Jāņi – “Straumēni”
Kā senos laikos asinsdesas taisīja
Pirms 50 gadiem Viesienas apkārtnē par asinsdesām sauca tās pašas desas, ko citur dēvēja par putraimu desām.
Teksts: Edvarts Virza
Foto: Valdis Ošiņš
“Straumēnu saimniece jau sen uz šo dienu bij gatavojusies, un pagrabs tagad atvēra savas durvis vaļā līdz galam. Dzeltenus kā rudens saule viņa nesa uz klēti baltos dvieļos ietītus apaļos Jāņu sierus, sviesta pilnās bļodiņas un cieti nožāvētus šķiņķus. Lieli ozola zari klētī jau iepriekš bij novietoti, un pāri gultu baltajiem pagalvjiem tie plēta savas robainās lapas, kas, pašas tumši zaļas, pilnīgi sakusa ar klēts krēslu, un tikai no svaiguma, ko tās tur izdvašoja, varēja manīt, ka tās tur dzīvo. Sietiņā sabērtus, vēl kūpošus, tikko no krāsns izvilktus, pārsprāgušiem sāniem, no kuriem spiedās ārā čurkstoši speķa gabaliņi, atnesa pīrāgus un sakrāva šķīvjos uz galda. Tur jau stāvēja degvīns brūnās māla krūkās kopā ar ozola koka alus kannām, ko vectēvs senlaikus bij darinājis. Vienā klēts kaktā ozola zaru pakrēslī uz maza galdiņa stāvēja koka stīpām sastīpota pusmuca alus ar krānu apakšā, lai viegli varētu izlaist ārā vecos galvu dumpotājus – miezi un apini, kuriem abiem patikās dancotāji vīri. Vēl uz galda pudelēs bij redzams sacukurots šņabis, kam bij ķimeņu vai kādu ogu garža, kas, liets glāzēs, tecēja biezs kā tikko no šūnām izsviests medus. To saimnieks pats pērno vasaru bij gatavojis – karsēdams un tecinādams, līdz, aizvākotās pudelēs mēnešiem ilgi saulē stāvēdams, tas bij noziedējis un ienācies līdzīgi auglim. (…)

Kārts ar sarkani nokaitētām dzelzīm palikās augšā, un līgotāji devās uz klēti, kur sākās patiesa Jāņu maltīte. No krāsns tikko izvilktu un bļodās saliktu atnesa jēra gaļu biezā krējuma mērcē ar sīpoliem un brūni apceptiem kartupeļiem un taukos čurkstošas cūku ribas. Tasītēs bij sakrauts brūkleņu ievārījums un gurķīši, kas, skābēti vēl rudenī, līdz šim bij uzglabājušies cieti. Šķērsām pāri galdam gulēja liela, cepta līdaka, kura, to ķerot, Kārli ar astes sitienu bij gandrīz no kājām nogāzusi. Tagad Straumēnu saimnieks taisīja vaļā savas zāļu šņabja pudeles, un katram, kas šādas glāzes tukšoja, likās, ka viņš norij uz dibenu smaržīgu uguni.”

Citi stāsti

Kā senos laikos asinsdesas taisīja
Pirms 50 gadiem Viesienas apkārtnē par asinsdesām sauca tās pašas desas, ko citur dēvēja par putraimu desām.

Taupības jeb vārāmā kaste
Agrāk ir bijušas arī speciāli iekārtotas taupības jeb vārāmās kastes. Šo paņēmienu varētu salīdzināt ar mūsdienu restorānu šefpavāru iemīļotu lēni vārītu ēdienu, kurā īpaši labi saglabājas smarža un garša, ēdiens ir mīksts, graudaugi un pākšaugi uzbrieduši kā pūkas. Mājsaimniecībā tādējādi ietaupās elektrība, gāze vai malka. Nepiedeg katli. Putra nevar pāriet pār katla malām. Kamēr ēdiens savā nodabā gatavojas, varam darīt ko citu – strādāt vai doties pastaigās pie dabas.

“Garšas fizioloģija”. Buljons
Zupa ir veselīga, viegla un barojoša pārtika un ir piemērota visiem; tā iepriecina kuņģi un sagatavo to barības uzņemšanai un sagremošanai. Cilvēkiem, kam draud aptaukošanās, jādzer tikai buljons.

Par autortiesībām
Šeit publicētais saturs (teksts un attēli) ir aizsargāti saskaņā ar Latvijas Republikas Autortiesību likumu. Par šo materiālu pilnīgu vai daļēju izmantošanu pārpublicēšanai lūgums sazināties ar "Garšīgā Latvija" veidotājiem. Par attēlu izmantošanas tiesībām variet jautāt arī AKKA/LAA.
Par datu aizsardzību
Sadaļā Par privātumu variet lasīt detalizētāku aprakstu par to, kā tiek izmantoti Jūsu lietotāja dati.
Projekta atbalstam
Respektējot jūsu lietošanas ērtības, mēs nepārdodam reklāmas vietas mūsu mājas lapā, tādēļ aicinām atbalstīt šī un citu mūsu projektu attīstību, ziedojot mūsu sadarbības partnerim – Izglītības un kultūras atbalsta biedrībai Balta
0 Comments