Lieldienu olas var nokrāsot ar pavisam parastām ēdamlietām, ko varam atrast ikvienā virtuvē. Mūsmājās parasti krāsojam olas, raibumam pietinot augus, izmantojot putraimus, rīsus un makaroniņus. Bet šogad no dabīgiem materiāliem izmēģinājām iegūt visus varavīksnes toņus, krāsojot olas ar auksto krāsošanas metodi.
Mājās gatavota piparkūku mīkla ir īsta mīkla. Vismaz tā tas bija man līdz šim gadam. Beidzot TAS ir noticis: esmu izveidojusi savu ideālo recepti.
Kas latviešu virtuvē ir maizes zupa, mūsu nacionālais ēdiens? Rudzu maize ir mūsu lepnums un pamatvērtība, ar stipru garšu un augstu uzturvērtību. No sakaltētas un grauzdētas rupjmaizes, garšvielām, žāvētiem augļiem un ogām vārām saldo zupu, ko ēdam atdzesētu ar sakultu putukrējumu.
Pashas receptes atšķiras niansēs. Obligātās sastāvdaļas ir mīksts, ne pārāk skābs pilnpiena biezpiens, sviests, salds krējums un olas. Labāk no zināmām lauku saimniecībām. Piedevas katrs saliek pēc savas patikšanas un rocības.
Mums kā radošiem cilvēkiem arī tradicionālos svētkos allaž vajag pamēģināt ko jaunu. No augiem raibumam pamēģinājām atraitnītes (paldies Agitai Kotovičai no dārzniecības “Bites”par stādiņiem). No dažām iekrāsojās pārsteidzoši spilgti zaļgani plankumi.
Šo brīnišķīgo recepti mums iedeva Hēlija Staņislavska. Tā ir mantota ģimenes recepte, Hēlijas mammas Kētes skaistā rokrakstā pierakstīta. Savulaik mamma recepti dabūjusi no kādas pareizticīgo sievietes Marijas, kas bijusi spiesta bēgt no Krievijas un nonākusi Latvijā.