Pirmdiena, 3 septembris, 2018 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Meža sēņu zupa

 

Sēņu zupa VO_9020013

Sēņu zupu šodien vārījām no bērzlapēm. Tās ir saaugušas tik skaistas, daždažādās krāsās, mazie podiņi un atvērušās cepurītes kā saulessardziņi. Jā, tieši saulessardziņi, jo lietus šogad mūs pārāk nenomoka. Sēņotājam par prieku, bērzlapes bieži aug bariņos. Protams, der arī visas citas vārāmās sēnes, ko mežs mums izaudzējis. Laikā, kad sociālos tīklus pārpludina baraviku fotogrāfijas (par kurām bieži mēdz jokot, ka nav droši zināms, no kura gada bildes ir), rodas vēlme palūkot, cik daudz un dažādu sēņu mums vēl piedāvā mežs. Nu labi, nav šaubu, baravikas ir karalienes, tomēr ir daži ēdieni, kuros tieši vārāmo meža sēņu garša ir absolūti nepieciešama.

Man patīk tas, ka bērzlapīšu tīrīšana ir ļoti vienkārša. Cik nu iespējams, var novilkt krāsainās cepurīšu plēvītes, tad sēnes liek vārīties katlā ar visām pielipušajām smiltīm, skujām un sūniņām. Tā rūgteni pikantā smarža, kas pārņem virtuvi, nav ne ar ko salīdzināma. Kad bērzlapes ir izvārījušās, tās ir stingras un var droši mazgāt zem ūdens strūklas, ja vēl nav novārījušies nost kādi gruži. Un tad tas ir klāt, šis brīdis. Sēnes ir vēl mazliet siltas, blakus jānoliek rupjā sāls trauks, un tad var ēst podiņus, vienkārši pamērcējot sālī. Absolūti tīra manta. Kad sēnes atdziest, garša mainās, tāpēc nedrīkst nokavēt.

Kad pirmais kārums remdināts, atlikušās sēnes var sasaldēt, marinēt vai arī likt traukā kārtu pa kārtai, apkaisot ar sāli un kādu nieku saspiesta ķiploka. Beigās jāapsedz un jānoslēdz ar slogu, lai gaiss netiek klāt, un jāglabā vēsumā. Kad sagribas, sēnes var lietot pēc patikšanas. Sālītu sēņu salāti ar skābo krējumu ir lieliska piedeva vārītiem kartupeļiem. Katra paša izvēle, ko vēl pielikt klāt. Mūsu ģimenē salāti garšo ar kapātām dillēm un sīpoliem vai ķiplokiem.

Bet var arī izvārīt ļoti gardu sēņu buljonzupu. To iemācījos gatavot no savas tēva mammas Ellas Sondores, un katru gadu tādu izvārām sēņu laikā, bet reizēm arī ziemā. Zupa ir ļoti aromātiska, buķeti veido gaļas kūpinājuma dūmainums, meža sēņu smarža, sālīti gurķi (vēlams tādi štengrāki), dilles un pētersīļi. Klāt vēl skābais krējumiņš un rudzu maizes šķēle. Īsteni latviskas garšas.

 

Sastāvdaļas

Gabaliņš kūpinātas cūkgaļas – ribiņas, stilbiņš vai cits

Vārītas bērzlapes (der arī vilnīši, cūcenes un citas vārāmās sēnes, var lietot sālītas vai saldētas)

4–5 kartupeļi

1 burkāns

1–2 lauru lapas

1 čili pipars pēc izvēles

1–2 skābēti vai marinēti gurķi

Timiāna lapiņas pēc izvēles (mums palaimējās mežā atrast mārsilu, kas ir savvaļas timiāns)

Skābs krējums, zaļumi (dilles, pētersīļu lapiņas) pasniegšanai

Darba gaita

1. Dūmoto gaļu liek katlā, aplej ar ūdeni, uzvāra un noputo. Vārīšanas laiks atkarīgs no gaļas veida. Ja gatavo no ribiņām, tad vāra 30 minūtes, ja stilbiņš, tad 45 minūtes – 1 stundu.

2. Kartupeļus un burkānus nomizo, sagriež kubiņos un pievieno zupai. Katlā met arī lauru lapas (arī timiānu un čili piparu, ja vēlas). Vāra vēl 10 minūtes.

3. Kad kartupeļi mīksti, zupā pievieno sakapātas sēnes, pavāra vēl pāris minūtes. Pagaršo, ja vajag, pievieno vēl nedaudz sāls. Parasti no žāvējuma zupa jau ir nedaudz sāļa. Ja vāra no sālītām sēnēm, tad papildu sāls noteikti nav jāpievieno.

4. Gaļu noloba no kauliem un sagriež gabaliņos. Pašus pēdējos pievieno sīki sagrieztus marinētus vai skābētus gurķus. Tikko zupa uzvārās, to ņem nost no plīts. Gurķiem jāsaglabā kraukšķīgums.

5. Pasniedz ar skābu krējumu un sakapātiem zaļumiem pēc izvēles, klāt labi garšo rudzu rupjā vai saldskābā maize.

Komentēt

© 2010 Garšīgā Latvija. Visas tiesības aizsargātas