Kāpostu tīteņu ceļš uz Latviju

Piparkūku mājiņa? Šoreiz katedrāle

Piparkūku mājiņas vietā Mākslas akadēmijas studentes Daina (rotu dizains), Elza (porcelāns un keramika) un Milda (tekstils un dizains) šogad uzcēla pamatīgu katedrāli.

Teksts: Sandra Ošiņa

Foto: Valdis Ošiņš 

Stāsts no mūsu grāmatas “Eiropas vēsture latviešu virtuvē”.

Zviedrijā tīteņu recepte ar nosaukumu „dolma” pirmo reizi aprakstīta 1765. g. izdotajā slavenajā Kaisas Vargas (Anna Christina Warg jeb Cajsa/Kajsa Warg, 1703 – 1769) pavārgrāmatā. Vargas receptes vispirms pārtulkotas vācu valodā, pēc tam tulkotas latviski un publicētas pirmajā latviešu valodā izdotajā pavārgrāmatā. Dolmu gatavoja no vīnogu lapām, maltas liellopu gaļas un citronu sulas. Līdz ar kotletēm un kafiju tīteņus kā jaunu ēdienu no Osmaņu Impērijas uz Zviedriju atvedis karalis Kārlis XII.

Pēc sakāves Poltavas kaujā 1709. g. karalis devies uz Benderiem Moldāvijā. Tajā laikā tā piederēja Osmaņu impērijai, kas bija Zviedrijas sabiedrotie. Kārlis XII pārliecinājis Osmaņus, lai viņi ieguldītu naudu cīņā pret krieviem. Kad karalis 1715. gadā atgriezies Zviedrijā, viņam sekojuši Osmaņu Impērijas kreditori, kas naudu karošanai tiešām aizdevuši. Zviedrijā viņi bijuši līdz pat 1732. g., un uzskata, ka šajā periodā Zviedrijā sāka gatavot dolmu. Tā kā vīnogu lapas Zviedrijā bijušas dārgas, Kaisa Varga savā pavārgrāmatā piedāvājusi tiem cilvēkiem, kas nevar tās atļauties, pildījumu ietīt blanšētās kāpostu lapās.

Katru gadu 30. novembrī Zviedrijā svin Kāpostu tīteņu dienu. Tā ir veltīta Zviedrijas dažādu tautību iedzīvotāju kultūras vērtību bagātībai un līdzāspastāvēšanai. Zviedrijas pilsētu muzejos rīko augsta līmeņa pasākumus ar dažādu prominenču piedalīšanos.

Mūsu grāmata

Citi stāsti

Piparkūku mājiņa? Šoreiz katedrāle

Piparkūku mājiņa? Šoreiz katedrāle

Piparkūku mājiņas vietā Mākslas akadēmijas studentes Daina (rotu dizains), Elza (porcelāns un keramika) un Milda (tekstils un dizains) šogad uzcēla pamatīgu katedrāli.

Restorāns 3 un atmiņas 30

Restorāns 3 un atmiņas 30

Nu jau 30 gadu pa Annām svinam savas ģimenes dzimšanas dienu. Patīkams fakts – vēl nekad šo gadu laikā Annu dienā nav lijis lietus, un, cerams, tā arī turpināsies.

0 Comments

Submit a Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Par autortiesībām

Šeit publicētais saturs (teksts un attēli) ir aizsargāti saskaņā ar Latvijas Republikas Autortiesību likumu. Jebkura šo materiālu pilnīga vai daļēja izmantošana pārpublicēšanai ir aizliegta bez "Garšīgā Latvija" rakstiskas atļaujas.

Par datu aizsardzību

Sadaļā Par privātumu variet lasīt detalizētāku aprakstu par to, kā tiek izmantoti Jūsu lietotāja dati.

 

Projekta atbalstam

Respektējot jūsu lietošanas ērtības, mēs nepārdodam reklāmas vietas mūsu mājas lapā, tādēļ aicinām atbalstīt šī un citu mūsu projektu attīstību, ziedojot mūsu sadarbības partnerim – Izglītības un kultūras atbalsta biedrībai Balta