Ķeizaršmarns
Gaiļbiksīšu saldējums
Gaiļbiksīšu saldējums ir sezonāls kārums. Kad Latvijas pļavas pavasarī nokrāsojas zaļas, plaukst ievas, bet vēl nav pieneņu, ir īstais laiks pļavās meklēt gaiļbiksītes. Tas darāms tālāk no šosejām un citiem piesārņojuma avotiem, lai augus droši var lietot pārtikā, un jāpielūko, vai nenolasi kādam piederošus ziedus.
Ievads
Teksts: Sandra Ošiņa
Foto: Valdis Ošiņš
10/01/2017
Ķeizaršmarns ir austriešu saldais ēdiens. Tiešām karalisks pankūku paveids, tik pilnīgs, bagātīgs un sātīgs.
Mūsu mīļie Paula un Mārcis pēc sava pirmā mācību semestra Vīnes Universitātē brīvlaiku pavadīja Latvijā, baudot mājās it visu, pēc kā bija noilgojušies prombūtnē. Bet latviešu garšai ļoti tīkami ir gana daudz austriešu ēdienu, un vienu no zelta klasikas repertuāra Paula mums pagatavoja svētdienas brokastīs.
Pēc garšas tas nedaudz līdzinās biskvīta kūkai, bet ir silts un sulīgāks. Ikviens klāt var izvēlēties savu mīļāko ievārījumu, tāpat kā pie pankūkām. Kaloriju ziņā Ķeizaršmarns piederas ziemīgiem desertiem, pēc kuru baudīšanas mierīgi var doties paslēpot, nūjot gar jūru vai patīrīt sniegu.
Kāpēc tik dīvains nosaukums Ķeizaršmarns (vācu val. Kaiserschmarrn vai Kaiserschmarren)? To netulko nevienā citā valodā. Ķeizars būtu saprotams un piederīgs vecajai, labajai impērijai. Bet kas ir šmarns? Šķiet, vārds apzīmē neizdevušos, juceklīgi izjauktu pankūku, kuru latviskot varētu kā brāķi. Ja ķeizars latviešiem ir ķēniņš, tad iznāktu “Ķēniņbrāķis”. Tomēr paliksim vien pie tā paša “šmarna”.
Viena no leģendām vēsta, ka ēdienu tā nodēvējis karalis Francis Jozefs. Viņa sieva ļoti rūpējusies par slaido līniju un pavāra jaunizgudroto, sātīgo desertu atteikusies ēst. Ķeizars ielūkojies traukā un teicis: jāpamēģina, kas tas ir par “šmarnu”, ar to domādams kaut ko, kas nav izdevies pēc iecerētā. Viņam garšojis tik ļoti, ka apēdis savu un tūlīt arī ķeizarienes porciju. Un turpmāk pieprasījis to atkal.
Cita leģenda stāsta par kādu cepēju, kuram trīcošu roku dēļ nav padevušās plānās pankūkas, tāpēc dusmās tas uz pannas “šmarnu” vēl vairāk samaisījis un sapluinījis. Lai nu kā, izrādījies, ka arī tā ir garšīgi, īpaši, ja gabaliņu kaudzīti uzlabo ar ievārījuma piciņām un pārpūderē ar cukuru.
Ja mūsu grāmatai “Eiropas vēsture latviešu virtuvē” taptu otrai sējums, Ķeizaršmarns būtu tur jāliek iekšā, jo mēs ceram, ka šis ēdiens taps par mūsu ģimenes tradīciju katrās lielajās brīvdienās.
#Veģetārs ēdiens #Vienkārši pagatavojams ēdiens #Ātri pagatavojams ēdiens #Tradicionāls ēdiens #Vēsturiska recepte
Sastāvdaļas
- 300 ml piena
- 200 g izsijātu kviešu miltu
- Šķipsniņa sāls
- Norīvēta 1 citrona miziņa
- 1 tējkarote vaniļas cukura
- 4 olas, atsevišķi dzeltenumi un baltumi
- 80 g cukura
- 40 g sviesta un vēl nedaudz cepšanai
- Pūdercukurs pārkaisīšanai
- Panna, kuru var lietot gan uz plīts, gan cepeškrāsnī
Pēc izvēles
- 30 g rozīņu (īpašiem svētku gadījumiem rozīnes var vismaz dienu iepriekš apliet ar rumu un uzbriedināt; ja to nedara, rozīnes vēlams noplaucēt ar verdošu ūdeni vai mazliet paturēt sietā virs tvaika, lai “atdzīvojas”)
- Ievārījums, ogas, augļu gabaliņi,
- Iebiezinātais piens ar cukuru
Soļi
Solis 1
Bļodā kopā saputo pienu, miltus, sāli, citrona miziņas, vaniļas cukuru un olu dzeltenumus, līdz masa kļūst gaisīga un viegla.
Solis 2
Otrā bļodā puto olu baltumus, pamazām pievienojot cukuru, līdz putas ir stingras. Baltumu masu maigi iecilā mīklā.
Solis 3
Ieslēdz cepeškrāsni uz 180 °C temperatūru.
Solis 4
Uzkarsē dziļu pannu ar sviesta gabaliņu un lej tajā mīklu, iemaisa tajā rozīnes. Cep uz mazas liesmas, līdz apakšpuse ir apcepusies viegli brūna.
Solis 5
Pannu uz 15 minūtēm liek cepeškrāsnī, cep vēl 15 minūtes, līdz mīkla ir uzpūtusies. Ņem laukā, kūku apkaisa ar pūdercukuru un apgriež otrādi. Cep tik ilgi, kamēr abas puses ir vienādi brūnā krāsā. Ar divām dakšiņām pankūku saplucina neregulāros gabaliņos.
Solis 6
Sadala Ķeizaršmarnu pa šķīvjiem un pasniedz ar ievārījumu, ogām, karamelizētiem ābolu gabaliņiem un iebiezinātu pienu ar cukuru (īpašiem saldummīļiem). Pirms pasniegšanas pārkaisa ar pūdercukuru.
Saistītās receptes
Gaiļbiksīšu saldējums
Gaiļbiksīšu saldējums ir sezonāls kārums. Kad Latvijas pļavas pavasarī nokrāsojas zaļas, plaukst ievas, bet vēl nav pieneņu, ir īstais laiks pļavās meklēt gaiļbiksītes. Tas darāms tālāk no šosejām un citiem piesārņojuma avotiem, lai augus droši var lietot pārtikā, un jāpielūko, vai nenolasi kādam piederošus ziedus.
Rabarberu sukādes un sīrups
Krāšņie rabarberu kāti Latvijas dārzos ir kā starta šāviens ziemas krājumu sezonas atklāšanai. Tie mēdz būt dažādu šķirņu – tievāki un resnāki, zaļi un sārti. Sārtie un tievie labi noderēs sukāžu un sīrupa gatavošanai.
Rabarberu deserts ar auzu kraukšķi
Rabarberu deserts ir pirmais pavasara saldēdiens, ar kuru atklājam Latvijas dārza labumu sezonu. Kolīdz zaļās, krunkainās lapas un spēcīgie kāti izlaužas no zemes, meklējam plātsmaižu, kūku un saldēdienu receptes, dungojot dziesmu “uzminēšu, uzminēšu, ja tik tu man ļausi…”.