Teksts: Sandra Ošiņa

Foto: Valdis Ošiņš 

Stāsts no mūsu grāmatas “Eiropas vēsture latviešu virtuvē”.

Zviedrijā tīteņu recepte ar nosaukumu „dolma” pirmo reizi aprakstīta 1765. g. izdotajā slavenajā Kaisas Vargas (Anna Christina Warg jeb Cajsa/Kajsa Warg, 1703 – 1769) pavārgrāmatā. Vargas receptes vispirms pārtulkotas vācu valodā, pēc tam tulkotas latviski un publicētas pirmajā latviešu valodā izdotajā pavārgrāmatā. Dolmu gatavoja no vīnogu lapām, maltas liellopu gaļas un citronu sulas. Līdz ar kotletēm un kafiju tīteņus kā jaunu ēdienu no Osmaņu Impērijas uz Zviedriju atvedis karalis Kārlis XII.

Pēc sakāves Poltavas kaujā 1709. g. karalis devies uz Benderiem Moldāvijā. Tajā laikā tā piederēja Osmaņu impērijai, kas bija Zviedrijas sabiedrotie. Kārlis XII pārliecinājis Osmaņus, lai viņi ieguldītu naudu cīņā pret krieviem. Kad karalis 1715. gadā atgriezies Zviedrijā, viņam sekojuši Osmaņu Impērijas kreditori, kas naudu karošanai tiešām aizdevuši. Zviedrijā viņi bijuši līdz pat 1732. g., un uzskata, ka šajā periodā Zviedrijā sāka gatavot dolmu. Tā kā vīnogu lapas Zviedrijā bijušas dārgas, Kaisa Varga savā pavārgrāmatā piedāvājusi tiem cilvēkiem, kas nevar tās atļauties, pildījumu ietīt blanšētās kāpostu lapās.

Katru gadu 30. novembrī Zviedrijā svin Kāpostu tīteņu dienu. Tā ir veltīta Zviedrijas dažādu tautību iedzīvotāju kultūras vērtību bagātībai un līdzāspastāvēšanai. Zviedrijas pilsētu muzejos rīko augsta līmeņa pasākumus ar dažādu prominenču piedalīšanos.