Otrdiena, 10 janvāris, 2017 - Gatavo
Foto: Valdis Ošiņš Pierakstīja: Sandra Ošiņa

Ķeizaršmarns

 

kaiserschmarrn, ķeizaršmarns

Ķeizaršmarns ir austriešu saldais ēdiens. Tiešām karalisks pankūku paveids, tik pilnīgs, bagātīgs un sātīgs.
Mūsu mīļie Paula un Mārcis pēc sava pirmā mācību semestra Vīnes Universitātē brīvlaiku pavadīja Latvijā, baudot mājās it visu, pēc kā bija noilgojušies prombūtnē. Bet latviešu garšai ļoti tīkami ir gana daudz austriešu ēdienu, un vienu no zelta klasikas repertuāra Paula mums pagatavoja svētdienas brokastīs.

Pēc garšas tas nedaudz līdzinās biskvīta kūkai, bet ir silts un sulīgāks. Ikviens klāt var izvēlēties savu mīļoto ievārījumu, tāpat kā pie pankūkām. Kaloriju ziņā Ķeizaršmarns piederas ziemīgiem desertiem, pēc kuru baudīšanas mierīgi var doties paslēpot, nūjot gar jūru vai patīrīt sniegu.

Kāpēc tik dīvains nosaukums Ķeizaršmarns (vācu val.Kaiserschmarrn vai Kaiserschmarren)? To netulko nevienā citā valodā. Ķeizars būtu saprotams un piederīgs vecajai, labajai impērijai. Bet kas ir šmarns? Šķiet, vārds apzīmē neizdevušos, juceklīgi izjauktu pankūku, kuru latviskot varētu kā brāķi. Ja ķeizars latviešiem ir ķēniņš, tad iznāktu “Ķēniņbrāķis”. Tomēr paliksim vien pie tā paša “šmarna”.

Viena no leģendām vēsta, ka to tā nodēvējis karalis Francis Jozefs. Viņa sieva ļoti rūpējusies par slaido līniju un pavāra jaunizgudroto, sātīgo desertu atteikusies ēst. Ķeizars ielūkojies traukā un teicis: jāpamēģina, kas tas ir par “šmarnu”, ar to domādams kaut ko, kas nav izdevies pēc iecerētā. Viņam garšojis tik ļoti, ka apēdis savu un tūlīt arī ķeizarienes porciju. Un turpmāk pieprasījis to atkal.

Cita leģenda stāsta par kādu cepēju, kuram trīcošu roku dēļ nav padevušās plānās pankūkas, tāpēc dusmās tas uz pannas “šmarnu” vēl vairāk samaisījis un sapluinījis. Pēc tam izrādījies, ka arī tā ir garšīgi, īpaši, ja gabaliņu kaudzīti uzlabo ar ievārījuma piciņām un pārpūderē ar cukuru.

Ja mūsu grāmatai “Eiropas vēsture latviešu virtuvē” taptu otrai sējums, Ķeizaršmarns būtu tur jāliek iekšā, jo mēs ceram, ka šis ēdiens taps par mūsu ģimenes tradīciju katrās lielajās brīvdienās.

Sastāvdaļas

300 ml piena

200 g izsijātu kviešu miltu

Šķipsniņa sāls

Norīvēta 1 citrona miziņa

1 tējkarote vaniļas cukura

4 olas, atsevišķi dzeltenumi un baltumi

80 g cukura

40 g sviesta un vēl nedaudz cepšanai

Pūdercukurs pārkaisīšanai

Panna, kuru var lietot gan uz plīts, gan cepeškrāsnī

Pēc izvēles

30 g rozīņu (Īpašiem svētku gadījumiem rozīnes var vismaz dienu iepriekš apliet ar rumu un uzbriedināt. Ja to nedara, rozīnes vēlams noplaucēt ar verdošu ūdeni vai mazliet paturēt sietā virs tvaika, lai “atdzīvojas”)

Ievārījums, ogas, augļu gabaliņi, iebiezinātais piens ar cukuru

Darba gaita

1. Bļodā puto kopā pienu, miltus, sāli, citrona miziņas, vaniļas cukuru un olu dzeltenumus, līdz masa kļūst gaisīga un viegla.

2. Otrā bļodā puto olu baltumus, pamazām pievienojot cukuru, līdz putas ir stingras. Baltumu masu maigi iecilā mīklā.

3. Ieslēdz cepeškrāsni uz 180 °C.

4. Uzkarsē dziļu pannu ar sviesta gabaliņu un lej tajā mīklu, iemaisa tajā rozīnes. Cep uz mazas liesmas, līdz apakšpuse ir apcepusies viegli brūna.

5. Pannu uz 15 minūtēm liek cepeškrāsnī, cep vēl 15 minūtes līdz mīkla ir uzpūtusies. Ņem laukā, kūku apkaisa ar pūdercukuru un apgriež otrādi. Cep tik ilgi, kamēr abas puses ir vienādi brūnā krāsā. Ar divām dakšiņām saplucina neregulāros gabaliņos.

6. Sadala Ķeizaršmarnu pa šķīvjiem un pasniedz ar ievārījumu, ogām, karamelizētiem ābolu gabaliņiem un iebiezinātu pienu ar cukuru pēc garšas. Pirms pasniegšanas pārkaisa ar pūdercukuru.

Komentēt

© 2010 Garšīgā Latvija. Visas tiesības aizsargātas