Cepti lāčpurni

Ievads

Teksts: Sandra Ošiņa

Foto: Valdis Ošiņš 

Lāčpurni (Morchella lat.) ir pavasara sēnes, atrodamas lapu koku mežos vai parkos. Paldies Norai Daknei, kura mums uzdāvināja šo sezonālo delikatesi.

Par šīm izcilajām sēnēm klīst mīti un leģendas. Diemžēl tās bieži jauc ar bisītēm, kuras uzskata par indīgām un tādēļ jānovāra vairākos ūdeņos (uzmanīties vajag tieši vārīšanas laikā, jo toksiskās vielas izdalās no tvaikiem, kas paceļas no katla, tos nedrīkst ieelpot).

Lāčpurnus var ēst apceptus, iepriekš vārīt nevajag, tieši otrādi. Pēc pārāk ilgas karsēšanas sēnes kļūs sīkstas. Pareizi pagatavotiem lāčpurniem ir interesanta struktūra, garša ir bagātīga un patīkama. Sava garša, kas nelīdzinās citu sēņu garšai.

Kā droši atšķirt lāčpurnus no bisītēm? Lāčpurniem ir izteikts ģeometrisks šūnu raksts cepurītes daļā, un vidū tās ir tukšas. Savukārt bisītes izskatās pēc neregulāri samīcītiem brūniem pikučiem. Tādēļ viegli atcerēties – labāk ņemt harmoniskām un regulārām šūnām klātās sēnes, ne deformēti saņurcītās, bezveidīgās pikas.

Lāčpurnus lasa un gatavo gan angļu, gan vācu, gan franču valodā runājošās tautas. Internetā var atrast daždažādas receptes, kur sēnes ar nosaukumu “morel” (angļu, franču val.), “Morchel” (vācu val.) tiek slavētas kā restorānu delikateses, no tām gatavo zupas, mērces, uzkodas, tās pilda, cep un vāra. Pasniedz ar otru sezonas gardumu sparģeļiem. Vai ar ceptu lasi. Vai arī kā piedevu pastai un gaļas ēdieniem.

Pievienojam dažas saites iedvesmai no franču virtuves: lāčpurnu ravioli, BOUCHÉE À LA REINE, un kastaņu pankūkas ar lāčpurniem.

Galvenais, lai tavā ceļā patrāpās šī dabas dāvana, un pie rokas ir nazītis un grozs.

Klāt šoreiz gatavojām kartupeļu biezeni un pavasara zaļumu un nezāļu salātus.

Pie Noras un Imanta mēs nogaršojām lāčpurnu mērci ar grūbām un nātru pesto. Bija pavasarīgi, sātīgi un svaigi. Paldies, kā vienmēr, par jaukā kompānijā pavadīto vakaru.

#Veģetārs ēdiens #Latviešu virtuves klasika #Lēti pagatavojams ēdiens #Vienkārši pagatavojams ēdiens