Ievads

Teksts: Sandra Ošiņa

Foto: Valdis Ošiņš, Sandra Ošiņa

28/01/2022

Ja mājās būs bļoda vārītu pupiņu, cilvēks badu nemirs. Protams, nav nekāda vaina arī veikala bundžu pupām. Bet mūsmājās esam nolēmuši ar saviem pirkumiem pēc iespējas atbalstīt vietējos pārtikas audzētājus. Rudens pusē sociālo tīklu algoritmi to sajuta no manām domām vien un kārdināja ar Ievas Kļavas izaudzēto krāšņi raibo pupiņu bildēm. Un tā viena maza turku pupa neceļoja vis uz Angliju (starp citu, klīst baumas, ka tur esot nolauzta atslēga!), bet uz mūsu tuvāko piemājas Omnivu. Ceļoja kopā ar citām pupiņu māsām. Kad sainis bija klāt, es nespēju vien apjūsmot visu to svītraino un plankumaino skaistumu. Sirsnīgs paldies Ievai Kļavai! Vārot pirmo zupu, sabēru pa druskai no visām pupām. Diemžēl, zupā tās visas savārījās vienlīdz brūnganas. Nu nē, es gribēju, lai tās paliek raibas! Pēc vairākiem izmēģinājumiem tas beidzot izdevās. Kā izrādījās, pupiņas vajag noblanšēt. Un pēc tam uzbriedināt.

Šajā vietā maza atkāpe uz manu bērnības laiku. Kad mēs ar brāli gājām skolā, mamma pamatoti lāgā neuzticējās padomju skolas virtuvei. Mamma cēlās agrā rīta stundā, lai pirms darba paspētu pagatavot zupas, zirņu vai kāda sautējuma katlu, ko pusvārītu satina biezās segās, apspraudīja spilveniem, un tā pēc skolas mūs mājās vienmēr sagaidīja silts ēdiens.

Aplūkojot jauno elektrības rēķinu, atcerējos šo gatavošanas paņēmienu. Ziemā, kad katru dienu kurinām malkas plīti, tā taupīt nav vajadzības. Bet siltajā gada laikā pavisam noteikti! Tā noteikti var ietaupīt visi, kuriem šodien ir elektriskā vai gāzes plīts. Tā kā man jau bija piemirsies, cik ilgi šādā veidā jākarsē dažādi produkti, ielūkojos vecās grāmatās.  Autoru Mikela Hindhedes un Luīzes Holles grāmata “Kara laika virtuve” (1942), 1991. gadā apgādā “Vaga” pārizdots faksimila izdevums ar stilīgu Kristiāna Šica vāka zīmējumu un ilustrācijām.

Grāmatā bez ēdienu receptēm cita starpā aprakstīta “Vārāmā jeb taupības kaste”: “Runājot par kurināmā taupību un lietderīgu izlietošanu, nevaram aizmirst vienu no noderīgākiem mājturības piederumiem – vārāmo jeb taupības kasti, ar kuŗju gūstam šādus labumus: aiztaupās kurināmais materiāls par apmēram 50 proc., jo, kasti lietojot, ēdiens jāuzvāra un tad tikai īsu brītiņu uz uguns jātur; ēdiena tālākā gatavošana notiek kastē.

Ne mazāk svarīgs vārāmās kastes labums ir laika ekonomija. Kasti lietojot, ēdiens jāuzrauga vienīgi tik ilgi, kamēr tas uz uguns uzvārās, bet, kad ielikts kastē – saimniecei par to vairs nav jārūpējas un viņa var iziet no mājas vai nodoties citam darbam. Ja mājās ir zāģītis un daži dēļi vai nederīga kaste, tad vārāmo kasti var viegli pagatavot.”

Otru grāmatu “Krāsnis un pareiza kurināšana” (1943) atradu lndb.lv krājumos. Tajā uzskaitītas dažādas priekšrocības, ko iegūst, gatavojot “vārāmajā kastē”: lēni gatavojot, olbaltumvielas pārveidojas tā, ka tās vieglāk sagremojamas, graudaugi uzbriest irdeni, tie nav jāmaisa, nepiedeg, labāk saglabājas aromātvielas un garšas.

Vislabāk kastē gatavot graudaugus un pākšaugus, kas ilgi jāvāra. Arī gaļu. Ja katlu atver un saprot, ka produkti vēl nav izsutinājušies gana mīksti, katlu vēlreiz uzvāra, uzliek vāku un vēl uz kādu laiku ietin. Sausus zirņus, pupas un grūbas var iepriekš izmērcēt. Tā kā ilgstošas karsēšanas rezultātā iet bojā liela daļa vitamīnu, mazos gabalos grieztus dārzeņus un saknes gan labāk gatavot uz plīts.

Sadaļā Stāsti atrodami fragmenti no grāmatām ar pamācībām, kā šādu taupības kasti pagatavot. Ja kādam ir interese, man ir meistars, kuram tādu var pasūtīt. Lūdzu, rakstiet uz garsigalatvija@gmail.com.