Ķirbja kēkss ar speltas kviešiem

LNB Zalcburgas pavārgrāmatas (1718) kūka

Reizēm receptes tevi atrod pavisam negaidītos veidos. Pagājušajā nedēļā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā atklāja Jelgavas grāmatu iespiedējiem Stefenhāgeniem veltītu izstādi. Tur pavisam nejauši manās rokās nonāca kartīte ar kūkas recepti no 1718. gadā drukātas pavārgrāmatas Neues Salzburgliches Koch-Buch, autors Konrāds Hagers (Conrad Hagger).

Ievads

Teksts: Sandra Ošiņa

Foto: Valdis Ošiņš 

Ķirbja kēksa recepti savulaik uzzinājām no Ingas Sunepas, mūziķes, kuras rokas vienlīdz talantīgi pārvalda kā čellu, tā arī dažādus virtuves rīkus. Viņas receptē bija lietotas kokosriekstu skaidiņas, bet nebija citrona miziņu un vaniļas cukura. Savukārt parastos kviešu miltus mēs esam aizvietojuši ar speltas kviešu pilngraudu miltiem. Ķirbja kēksu cepam gadiem, un varam apgalvot, ka tas garšo ikvienam!

Par speltas jeb plēkšņu kviešiem uzzināju, pētot 11. gadsimtā dzīvojošās gudrās mūķenes Hildegardes no Bingenas receptes: “Plēkšņu kvieši ir vislabākā labība – silta, barojoša, spēcīga, maigāka par citiem labības veidiem. Ja tos ēd cilvēks ar pareizu miesas uzbūvi un pareizām asinīm, tad viņa prāts būs priecīgs. Maize vai cits ēdiens, kura pagatavošanā izmantoti plēkšņu kvieši, garšo labi.” (Hildegarde no Bingenas, “Augu medicīna veselībai un labsajūtai”, apgāds “Madris”). Latviešu valodā ir arī izdota Elenas Haidbēmeres “Veselīga āda. Hildegardes fon Bingenas receptes” apgādā “Zvaigzne ABC”. Paldies Vijai Kilblokai!

Pirms 1000 gadiem dzīvojošās mūķenes metodes joprojām rod vietu arī mūsdienu medicīnā, papildinot tās ar jaunām zināšanām un atmetot pūķu, vienradžu un rāpuļu izmantošanu. Hildegardes pasaule ir valdzinoša. Tajā ieteicams ielūkoties visiem, kam patīk augu valsts ārstniecības līdzekļi, un arī ēdienu sakarā var atrast gana daudz iedvesmojošu ideju.

Garšas ziņā speltas pilngraudu kviešu milti ir bagātīgāki nekā baltie kviešu milti. Atšķirība ir tāda, ka no tīriem speltas kviešu miltiem nevar izcept tik briedīgu rauga mīklas baltmaizi vai smalkmaizītes kā no smalkajiem kviešu bīdeļmiltiem, bet cepumiem un kēksiem tie der lieliski. Ja vēl parastā, baltā cukura vietā ņemsiet brūno cukuru, tad kāruma kopējais sastāvs būs krietni vien pavilkts uz veselīga uztura pusi.

Tad nu pašu ziņā, vai pārklāt kēksu ar citrona glazūru. Ir ļoti garšīgi! Bet arī tāpat kēkss būs sulīgs un jauks papildinājums pie kafijas vai tējas tases. Ļoti patīkamo struktūru piedod tieši ķirbja masa.

Liels paldies Zanei Eniņai par ķirbi! Un arī viņas mammai Vijai Eniņai par grāmatu “Veselība pie mājas sliekšņa”, “Zvaigzne ABC”, kurā varam uzzināt, kā ķirbi lietot mūsu veselības stiprināšanai.

Sastāvdaļas

  • 300 g (viena liela tējas krūze) izvārīta un ar dakšu saspiesta ķirbja masas
  • 500 g speltas kviešu miltu
  • 150 ml piena
  • 250 g sviesta
  • 200 g cukura
  • 2 olas
  • 1 ēdamkarote cepamā pulvera
  • 200 g žāvētu aprikožu
  • 1 citrons
  • 1 tējkarote vaniļas cukura

No šī daudzuma var izcept vienu lielāku klasisku kēksu (ar caurumu vidū) vai divus taisnstūra kēksus.

