Koča. Grūbu biezputra
Ātrais Jāņu siers
Jāņu siers vai nu ļoti garšo, vai negaršo nemaz. Tomēr Jāņos to ceļ galdā jebkurā gadījumā, jo tas ir rituāls ēdiens, apdziedāts Jāņu dziesmās kopš senseniem laikiem.
Ievads
Teksts: Sandra Ošiņa
Foto: Valdis Ošiņš
10. oktobrī atzīmē Starptautisko putras dienu. Tam par godu dalīsimies ar kočas recepti. Šo gardo miežu grūbu putru mums gatavoja Edīte Krastiņa, saimniece no Rūjienas puses. Un gatavoja to īstā maizes krāsnī. Edīte Krastiņa mums gatavoja koču, kas bija lēni nobriedusi maizes krāsnī blakus rudzu un kviešu maizes kukuļiem. Maize izcepās ātrāk, bet putrai bija jābriest vēl kādu stundiņu. Šādi var taupīgi izmantot siltumu un laiku. Kamēr putra karst plītī, saimniece var padarīt daudz citu darbu vai arī pa to laiku atpūsties.
Koča bija bagātīgi pārlieta smaržīgiem, ar sīpoliem sačurkstinātiem kūpinātas cūkgaļas gabaliņiem. Cūkgaļa bija no Edītes dēla Jurģa saimniecības, žāvēta alkšņu malkas dūmos. Tā alkšņu malkas dūmu smarža ir viena latviskās virtuves pamatnots. Ne ar ko citu nesajaucama, ne ar ko neaizvietojama. Ja nu esi vegāns vai veģetārietis, gardo miežu putru vari papildināt ar kādu kvalitatīvu eļļu, sēnēm, garšsaknēm – sīpoliem, ķiplokiem, zaļumiem – pētersīļu vai timiāna lapiņām.
Putra, šoreiz miežu grūbu koča, ir īsts komforta ēdiens. Tā ir lieliska gan ikdienā, jo neprasa ilgu klāt stāvēšanu, līdz top gatava, tā ir sildoša, nodrošina sātu uz ilgu laiku, tajā ir daudz vērtīgu barības vielu un daudz enerģijas, vienlaikus putraimi ir lēti. Galu galā putra ir ļoti garšīga, ja visu izdara pareizi un sastāvdaļas ir labas.
Putra ir arī latviešu rituālu ēdiens – Mēmā putra, ko lietoja nākotnes zīlēšanā, Ķūķu vakara putra, arī veļu vakara galdā liek putras bļodiņu. Kočas nosaukums norāda uz tās saistību ar Ziemassvētku laiku – agrāk līdzīgu putru ēda Ķūķu (ķoču, kūķu, ķūcu) vakarā turības un labklājības veicināšanai. Arī kāzās šis bijis viens no galvenajiem godu ēdieniem. Miežu putraimu, grūbu un kailgraudu putra ir visā Latvijā gatavots ēdiens.
Mūsu dienās putra piedzīvo jaunu renesansi caur dažādu jaunu putraimu ienākšanu – bulgurs un kuskuss ir iecienīts visdažādākajos veidos. Bet mūsu pašu grūbas un dažāda maluma miežu putraimi ir tikpat garšīgi. Kam nav laika vai pacietības, noderēs pērļu grūbas. Otra galējība ir kailgraudu mieži – tos gatavo lēni un ilgi, bet tie ir vēl jo vērtīgāki, jo tos ēd kopā ar grauda apvalku.
Kad jūlija vakarā sanāk braukt gar viļņojošu miežu lauku, uzlūkojam to ar pateicību – būs mums putra, būs mums alus. Un paldies Edītei Krastiņai par silto uzņemšanu Saktās un dalīšanos!
Sastāvdaļas
- 300 g miežu grūbu
- 200 g svaiga vai kūpināta speķa
- 2 sīpoli
- 1,5 l ūdens
- Sāls
- Rūgušpiens vai kefīrs pasniegšanai
Soļi
Solis 1
Ieslēdz silt cepeškrāsni uz 200 °C.
Solis 2
Grūbas uzber uz pannas un maisot apgrauzdē.
Solis 3
Sīpolus nomizo un smalki sagriež, tāpat arī mazos kumosiņos sagriež cūkgaļu.
Solis 4
Uz pannas vispirms apcep gaļu, īsi pirms cepšanas beigām pievieno un ātri apcep arī sīpolus.
Solis 5
Karstumizturīgā traukā ber kārtu grūbu, pārliek pusi no saceptās gaļas un sīpoliem, izlīdzina, tad grūbu kārtu, gaļu un sīpolus, pabeidz ar grūbu kārtu. Pārlej vārošu ūdeni, kam piemesta šķipsna sāls.
Solis 6
Katlu ar vāku liek uzkarsētajā cepeškrāsnī, pēc kāda laiciņa temperatūru samazina uz 120 – 150 °C. Kopumā krāsnī sutina 3 stundas. Gatavai kočai jābūt pilnīgi sausai un irdenai.
Solis 7
Izmaisa, pasniedz ar rūgušpienu vai kefīru.
Mūsu grāmata
Izpārdota!
Saistītās receptes
Ātrais Jāņu siers
Jāņu siers vai nu ļoti garšo, vai negaršo nemaz. Tomēr Jāņos to ceļ galdā jebkurā gadījumā, jo tas ir rituāls ēdiens, apdziedāts Jāņu dziesmās kopš senseniem laikiem.
Tunča salāti
Tunča salāti ir lieliski gan ikdienā, gan svētku galdā. Ikdienā vislabāk tos gatavot, ja no pusdienām pāri palikusi bļodiņa aukstu makaronu, vislabāk spirāles formā. Pasta un tuncis garantē sāta sajūtu, bet zaļās salātlapas, gurķi un zaļumi parūpēsies par pavasarīgu garšu un krāsu.
Vistas filejas kabatiņas
Reizēm receptes manā virtuvē nonāk pa dīvainiem un negaidītiem ceļiem. Šo recepti atradu grāmatā “Zvaigznei tikai stunda. Itas Kozakevičas laiks” (Armands Melnalksnis, izdevējs “Zelta grauds”, 2004), un tā nav pavārgrāmata, bet gan izdevums par leģendārās Latvijas polietes, žurnālistes, politiķes un sabiedriskās darbinieces Itas Kozakevičas dzīvi un darbu.
Mūsu sadarbības partneri
