Kūkas, maizītes

Kliņģeri galdā ceļam nopietnu svinību gadījumos, tas ir cieņā visā Latvijā. Pirms godiem vienmēr notiek spriešana – ko labāk izvēlēties – torti vai kliņģeri?

Zemgalē godos bieži pasniedz groziņkūkas – tās ir ērti apēst, vienkārši turot rokās. Tām ir bezgalīgi daudz variantu – ar ievārījumu, svaigām vai saldētām un atlaidinātām ogām, svaigu vai žāvētu augļu gabaliņiem, šokolādes un cepumu masu pirmajā pildījuma kārtā.

Sklandrausis, dižrausis, žograusis. Sklandrouš kurzemniekiem, sūr kakūd lībiešiem. No neraudzētas rudzu rupja maluma miltu mīklas veidots aplis ar uzceltām maliņām, kurā ir kartupeļu biezeņa un vārītu burkānu pildījums, pārklāts ar skāba krējuma un cukura virsiņu.

Ķirbja kēksa recepti savulaik uzzinājām no Ingas Sunepas, mūziķes, kuras rokas vienlīdz talantīgi pārvalda kā čellu, tā arī dažādus virtuves rīkus.

Burkānu pīrādziņu recepte labi iederas, gaidot Meteņu dienu, kuru senie latvieši svinēja 6. februārī. Latvijā ienākot kristīgajai ticībai, Meteņus svinēja 7 nedēļas pirms Lieldienām, tūlīt pēc tam sākās gavēnis.

Groziņkūka ir mana bērnības kūka. Atceros to no Vecrīgas kafejnīcas, kurp mani veda vecāki vai vecvecāki.

Dace Baumgarte dalās ar kūkas recepti, ko ir mantojusi no savas vecmāmiņas, ģimenē sauktu par Mimīti. Nu jau Mimīte visus vēro no mākoņu maliņas, bet ģimenē kūku turpina cept svētku reizēs.

Recepti mums atsūtīja Kristīne Bleka, atsaucoties uz mūsu aicinājumu dalīties ar receptēm, iemainot tās pret rupjmaizes ieraugu. Kristīnes recepte pie mums atnāca jau pērn, bet glabājām to publicēšanai ābolu laikā.

Burkānkūka ar putukrējumu un atraitnītēm ir veltīta visiem pavasara gaidītājiem, kuriem maija vidū ziemas mēteļi un dūnu jakas joprojām ir jātur pa ķērienam. Un vēl tā veltīta visiem čaklajiem cilvēkiem no saimniecības Bites.

Eklēri ir kūkas ar bagātīgu asociatīvu vēsturi. Par nosaukuma izcelsmi vairāk lasiet mūsu grāmatā “Eiropas vēsture latviešu virtuvē”.