Ievads

Teksts: Sandra Ošiņa

Foto: Valdis Ošiņš 

08/04/2020

Šo ierakstu veltām Annai Rancānei, kura, tāpat kā daudzi cilvēki pasaulē, Covid-19 vīrusa pandēmijas dēļ sākusi mājās cept maizi. Mūsu krājumos ir tiešām garda karašas recepte, ko pirms kāda laika pierakstījām un fotografējām Latvijas Mediju izdevumam “Latvijas novadu tradicionālie ēdieni”.

Karašu mums toreiz cepa Ilze Briede. Bet ievads receptei ir jāpārraksta no jauna, jo Ilzes dzīvē ir notikušas pārmaiņas.

Ilze Briede ir īstena saimniece, prasmīga pie plīts, krāšņa valodā, īsts dārgums savā novadā. Daudzi Ilzi atceras no Donām, kurās Ilze bija izlolojusi savu sapni par maizes cepšanu īstā malkas krāsnī. Tagad viņa uzsākusi jaunu dzīves posmu turpat netālu esošajā Brantu muižā, kurā kopā ar ģimeni un Smiltenes pašvaldības atbalstu iecerējusi grandiozus plānus. Ilze ļoti vēlas, lai Latvijā no jauna atdzimst pirmskara Kaucmindes skolas idejas un tradīcijas.

Arī Brantos Ilze cep visdažādāko veidu maizi, pagaidām, kamēr ārkārtējās situācijas dēļ tūrisms un kolektīvas izklaides nav iespējamas, Ilze maizi ik pa laikam ved uz Rīgu un piegādā saviem klientiem līdz namdurvīm.

Šoreiz Ilze piedāvā miežu karašas recepti, jo tā ir tipiska tieši Vidzemei. Tā ir ļoti iecienīta arī pie mūsu Ziemeļu kaimiņiem igauņiem. Karašu var cept no tīriem miežiem, bet, iespējams, tad tā būs nedaudz rūgtena. Garšas nianses var uzlabot, pievienojot vēl citu graudu miltus.

Miežu maizes recepti Ilze savulaik dabūjusi no Spodras Rones, Blomes iedzīvotājas, turīga Piebalgas saimnieka meitas. Kad Spodra ar ģimeni atgriezusies no bēgļu gaitām un nav bijis, ko ēst, saslaucījuši dzirnavās nobirušos miltus un cepuši plāceņus. Tā sākuši cept šādu jauktu miltu karašu.

Visgaršīgāk tā izcepas, ja miežu miltiem pieber dažādu veidu miltus vienādās daļās: miežu miltus, miežu putraimus, rudzu miltus, kviešu klijas, auzu pārslas, kviešu bīdeļmiltus un kviešu rupja maluma miltus. Ierauga maizi nedrīkst raudzēt pārāk ilgi, tad tā būs pārskābusi, ar nepatīkamu garšu. Mīkla reizēm ir gatava četrās, bet citkārt sešās stundās – to nevar droši paredzēt.

Kad Ilze izņēma karašas no krāsns, tās cepoties bija uzbriedušas un salipušas ar sāniņiem. Ilze nosmēja, ka ir tāds ticējums: ja tā notiek, tad saimē nāks klāt vēl viena mute.

Reiz, kopā ar viesu grupu cepot maizi, Ilze ieraudzījusi, ka karašas nāk ārā no krāsns saspiedušās kā māsas, un pastāstījusi šo ticējumu. Kāds zēns nopriecājies un teicis: “Jā, mēs mājās tieši domājam iegādāties sunīti!”. Agrākos laikos miežu karašas cepa, ejot apraudzīt jaundzimušus bērniņus. Bija vēlams, lai ēdieni būtu balti, pie miežu karašas klāt ēda sviestu un biezpienu.

Ilze visu dara uz aci, sastāvdaļu daudzumi ir norādīti aptuveni. Meklējiet sev tīkamas proporcijas darba gaitā, izbaudiet putošu, maigu un vienlaikus tik spēcīgu radošu prieku!

Šobrīd, kad esam ierobežoti savās iespējās pārvietoties, ir grūti tikt pie ierauga, ja pašam tāda nav un nav arī drosmes to audzēt vairāku dienu ilgā procesā bez garantijas, ka izdosies. Toties ir laba ziņa no Gemosa – viņi ir sākuši piegādāt preces visā Latvijā, tās var pasūtīt e-veikalā un saņemt ar pakomātu palīdzību. Gemoss piedāvā sauso ieraugu, to pēc atvēršanas var uzglabāt ledusskapī, pietiks ilgam laikam. Cepēji, kuri to jau pamēģinājuši lietot, saka, ka darbojas labi, maizīte briest.

Ja dzīvojat Rīgā un vēlaties Ilzes gardo maizi pasūtīt ar piegādi, lūdzu, sazinieties pa e-pastu: donas@inbox.lv vai briezu.ilze@gmail.com

#Vegāns ēdiens #Latviešu virtuves klasika #Lēti pagatavojams ēdiens #Mājās cepta maize