Ierauga rupjmaize ar sēkliņām

Ķirbju maize

Ķirbju maizes pirmais valdzinošais iespaids rodas no saulaini dzeltenās krāsas. Jau sen gribējām tādu izcept. Laimīgā kārtā sakrita laiks, kad no Barkānu ģimenes mūsmājās ievēlās milzu ķirbja puse un ieradās Latvijas Mediju iedāvinātā tematiskā avīze ar daudz un dažādām maizes receptēm, arī Gunas Ķiberes ķirbju maizei.

Ievads

Teksts: Sandra Ošiņa

Foto: Valdis Ošiņš 

Līdz šim pietrūka drosmes savā mājas virtuvē izcept ierauga rupjmaizi. Ne man īstās, simtgadīgās koka abras, ne man maizes krāsns, kurā ogles uzkarsēt līdz 300 grādiem. Jāatzīstas, šķita, ka arī tā mīcīšana līdz trešajiem sviedriem nebūtu pa spēkam. Turklāt tik gardu rupjmaizi Latvijā var nopirkt veikalā – gan Lāči, gan Alberts, gan Ķelmēni un Svētes cepēji gādā, lai laba maize būtu pieejama vienmēr. Līdz kādu dienu ieradās Mārcis Bendiks, lepns jo lepns. Līdzi viņam bija pirmie pašceptās maizes paraugi, ar ķirbju sēklām, ar saulē kaltētiem tomātiem un olīvām, ar dažādu sēkliņu maisījumu. Ar ķimenēm un bez. Ar balto cukuru un brūno. Nu, kura jums labāk garšo? Maize bija cepta formā, mīkla starp biezu un šķidru, nekādas lielas piepūles pie mīcīšanas, recepti iedevusi Ilmīte (tēlniece Ilme Lāce). Maize cepta elektriskajā krāsnī, 180 C grādos. Faktūrām un smaržām bagātīgās šķēlītes iekārdināja pamēģināt arī mūs.

Tā nu ātri vien pie mums nonāca burciņa ar ieraugu (paldies, Mārci!), Ilmes Lāces pamatrecepte (paldies, Ilmīt!). Mājās arī atradās visas pārējās vajadzīgās sastāvdaļas, un vakarā iejaucu pirmo mīklu. Otrā rītā tā bija vareni izrūgusi, tā, ka drusku pāri maliņām, šķēlītes bija ar tādām kā austiņām. Izcepām, satinām, sākām ēst nākamajā dienā. Garša un smarža bija fantastiska, garoziņa – plāna. Maize tika nolietota tik ātri, ka bija steidzami jācep nākamā. Nu jau izcepām divus kukuļus, jo viens pazūd pārāk ātri. Bet šo maizi var uzglabāt un ēst nedēļu un ilgāk.

Kādi būtu secinājumi? Ir vērts cept savu maizi kaut vai tikai tās smaržas dēļ vien. Kad cep maizi, šo smaržu mājās nevar salīdzināt ne ar ko citu pasaulē. Vēl ir lieliskā iespēja pašiem pieregulēt recepti tieši SAVĀM mīļākajām garšām. Ar savām siltām rokām un domām pievienot īpašu enerģiju. Vai ir arī kādi riski neizdošanās sakarā? Varbūt kādreiz kukulītis var ieplaisāt, var atlekt garoziņa, bet tas nav nekas tāds, kas neglābjami sabojātu visu darbu un materiālu. Lielākās grūtības ir ļaut maizei atpūsties pēc cepšanas. Drusku jau mēs pagaršojām uzreiz, pavisam mazu gabaliņu. Secinājām, ka labāk ir mīklu raudzēt pa dienu, cept vakarā, uz nakti satīt atdzišanai, un tad nākamajā rītā sākt baudīt. Ja izcep no rīta, visu dienu staigāt gar dvieļos satītajiem kukuļiem un izlikties, ka nekas TĀDS jau nav noticis, ir tuvu inkvizīcijai.

Ar ieraugu var dalīties katrā cepšanas reizē. Ieraugu uztaisīt pašam ir diezgan ilga padarīšana. Ja kāds vēlas dabūt šo labo mantu no mums, lūdzu, piesakieties! Mēs esam ar mieru mainīt katru cepšanas reizi ierauga burciņu pret kādas ģimenes recepti, kuru esat ar mieru nodemonstrēt fotogrāfam un pastāstīt par šo ēdienu. Kuram ir interese, rakstiet uz e-pastu garsigalatvija@gmail.com.

