Kāpostu tīteņu ceļš uz Latviju

Taupības jeb vārāmā kaste

Agrāk ir bijušas arī speciāli iekārtotas taupības jeb vārāmās kastes. Šo paņēmienu varētu salīdzināt ar mūsdienu restorānu šefpavāru iemīļotu lēni vārītu ēdienu, kurā īpaši labi saglabājas smarža un garša, ēdiens ir mīksts, graudaugi un pākšaugi uzbrieduši kā pūkas. Mājsaimniecībā tādējādi ietaupās elektrība, gāze vai malka. Nepiedeg katli. Putra nevar pāriet pār katla malām. Kamēr ēdiens savā nodabā gatavojas, varam darīt ko citu – strādāt vai doties pastaigās pie dabas.

Teksts: Sandra Ošiņa

Foto: Valdis Ošiņš 

Stāsts no mūsu grāmatas “Eiropas vēsture latviešu virtuvē”.

Zviedrijā tīteņu recepte ar nosaukumu „dolma” pirmo reizi aprakstīta 1765. g. izdotajā slavenajā Kaisas Vargas (Anna Christina Warg jeb Cajsa/Kajsa Warg, 1703 – 1769) pavārgrāmatā. Vargas receptes vispirms pārtulkotas vācu valodā, pēc tam tulkotas latviski un publicētas pirmajā latviešu valodā izdotajā pavārgrāmatā. Dolmu gatavoja no vīnogu lapām, maltas liellopu gaļas un citronu sulas. Līdz ar kotletēm un kafiju tīteņus kā jaunu ēdienu no Osmaņu Impērijas uz Zviedriju atvedis karalis Kārlis XII.

Pēc sakāves Poltavas kaujā 1709. g. karalis devies uz Benderiem Moldāvijā. Tajā laikā tā piederēja Osmaņu impērijai, kas bija Zviedrijas sabiedrotie. Kārlis XII pārliecinājis Osmaņus, lai viņi ieguldītu naudu cīņā pret krieviem. Kad karalis 1715. gadā atgriezies Zviedrijā, viņam sekojuši Osmaņu Impērijas kreditori, kas naudu karošanai tiešām aizdevuši. Zviedrijā viņi bijuši līdz pat 1732. g., un uzskata, ka šajā periodā Zviedrijā sāka gatavot dolmu. Tā kā vīnogu lapas Zviedrijā bijušas dārgas, Kaisa Varga savā pavārgrāmatā piedāvājusi tiem cilvēkiem, kas nevar tās atļauties, pildījumu ietīt blanšētās kāpostu lapās.

Katru gadu 30. novembrī Zviedrijā svin Kāpostu tīteņu dienu. Tā ir veltīta Zviedrijas dažādu tautību iedzīvotāju kultūras vērtību bagātībai un līdzāspastāvēšanai. Zviedrijas pilsētu muzejos rīko augsta līmeņa pasākumus ar dažādu prominenču piedalīšanos.

Mūsu grāmata

Izpārdota!

Citi stāsti

Taupības jeb vārāmā kaste

Taupības jeb vārāmā kaste

Agrāk ir bijušas arī speciāli iekārtotas taupības jeb vārāmās kastes. Šo paņēmienu varētu salīdzināt ar mūsdienu restorānu šefpavāru iemīļotu lēni vārītu ēdienu, kurā īpaši labi saglabājas smarža un garša, ēdiens ir mīksts, graudaugi un pākšaugi uzbrieduši kā pūkas. Mājsaimniecībā tādējādi ietaupās elektrība, gāze vai malka. Nepiedeg katli. Putra nevar pāriet pār katla malām. Kamēr ēdiens savā nodabā gatavojas, varam darīt ko citu – strādāt vai doties pastaigās pie dabas.

“Garšas fizioloģija”. Buljons

“Garšas fizioloģija”. Buljons

Zupa ir veselīga, viegla un barojoša pārtika un ir piemērota visiem; tā iepriecina kuņģi un sagatavo to barības uzņemšanai un sagremošanai. Cilvēkiem, kam draud aptaukošanās, jādzer tikai buljons.

Karbonāde rakstos

Karbonāde rakstos

Pagājušā gadsimta sākumā izdotajās pavārgrāmatās bieži minēts, ka karbonādes jācep sviestā un pēc cepšanas tās arī vēlams aplaistīt ar brūni saceptu sviestu.

0 Comments

Submit a Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Par autortiesībām

Šeit publicētais saturs (teksts un attēli) ir aizsargāti saskaņā ar Latvijas Republikas Autortiesību likumu. Jebkura šo materiālu pilnīga vai daļēja izmantošana pārpublicēšanai ir aizliegta bez "Garšīgā Latvija" rakstiskas atļaujas.

Par datu aizsardzību

Sadaļā Par privātumu variet lasīt detalizētāku aprakstu par to, kā tiek izmantoti Jūsu lietotāja dati.

 

Projekta atbalstam

Respektējot jūsu lietošanas ērtības, mēs nepārdodam reklāmas vietas mūsu mājas lapā, tādēļ aicinām atbalstīt šī un citu mūsu projektu attīstību, ziedojot mūsu sadarbības partnerim – Izglītības un kultūras atbalsta biedrībai Balta