Ātrā ābolkūka franču gaumē
Dvēseļu kūkas
Manā bērnībā par Helovīniem neko nezinājām. Augām kā padomju bērni, un mums nebija nekādu dvēseļu. Kur nu vēl mirušajiem! Skolā mūs izglītoja, ka Dieva nav, ir tikai miesa, un ir mūžam nemirstīgais Ļeņins. Toties stāstīja par komunismu, “solot katram pēc vajadzībām, prasot no katra pēc spējām” un tādā garā. Kā vēlāk noskaidrojās, nekas no tā visa nestrādā, solītais komunisms tā arī nepienāca, bet valsts sabruka.
Ievads
Teksts: Sandra Ošiņa
Foto: Valdis Ošiņš
15/10/2021
Rudens ir laiks, kad var svinēt ābolus. Vai var būt par daudz ābolkūku recepšu? Nekādā gadījumā. Šoruden mani iedvesmoja Dainas Alužānes Facebook profilā publicēta ābolkūkas recepte, kuru viņa raksturoja kā “ķepīgu, sviestīgu un francūzīgu bez sava gala”. Izlasot sastāvdaļu sarakstu, bija skaidrs, ka recepte ir vienkārša un ātra. Īpaši mani valdzināja humorīgais apraksts, kā kūka cepta, piedzīvojot nedienas ar gāzes balonu:
“Ar šausmām konstatē, ka gāzes balons ar šo izdveš pēdējo propāna elpu. Bet, paldies Budam, kūka arī ir gatava, apbrūnējušām maliņām.
Pagaida, kad atdziest, noskurina pa virsu vēl ar pūdercukuru smukumam, un ēd nost.
Izcili ies vienā dziesmā ar Earl Grey tēju.”
Tā kā ābolu mums netrūkst, valdzinošā apraksta iedvesmota, ķēros pie cepšanas. Mani gan mulsināja ēdamkarošu lietošana miltu mērīšanai. Ar šķidrajām sastāvdaļām viss ir skaidrs, bet milti? Strīķētas karotes vai ar kaudzi? Sajaucu mīklu no strīķētām, bet tā bija tik šķidra kā pankūku mīkla. Piebēru miltus tik daudz, lai mīkla kļūtu biezāka. Kā kēksiņu mīkla. Tik bieza, lai āboli tajā negrimtu. Viss pārējais gāja gludi. Un garša bija, ak, cik laba.
Ja reiz autore minēja, ka šī ir franču stila ābolkūka, pameklēju, vai internetā var atrast ko līdzīgu franču valodā. Gribēju atrast recepti, kurā miltu daudzums būtu norādīts gramos. Šeit ir dažas saites ar līdzīgām receptēm, kas man palīdzēja tikt pie skaidrības: mammas ābolkūkas recepte, vecmāmiņas īpaši mīkstā ābolkūkas recepte, atradu arī tādu, kurā biskvītam pievienots kakao. Ar labo peles pogu atliek vien izvēlēties tulkot tekstu latviešu valodā. Pat ja dažus vārdus gugle iztulko mazliet smieklīgi, jēgu var saprast ļoti labi.
Kūku mūsmājās esam pielāgojuši mūsu garšām, pārputinot āboliem maltu kanēli, mīklai pievienojot šķipsnu sāls un šķipsnu vaniļas cukura. Bet citādi varam pievienoties – tā ir lieliska kūka, patiešām sulīga, maiga, un sviesta glazūra to padara atšķirīgu no latviešiem pierastās ābolmaizes ar pārlējumu no skābā krējuma, cukura un olām. Vien jāpiebilst, ka kūkas garša atšķiras, vai ābolus sagriež mazās, plānās šķēlītēs un tās pārkaisa kūkai juku jukām, vai griež lielas, pusapaļas šķēles un sakārto rozetē. Mēs nobalsojām par to kārtīgo variantu. Paldies, Daina Alužāne, par iedvesmojošo recepti!
#Veģetārs ēdiens #Vienkārši pagatavojams ēdiens #Ātri pagatavojams ēdiens
Sastāvdaļas
Mīklai
- 200 g kviešu miltu
- 120 g cukura
- 140 ml piena
- 4 ēdamkarotes neitrālas garšas augu eļļas
- 2 olas
- 3 ēdamkarotes mandeļu miltu (var aizstāt arī ar kviešu miltiem)
- 1 paciņa (15 g) cepamā pulvera
- 3 lieli āboli (baltie dzidrie, antonovka, rožāboli vai grāvenšteini)
- Šķipsniņa vaniļas cukura
- Šķipsniņa sāls
- Nedaudz malta kanēļa pēc vēlēšanās
Glazūrai
- 100 g sviesta
- 6 ēdamkarotes pūdercukura
- 2 ēdamkarotes vaniļas cukura
- 2 olas
- Tējkarote pūdercukura pārkaisīšanai
Soļi
Solis 1
Dziļu cepamo formu (24–28 cm diametrā) izklāj ar cepampapīru. Ja forma ir slēgta, nevis ar noņemamu malu, to var vienkārši ieziest ar sviestu un izkaisīt ar miltiem. Formā ar noņemamu malu pastāv risks, ka daļa glazūras izsūksies gar apakšmalu.
