Tomātu kabaču zupa

Stragnams ir aukstā zupa kurzemnieku gaumē. Agrākos laikos to gatavoja no sālītas siļķes un visādiem pašaudzētiem dārza labumiem: dillēm, lociņiem, pētersīļiem, svaigiem un/vai sālītiem gurķiem (der arī marinēti) un no rūgušpiena, ko saimniece saraudzēja no pašu govs piena, klāt ēdot karstus, mundierī vārītus jaunos kartupelīšus.

Ievads

Teksts: Sandra Ošiņa

Foto: Valdis Ošiņš

Tomātu kabaču zupa, kuru var uzvārīt no šīm divām sastāvdaļām un kāda atvilktnē aizmirsta buljona kubiņa. Recepti piedāvā mana feisbuka draudzene Zuzanna Peonija, sirsnīgs paldies par dalīšanos. Lūk, viņa raksta šādi: “Recepti atradu pirms dažiem gadiem FB arhīvā. Viss ir pavisam vienkārši! Tā vispār ir Vaaakaaara Zuuupa, Brīīīīīnišķā Zupa! 🙂 Piebildīšu, ka šī ir apgreidota recepte no vienas amatnieces.”

Pirms gadiem Zuzanna Peonija gājusi palīgā latviešu amatniekiem uz Vecrīgas letēm tirgot viņu skaistās lietas. Kamēr pircēju nav, iznāk parunāties. Zuzanna Peonija: “Kādai no amatniecēm reiz gadījies kompānijā aizbraukt uz reti apmeklētu vasarnīcu. Attapušies, ka nav nekā, ko ēst, tikai sakaltuši buljona kubiņi atvilktnē, un dārzā – miljons tomātu un kabaču. Tā nu arī tapa šis ēdiens. Šai receptei ir tāds labums, ka neko nevar pārvārīt, nav jāvaktē – lai tik viss šķīst un savārās kopā!”

Turpinājums no Ošiņmājām. Kad šovasar ciemos ieradās brālis ar sievu un atveda divas lielas kastes ar ļoti gataviem pašu audzētiem tomātiem (par ko sirsnīgs paldies, Vija un Aigar, ļoti novērtējam!), atcerējos šo Zuzannas Peonijas stāstu un recepti. Tā kā man bija gana daudz laika un nebija tādas askēzes produktu izvēlē, vispirms apcepu cepeškrāsnī četrās daļās sagrieztus tomātus un lielos gabalos sašķērētus kabačus kopā ar šķēlēs grieztiem nomizotiem sīpoliem un nomizotām ķiploku daiviņām.

Kad tomāti ir šādi izcepti, tiem var ļoti viegli novilkt miziņu. Atkrīt blanšēšana. Un no cepšanas pievienojas tāds maigi zeltains aromāts. Buljonu vārīju bez gaļas, tikai sīpoli, ķiploki, selerijas lapas un saknes, burkāns, daudz melno piparu graudu, lauru lapa un timiāns. Ja ir pie rokas, no sirds iesaku pieliet glāzi vīna tajā brīdī, kad visi dārzeņi jau katlā un sākas kopīgā vārīšanās. Ja man nebūtu laika ar to visu ņemties (jo buljons prasa vismaz stundiņu, bet labāk jau ilgāk), izlīdzētos ar kādiem “ātrajiem variantiem” – buljona kubiņiem vai Anniņas garšvielu maisījumiem. Bet ar vistas buljonu zupa noteikti ir visgardākā.

Zupa izdevās lieliska, to slavēja arī mūsu opis, kuram, kopumā ņemot, labāk garšo buljona zupas ar gaļu un dārzeņiem. Man šī zupa garšo labāk par tīro tomātu zupu, jo kabači to padara maigāku, mazāk skābu, turklāt kabačos esošās želējošās vielas nodrošina tīkamu zupas biezumu. Jā, protams, mēs pielikām dzintarsieru. Un klāt ēdām siera grauzdiņus, tie tur lieliski piederas. Ceru, ka recepte noderēs visiem, kuriem šobrīd dārzā tomātu un kabaču, ka biezs. Lai izdodas, un labu apetīti!

Sastāvdaļas

Gatavi dārza tomāti
Kabači vai cukini
Buljona kubiņš vai īsts, pašu vārīts buljons (vairāk par to lasiet ievadā)
Sāls pēc garšas
Kausētais siers “Dzintars” (ja vēlas krēmīgāku un sātīgāku zupu)
Daži kartupeļi (ja vēlas tumīgāku zupu)

Buljonam (pašu vārītam)

Vistas gaļa ar kauliņiem, selerijas, pētersīļa saknes, mazs burkāns, mazs puravs, sīpols, ķiploks, garšvielas – sāls, pipari

Pēc izvēles (papildinājums no Sandras Ošiņas)

Sīpoli
Ķiploki
Sāls
Glāze vīna

Pasniegšanai

Sasmalcināti zaļumi – pētersīļi, baziliks vai citi pēc izvēles
Skābais krējums – pēc izvēles
Kāda lāse ķirbju eļļas, ja ir mājās – pēc izvēles
Kāda viegla kviešu maize, var ar sēklām vai graudiem

Soļi

Receptes teksts: Zuzanna Peonija

Solis 1

Novāra buljonu. (Es nelietoju buljonkubiņus, tāpēc vāru normālu buljonu. Šai zupai parasti vistas buljonu, bet gan jau der jebkāds. Toties kubiņmīļotaji var lietot tieši tos). Katlā uzvāra ūdeni ar garšvielām, selerijas vai pētersīļa saknīti, mazu burkāniņu, mazu puraviņu, ķiplociņu, sīpoliņu, viss, kā nākas.

Solis 2

Kamēr vārās buljons, noplaucē tomātus (iegriež krusteniski pie zaļumpumpas, iemet verdošā ūdenī uz dažām minūtēm, atdzesē un mizu noloba). Daudz, daudz tomātu, par daudz nebūs. Kad nomizoti, sagriež gabaliņos, būs arī daudz šķidruma, tas viss der.

Solis 3

Kad buljons gatavs, gaļu izņem, buljonu nokāš un lej atpakaļ katlā. Buljons turpina virst, tajā metam kubiņos sagrieztu kabaci – daudz, daudz kabača, par daudz nebūs. Ja tie ir tādi nobriedušāki, es sēklas un mīkstumus izņemu. Dažas minūtes pavāra, tad liek klāt daudzos tomātus.

Solis 4

Ja grib izvirst, gan kabačus, gan tomātus pirms vārīšanas apcep lāsītē eļļas, tikai tad liek buljonā. Vāra, vāra, kamēr pavisam mīksti un savārījušies, kā ķiļķēna un klimpas bērni “vienā galodā” (šis no leģendārās Edgara Liepiņa dziedātās dziesmas “Ķiļķens un klimpa” – S.O.).

Solis 5

Ja zupu gribas sātīgāku, pa vidu piemet dažus karpelīšus sīkos kubiņos, vāra, kamēr izšķīst, lai piešķir tumīgumu. Gaļu nemaz atpakaļ var nelikt, bet apēst tāpat.

Solis 6

Piemet daudz zaļumu – man šeit prasās pētersīļus, bet atkal jau – ko nu kurš vēlas. Izklausās padīvaini, bet baigi gardi, jo kabaču garša pazūd, un ir kaut kas foršs, tāda alķīmija. Pilnīgai izvirtībai var pielikt dzintarsieru un uzkarsēt līdz burbulim.