Šogad par godu Latvijas dzimšanas dienai izcepu rudzu rupjmaizes torti. Recepti esmu salikusi kā kompozīciju no vairākiem avotiem. Kad uznāk iedvesma un ir gana daudz laika, varu eksperimentēt, pārāk nesatraucoties par rezultātu. Ir aizraujoši iztēloties dažādos garšu salikumus, faktūras, krāsas un smaržas. Pandēmijas dēļ viesības šogad nav atļautas, bet mani mājinieki ir ar mieru nomēģināt ikvienu manu eksperimentālo cepumu.
Vegāno ābolkūku reiz cepu, dodoties ciemos pie mūsu draudzenes Dagnijas, kura jau gadiem nelieto dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus. Domājot par ciemakukuli, man bija svarīgi atrast tādu kūkas recepti, kuru varētu ēst visi.
Kūciņa “Vecrīga” ir latviešu konditoru veiksmes stāsts ilgu gadu desmitu garumā. Apaļā plaucētās mīklas čauliņā iepildīts uzputots biezpiena krēms, viegla pūdercukura kārtiņa pāri.
Latvijā nav daudz saldumu, kas būtu nodēvēti par godu kādai nozīmīgai personai, un Aleksandra kūka tāda ir.
Šī ir šokolādes kūka, kas ir ģeniāli vienkārši un ātri pagatavojama. Tā izdosies visiem, arī iesācējiem un nepacietīgajiem. Kūku var pagatavot nepilnā stundā, ieskaitot trauku mazgāšanu.
Par godu desmit pīļu olām, kuras nu jau pirms laba laika atveda mūsu draugi Sintija un Ingus Druvas, izcepām tortīti, pie viena patukšojot saldētavas ogu krājumus un brūkleņu ievārījumu no pērnās vasaras. Esam tik priecīgi, ka šādi krājumi mājās ir un šī brīža sociālās distancēšanās situācijā neesam atkarīgi tikai no veikalu piedāvājuma vien. Atliek vien izvēlēties, ko šodien gatavosim vai ēdīsim.