Sastāvdaļas

Vienai formas maizei

  • 4 glāzes rudzu miltu
  • 2 glāzes silta ūdens
  • ½ glāzes cukura (mēs lietojām brūno Demerara cukuru)
  • 1 glāze sēkliņu pēc izvēles (mums bija dažādu sēklu maisījums + 2 ēdamkarotes ķimeņu sēklu)
  • ½ tējkarote sāls
  • Ieraugs
  • Taukviela formas ieziešanai un rudzu milti izkaisīšanai
  • Tējkarote cukura un dažas karotes karsta ūdens pārziešanai pēc cepšanas
  • Taisnstūra kēksa forma
  • Divi tīri kokvilnas vai linu virtuves dvieļi

Soļi

Solis 1

Visas sastāvdaļas bļodā ar rokām samīca viendabīgā mīklā. Uzreiz noņem daļu mīklas burciņā, tas būs ieraugs nākamajai cepšanas reizei. Ieraugu uzglabā ledusskapī, bet divu nedēļu laikā vajadzētu izcept jaunu maizi, lai ieraugs atjaunotos.

Solis 2

Formu ieziež ar sviestu vai eļļu (arī augšējās maliņas – ja mīkla pakāpjas par daudz uz augšu, tā var pielipt arī tur), izkaisa ar rudzu miltiem.

Solis 3

Mīklu liek formā tā, lai tā augšējā daļā būtu brīva vieta rūgšanai. Nolīdzina virsmu sākumā ar mīklas lāpstiņu, beigās ar mitrām rokām.

Solis 4

Ar koka skaliņu vai kādu irbuli ievelk rakstus – tas palīdzēs pret plaisāšanu. Mūsu meita Milda iezīmēja pavasara rakstu.

Solis 5

Pēc vēlēšanās pārkaisa ar sēkliņām vai ķimenēm.

Solis 6

Formu sasedz ar tīru virtuves dvieli, liek siltā vietā uz kādām sešām stundām, var arī uz visu nakti. Var cept arī ātrāk, ja forma pierūgusi pilna.

Solis 7

Krāsni ieslēdz uz 180 C grādiem.

Solis 8

Liek krāsnī cepties vienu stundu vai kādas desmit minūtes ilgāk. Kad gatavs, var just pēc smaržas un krāsas. Atceroties lauku maizes cepēju veco paņēmienu ar paklaudzināšanu, secināju, ka šī pazīme darbojas arī formas maizei. Ja maize ir gatava, pieklauvējot skaņa ir dobja.

Solis 9

Ar otu gatavo maizi pārziež ar karstu cukurūdeni, nožāvē. Ņem laukā no formas, satin divos dvieļos un atstāj atdzist. Ēst var sākt nākamajā dienā, karsta rudzu maize ir pārāk smags pārbaudījums cilvēka vēderam. Atdzisušu maisiņā var uzglabāt kādu nedēļu.

Mūsu grāmata

Saistītās receptes

Ķirbju maize

Ķirbju maize

Ķirbju maizes pirmais valdzinošais iespaids rodas no saulaini dzeltenās krāsas. Jau sen gribējām tādu izcept. Laimīgā kārtā sakrita laiks, kad no Barkānu ģimenes mūsmājās ievēlās milzu ķirbja puse un ieradās Latvijas Mediju iedāvinātā tematiskā avīze ar daudz un dažādām maizes receptēm, arī Gunas Ķiberes ķirbju maizei.

Radziņi ar ķimenēm

Radziņi ar ķimenēm

Mana bērnība pagāja septiņdesmito gadu Rīgā, un no tā laika man jaukā atmiņā palikuši baltmaizes radziņi ar ķimenēm, ko varēja nopirkt maizes veikalos.

Caunīšu saldskābmaize

Caunīšu saldskābmaize

Ja rudzu ierauga formas maizes recepte un cepšanas prasme pie manis atnāca viegli, tad ar saldskābmaizi nonācu ilgstošos radošos meklējumos.

Mūsu sadarbības partneri