Kad februāris iegriežas uz beigu pusi, tuvojas laiks, kurā daudzviet pasaulē cilvēki ievēro gavēni. Parasti tās ir četrdesmit dienas pirms kristiešu Lieldienām. Gavēni ievēro arī daudzi, kuri nav tādā vai citādā kristīgā konfesijā, bet pirms pavasara vienkārši jūt vajadzību attīrīt organismu no ziemā uzkrātiem sārņiem. Tāpēc līdz Lieldienām publicēsim veģetāru ēdienu receptes.
Asinsdesas jeb putraimdesas ir rudens un ziemas ēdiens, kuru daudzās Eiropas valstīs kopš seniem laikiem tradicionāli pasniedza Ziemassvētku galdā. Par desu izgudrotāju, kura iedomājās lopu zarnas piepildīt ar gaļas, garšvielu un garšsakņu maisījumu, šādi pilnībā izmantojot visu, ko nokautais lopiņš spēj dot, nav nekādu drošu ziņu.
10. oktobrī atzīmē Starptautisko putras dienu. Tam par godu dalīsimies ar kočas recepti. Šo gardo miežu grūbu putru mums gatavoja Edīte Krastiņa, saimniece no Rūjienas puses. Un gatavoja to īstā maizes krāsnī.
Ja man būtu restorāns, es šo recepti iekļautu pastāvīgajā ēdienkartē, tik laba tā ir. Iedvesmu smēlos veģetāro ēdienu pavārgrāmatā “Green Kitchen at Home: Quick and Healthy Vegetarian Food for Every Day” (David Frenkiel, Luise Vindahl, 2017) publicētā receptē “Beet bourguignon”.
Mārtiņdienai, kā zināms, piestāv kāds putna cepetis. Vesela putna cepetis nav ikdienas ēdiens, to nevar tā – viens-divi-gatavs, bet svētku reizēs tas ir lielisks. Pīle ir laba, ja zoss šķiet nepārvarami monumentāla, bet vistiņa (hmm, Mārtiņu gailis) – pārāk ikdienišķi svētku galdam.
Ceptus apiņu dzinumus pagājušajā gadā ieraudzīju lieliskās mikoloģes Inetas Danieles Facebook profilā. Vienmēr ir interesanti pamēģināt ko jaunu. Līdz šai dienai apiņus zinājām tikai kā alus brūvēšanai nepieciešamus augus. Palūkojos gar sētmali – jā, apiņi pašā plaukumā!