ģimeņu svētku galdā. Ar vieniem pašiem salātiem saistījās trīs ārzemju vārdi – Olivjē, majonēze, Provansa (Francijas šarma atblāzma!) – tas bija pietiekami daudz, lai katrā padomju cilvēkā radītu neikdienišķu svētku sajūtu. Sastāvā bija konservēti zaļie zirnīši, gaļa vai desa, kā arī majonēze – šos produktus nevarēja vienkārši nopirkt, bija vajadzīgs blats vai neticama veiksme, ja kādā veikalā tos pēkšņi „izsvieda”. Tā kā zirnīšus un majonēzi varēja uzglabāt ilgāk, ja tos izdevās dabūt, tad taupīja svētku reizes rasolam.

Sabiedriskajā ēdināšanā šos salātus sauca arī par Gaļas salātiem vai Galvaspilsētas salātiem, bet mājās tos sauca tikai par rasolu. Ar šiem salātiem uzaugušas daudzas paaudzes. Neviena saimniece nemeklēja rasola recepti pavārgrāmatās, jo zināja to no galvas. Mūsdienās rasola – agrākā visu salātu karaļa pašpietiekamā un dižā loma ir mainījusies. Rasolu var nopirkt lielveikalu gatavo ēdienu nodaļās ikdienas maltītēm, tas kļuvis par ikdienišķu ēdienu. Bet lielajos godos, it īpaši kāzās, bērēs un lielās jubilejās, rasols joprojām ir obligāts.

Lai rasols būtu nevainojami gards, svarīgi izvēlēties pareizo kartupeļu šķirni (mums patīk Laura), tie nedrīkst būt pārāk miltaini, un tos vajag izvārīt iepriekšējā dienā un kārtīgi atdzesēt. Var arī uz nakti ielikt ledusskapī. Mēs parasti lietojam Lido Ekstra desu. Esam izmēģinājuši arī citas, tomēr šī šķiet vispiemērotākā un ar nemainīgi augstu kvalitāti. Svarīga arī majonēze – mums numur viens ir Iļģuciema Provansas majonēze no spainīšiem, diemžēl to var nopirkt tikai viņu mazajos firmas veikaliņos. Ļoti laba ir arī Franča Provansas majonēze. Un vēl mērcei nedrīkst žēlot mārrutkus (vislabāk pašu rīvētos vai no tirgus) un kārtīgas asās sinepes.

Par pašu ēšanu – viena garša ir, ja ēd pie skaisti saklāta viesību galda, cita – ja ar lielu karoti no lielās bļodas to, kas vēl palicis virtuvē. Parasti tas notiek viesību stadijā, kad visi sāk klīst apkārt. Daļa viesu nez kādēļ pēkšņi atrodas virtuvē pie lielajām bļodām. Cita, bet arī ļoti laba garša ir nākamā rīta brokastīs. Jauki atvērt ledusskapi, kurā gādīgas rokas nolikušas bļodiņu ar rūpīgi pārsegtu pāri palikušo rasolu.

Fotogrāfija no topošās grāmatas “Eiropas krustceles latviešu virtuvē”. Pateicība Kārinai Pētersonei par laipnu izlīdzēšanu šī projekta tapšanā ar traukiem no ģimenes kolekcijas!

Sastāvdaļas

  • 8 vidēji lieli kartupeļi (svarīgi izvēlēties šķirni, kas vāroties neizšķīst, piemēram, “Laura”)
  • 1 liels vai 2 vidēji lieli burkāni
  • 6 olas
  • 4–5 marinēti gurķi
  • Labas kvalitātes doktordesa (pēc izvēles to var aizvietot ar vārītu vai kūpinātu gaļu)
  • 1 mazā kārbiņa konservētu zaļo zirnīšu

    Mērcei

    • 250 ml Provansas majonēzes
    • 250 ml skābā krējuma
    • 1 ēdamkarote rīvētu mārrutku
    • 1 ēdamkarote sinepju
    • Šķipsniņa sāls
    • Loki vai citi zaļumi pēc izvēles pārkaisīšanai

    Soļi

    Solis 1

    Liek katlā kartupeļus un burkānus ar mizu un olas. Pēc 10 minūtēm olas izņem un atdzesē zem tekoša ūdens. Saknes vāra vēl 20 minūtes. Tad atdzesē. Vislabāk, ja visu novāra iepriekšējā dienā un pa nakti glabā vēsumā.

    Solis 2

    Kartupeļus un burkānus nomizo, olas noloba. Visu griež mazos kubiņos, lai tie pēc izmēra būtu tikpat lieli kā zirnīši, kurus pievieno pēdējos no visām sastāvdaļām. Tāpat sagriež marinētus gurķus un desu. Lielā bļodā visu rūpīgi izmaisa.

    Solis 3

    Gatavo mērci. Krējumu sajauc ar majonēzi, sinepēm, mārrutkiem, sāli. Mērci nogaršo, tai jābūt nedaudz pikantai. Mērci pārlej rasolam, visu samaisa. Ja vēlas, var pārkaisīt ar sagrieztiem lociņiem vai citiem zaļumiem.

    Mūsu grāmata

    Saistītās receptes

    Pieneņu pumpuri marinādē

    Pieneņu pumpuri marinādē

    Marinēti pieneņu pumpuri pie mums ieradās kā ciemakukulis no mākslinieces Marutas Raudes. Marutai patīk eksperimentēt virtuvē, izmēģināt dažādas garšu kombinācijas. Viņu ģimenē gatavo visi, arī vīrs Alfs un dēls Jānis.

    Asie kabači Anniņas gaumē

    Asie kabači Anniņas gaumē

    Asie kabači ir manas tantes Anniņas recepte. Tā nāk no Latgales, no Krāslavas. Kaut pati esmu dzimusi Rīgā, Latgalei pieder liela daļa manas sirds. Viesošanās reizes allaž šķiet par retu un īsu.

    Mūsu sadarbības partneri