Manā bērnībā, kas aizsākās padomju stagnācijas gados, kā visiem zināms, valdīja pārtikas deficīts. Atceros, kāda laime un pacilātība mājās valdīja, ja kādam no ģimenes bija palaimējies būt vietā, kur “izmestas” tortes ar nosaukumu Družba, latviski “Draudzība”.
Ne velti tēlnieks Zaļkalns atveidojis cūciņu granīta skulptūrā, latvietim tā ir bijusi barotāja daudzu gadsimtu garumā. Šmorcepetis ir viens no cūkgaļas ēdieniem, kam var lietot gabaliņus no šķiņķa daļas, kur liesuma gabaliņam ir arī maza ādas un speķa maliņa klāt.
Receptes pamatā manas mammas gados izstrādātā garšu buķete. Bērniem šī ir viena no mīļākajām zupām, iesaukta par zombija zupu. Varat paši minēt, kāpēc. Mūsu ģimenē ir problēmas ar dzīvajām zivīm, labāk pērkam tādas, kas vairs nekust. Bet ir bijuši gadījumi…
Pagājušajā vasarā bijām ciemos pie mūsu kaimiņiem igauņiem. No šīs brauciena esam patapinājuši kūkas recepti, ko varam droši cept arī pie mums Latvijā un ar pilnu pārliecību pievienot visizcilāko kūku recepšu sarakstam.
Straumēnu saimniece jau sen uz šo dienu bij gatavojusies, un pagrabs tagad atvēra savas durvis vaļā līdz galam. Dzeltenus kā rudens saule viņa nesa uz klēti baltos dvieļos ietītus apaļos Jāņu sierus, sviesta pilnās bļodiņas un cieti nožāvētus šķiņķus.