Glazūrai

  • 150 g pūdercukura
  • Nedaudz citronu sulas
  • 2 ēdamkarotes kausēta sviesta

Soļi

Solis 1

Aprikozes aplej ar verdošu ūdeni, atstāj uzbriest. (Ja vēlas pavisam mīkstas aprikozes, tās var apliet dienu iepriekš).

Solis 2

Kēksa formu ieziež ar sviestu un izkaisa ar miltiem.

Solis 3

Citronam norīvē miziņu.

Solis 4

Ieslēdz cepeškrāsni uz 180 C grādiem.

Solis 5

Cukuru sajauc ar mīkstu sviestu, sāk putot, kad masa kļuvusi gaišāka un vieglāka, pa vienai pievieno olas. Turpinot putot ar zemāku miksera ātrumu, pievieno miltus un cepamo pulveri.

Solis 6

Aprikozēm nolej ūdeni un sagriež mazos gabaliņos.

Solis 7

Tad mīklai pievieno pienu, ķirbju biezeni un aprikožu gabaliņus, norīvēto citrona miziņu un vaniļas cukuru. Iegūtā mīkla būs pabieza un “ķepīga”.

Solis 8

Mīklu lej veidnē un cep vienu stundu. Plīts durtiņas nevirina, bet ļauj kēksam 40 minūtes cepties, līdz tas kļūst zeltains un sāk smaržot.

Solis 9

Kēksa gatavību pārbauda, iedurot tajā kociņu. Ja mīkla nelīp pie kociņa, tad kēkss ir gatavs! Ja kēksa virspuse apbrūnē pārāk ātri, bet iekšpuse vēl nav gatava, formu pārklāj ar foliju un turpina cept.

Solis 10

Kad kēkss gatavs, atstāj to kādu pusstundu formā atdzist, tad uzmanīgi apgāž otrādi un atdala no formas.

Solis 11

Gatavo glazūru. Izkausē sviestu. Pieber pūdercukuru un pielej citrona sulu. Visu kārtīgi samaisa tā, lai nebūtu kunkulīšu. Glazūrai jābūt mazliet plūstošai, lai tā skaisti notek gar kēksa malām. Konsistenci var pamainīt, pievienojot vairāk cukura vai sulas. Kad glazūra ir gatava, to nekavējoties pārklāj pāri padzisušam, bet vēl siltam kēksam (var glazēt arī aukstu kēksu, bet siltam glazūra ātrāk sacietēs). Pirms dalīšanas gabalos kēksu atdzesē pilnībā.

Mūsu grāmata

Saistītās receptes

LNB Zalcburgas pavārgrāmatas (1718) kūka

LNB Zalcburgas pavārgrāmatas (1718) kūka

Reizēm receptes tevi atrod pavisam negaidītos veidos. Pagājušajā nedēļā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā atklāja Jelgavas grāmatu iespiedējiem Stefenhāgeniem veltītu izstādi. Tur pavisam nejauši manās rokās nonāca kartīte ar kūkas recepti no 1718. gadā drukātas pavārgrāmatas Neues Salzburgliches Koch-Buch, autors Konrāds Hagers (Conrad Hagger).

Kuskusa kūka

Kuskusa kūka

Ar šo kūkas recepti mūs iepazīstināja māksliniece Maruta Raude, kad 2012. gadā ciemojāmies pie viņas īsi pirms Lieldienām. Pērn viņa pāragri devās mūžībā. Mēs nezinām, kāpēc tā notiek. Dievam laikam ir savi nodomi.

Meteņu maizītes jeb kūkas. Gavēņa kūkas. Štopkūkas

Meteņu maizītes jeb kūkas. Gavēņa kūkas. Štopkūkas

Meteņu kūkas jeb maizītes cep no rauga mīklas un pilda ar putotu saldo krējumu. Tās cep dažādās Ziemeļeiropas valstīs laikā starp Ziemassvētkiem un Lieldienām, bet pilnīgi noteikti nedēļā, kad sākas gavēnis pirms Lieldienām.

Mūsu sadarbības partneri