Solis 2
Bļodā sajauc miltus, mandeļu miltus, cukuru, sāli, cepamo pulveri un šķipsniņu vaniļas cukura.
Solis 3
Miltu maisījumam piesit olas, pielej pienu un eļļu. Ar putojamo slotiņu iejauc viendabīgu mīklu un ielej to sagatavotajā formā.
Solis 4
Ieslēdz cepeškrāsni uz 180 C grādu temperatūras režīmu.
Solis 5
Ābolus nomizo, iztīra serdes un sagriež šķēlēs.
Solis 6
Mīklai virsū liek ābolus. Var sagriezt mazas šķēlītes un brīvi pārbērt mīklai. Bet var ābolus sagriezt vienādās, lielās šķēlēs un kārtot tās uz apli, sākot no ārmalas, un nobeigt ar ābolu šķēlīšu ziedu kūkas centrā. Garša abos kārtojumu veidos mazliet atšķiras. Mūsmājās paliekam pie tādām domām, ka mūsu variants ir tas kārtīgais, ja vien laiks atļauj tam veltīt dažas minūtes ilgāk.
Solis 7
Pēc vēlēšanās āboliem pārkaisa maltu kanēli.
Solis 8
Liek kūku cepeškrāsnī un cep 20 minūtes.
Solis 9
Kamēr kūka cepas, izkausē sviestu, iemaisa tajā pūdercukuru un maisa, kamēr masa kļūst viendabīga. Noņem katliņu no plīts un ar putojamo slotiņu glazūrā iemaisa divas olas un vaniļas cukuru.
Solis 10
Kad kūka 20 minūtes cepusies, ņem to laukā no krāsns un pārlej sviesta glazūru. Tās ir diezgan daudz. Ja šķiet, ka glazūra plūdīs pāri formas malām, var kūku ar karoti mazliet uzmanīgi atvilkt, lai liekā glazūra ieplūst starp kūku un cepamo papīru.
Solis 11
Liek kūku atpakaļ cepeškrāsnī un cep vēl 20 minūtes.
Solis 12
Kad kūka debešķīgi smaržo, glazūra ir sabiezējusi un tās virsiņa krāsojas maigi brūna, kūka ir gatava. To ņem laukā no krāsns un ēd atdzesētu. Kūka ļoti labi garšo arī nākamajā un aiznākamajā dienā pēc cepšanas, ja vēl kaut kas ir palicis pāri. Kaut gan – tas ir maz ticams.
Saistītās receptes
Dvēseļu kūkas
Manā bērnībā par Helovīniem neko nezinājām. Augām kā padomju bērni, un mums nebija nekādu dvēseļu. Kur nu vēl mirušajiem! Skolā mūs izglītoja, ka Dieva nav, ir tikai miesa, un ir mūžam nemirstīgais Ļeņins. Toties stāstīja par komunismu, “solot katram pēc vajadzībām, prasot no katra pēc spējām” un tādā garā. Kā vēlāk noskaidrojās, nekas no tā visa nestrādā, solītais komunisms tā arī nepienāca, bet valsts sabruka.
Zemeņu tartes jeb groziņi
Zemeņu tartes vai zemeņu groziņi – kā pareizāk būtu saukt šīs kūkas, es nezinu. Un varbūt tam arī nav nozīmes, galvenais, lai labi garšo. Ja klasiskos groziņus var ēst, paņemot rokā, šīs kūkas ir pārāk trauslas un tāpēc ēdamas ar kūku dakšiņu vai karotīti, uzliktas uz šķīvīša.
Violas Bīriņas rabarberu maize
Violas Annas Bīriņas rabarberu maize ir vienkārši un ātri pagatavojams pavasara gardums. Kā radīts reizēm, kad pēkšņi ierodas negaidīti ciemiņi un gribas pacienāt ar kādu savu cepumu. Ja dārzā aug rabarberi, ledusskapī ir kefīrs un dažas olas, plauktā milti, cukurs un vēl šis tas pa šķipsniņai, pa karotītei, tad vajadzēs vēl tikai mazliet darba un mīlestības, lai tiktu pie smaržīgas un garšīgas rabarberu kūciņas.
Sveiciens, Sandra, un paldies par recepti! Pēc skata ābolkūka sanāca gluži kā Valda bildē. Glazūrai papildus garšas ņiprumam pierīvēju biocitrona miziņu un piešāvu arī sulu, bija labi!
Sveika, Ilze! Forši, pozitīvi apskaužu visus, kuriem šodien tā kūka mājās. Mēs gan arī neesam bešā – mūsmājās sācies kanēļmaizīšu recepšu pētīšanas maratons.