Siera cepumi ir sāļo cepumu klasika. Ik pa laikam pērku tos veikalos, bet kaut kad taču jāpamēģina izcept pašai. Izskatīju vairākas pavārgrāmatas. Recepte visās grāmatās atrodama gandrīz vienāda: siers, milti un sviests vienādās proporcijās, klāt malta kaltēta paprika.
Cepeškrāsnī cepta selerijas sakne ir īsta delikatese, patīkama pēc garšas un struktūras, ļoti vienkārši pagatavojama un ēdama gan silta, gan atdzisusi.
Sviesta cepumi un mūsu opja mīļākie cepumi. Vislabāk, ja tos pa vidu kopā savieno garšīgs ievārījums. Labākie nopērkamie tuvu pie mūsmājām dabūjami Ozoliņa konditorejā Ikšķilē vai Ogrē. Bet ir kāds bet. Tos bieži izpērk, pirms mēs ierodamies. Un tad nekā.
Ķiploku grauzdiņi vai rupjmaizes grauzdiņi, sauc kā gribi, bet tā ir viena pamatīga vērtība latviešu virtuvē. Publicējam recepti par godu Latvijas 106. dzimšanas dienai.
Manā bērnībā par Helovīniem neko nezinājām. Augām kā padomju bērni, un mums nebija nekādu dvēseļu. Kur nu vēl mirušajiem! Skolā mūs izglītoja, ka Dieva nav, ir tikai miesa, un ir mūžam nemirstīgais Ļeņins. Toties stāstīja par komunismu, “solot katram pēc vajadzībām, prasot no katra pēc spējām” un tādā garā. Kā vēlāk noskaidrojās, nekas no tā visa nestrādā, solītais komunisms tā arī nepienāca, bet valsts sabruka.