Ātrais klopsis Kupču gaumē

Ievads

Teksts: Sandra Ošiņa

Foto: Valdis Ošiņš 

Leonīds ir mūsu draudzenes Lienes Kupčas tētis. Viņš ir keramiķis, dzīvo laukos, gaida ciemos bērnus ar ģimenēm, strādā pie podnieka virpas, darbojas ar otām un glazūrām, kurina cepli un gaida, kas būs sanācis. Kopumā ņemot, Kupči ir reti mākslinieciska ģimenīte, arī bērni ir izmācījušies mākslas skolās, glezno, strādā ar stiklu, kopj radošus amatus, izmantojot mūsdienu elektroniskās tehnoloģijas un citādi radoši izpaužas. Mūsu portāla sakarā zinājām, ka parasti uz lielākiem svētkiem viņi visi cenšas sabraukt un satikties, kopā klāt lielo galdu un svinēt ģimenes lokā. Liene reizēm mums apjautājas šo un to par toršu cepšanu, jo parasti uzņemas šo viesību galda grūtāko un atbildīgāko sadaļu. Cik dzirdēts un ja var ticēt, ar labiem panākumiem.

Notikumos jāatgriežas pirms gada, kad Miķeļdienas gadatirgū no diviem ļoti šarmantiem kungiem nopirkām satriecoši skaistu, apgleznotu keramikas šķīvi. Kungi bija mutīgi, parunājāmies, viens no viņiem stāstīja, ka ceturtdienā smagi satraumējis roku, nonācis slimnīcā, vajadzējis pamatīgi šūt. Piektdien jau bijis ļoti garlaicīgi, un māsiņas trāpījušās tādas īgnas un neinteresantas, tā nu ar visu sasaitēto roku atgriezies pie trauku saiņošanas un taisījies uz tirgu. Izlaidīsim šeit asinis stindzinošos medicīniskos iestarpinājumus, vien piebildīsim, ka viņa atrašanās tirgū divas dienas pēc traumas, lika domāt, ka viņš ir ļoti stiprs cilvēks. Toreiz nopirkām šķīvi, kas nu jau gadu mūs ir priecējis, un cerējām reiz nokļūt pie Leonīda Vecumniekos un redzēt viņa darbnīcu, kur viss top. Jautājām, kā viņu atrast. Kad uz pasniegtās vizītkartes izlasījām vārdu, sapratām, ka viņš ir Lienes tētis, kuplās Kupču ģimenes stiprais balsts, par ko jau ne reizi vien bijām dzirdējuši.

Pagājis gads, un beidzot mūsu sapnis piepildījies – bijām ciemos, kad Leonīds ņēma laukā cepli, jaunos traukus, kurus sestdien atkal uz vedīs Miķeļdienas tirgu Doma laukumā. Trauki, izsēdušies zaļajā pagalma zālē zem liepām un jasmīniem, ļoti gribēja fotografēties. Mirdzošām glazūrām tonēti skaistuļi, sākot no mazām kafijas krūzītēm, līdz pat milzu bļodām un krūkām. Īpaši Leonīds lepojās ar savām augstajām vāzēm, kādas reti kurš meistars spēj izvirpot ar rokām. Viņa trauki ir fascinējoši, krāsās atspoguļojas Latvijas daba. Zilais ar zaļo un sarkano, klāts un gleznots ar temperamentu, azartu un smalku izjūtu. Es gribētu, lai jūs dzirdat, kā Leonīds saka “Phe!”, tā garšīgi un āķīgi. Un to viņa krampīgo toni, kad viņš stāsta par dažādiem radošiem izaicinājumiem dzīvē, kā gribējis paveikt dažādus meistarstiķus, cīnījies, darbojies, kamēr izdodas. Jauni, sarežģīti pasūtījumi viņu nebiedē ne formu, ne skaita, ne tehnoloģiju ziņā, tāpēc klientu loks ir gana plašs. Vāzes un krūkas darinātas gan smalkām un prasīgām dāmām viņu māju interjeriem, gan restorānu vajadzībām.

Ja reiz ciemojāmies, vēlējāmies no Leonīda izlūgties kādu recepti. Reiz Liene mums stāstīja, ka www.garsigalatvija.lv lasījusi par ātro klopsi. Viņas tētis ēdienu ar tādu pašu nosaukumu gatavojot pavisam citādi. Šodien publicējam Kupču ātro klopsi. Tas tiešām tapa ļoti ātri, kas arī ir šī gardā ēdiena trumpis. Turklāt garšīgi un vienkārši. Tiešām iesakām pamēģināt arī jums. Agrāk Leonīds klopsim klāt vārījis kartupeļus, tagad bieži mērcei pievienojot tā pavairāk dārzeņu, tad kartupeļus neprasoties.

Diena bija tik silta, ar maigu sauli caur liepu zariem, no kaimiņiem reizumis iegriezās bariņš vistu un gaiļu, atnāca kārumnieks suns, koku zaros trokšņoja putni. Pagalma vidū bija saklāts galds ar stilīgajiem traukiem. Klopsis, kafija, konfektes un vīns. Ir brīži, kad tu skaidri saproti, ka tieši tagad esi laimīgs. Paldies par to viesmīlīgajam saimniekam, tāpat arī par dāvanām, kas atceļoja uz mūsu māju.

Ja vēlaties šoruden ienest mazliet vairāk prieka savā ikdienā vai svētkos, aizejiet 26. septembrī un Doma laukumu, uzmeklējiet Leonīdu Kupču un nopērciet sev kādu krāsainu bļodu vai šķīvi. Pavisam parasti rudens dārzeņi tādos traukos izskatās kā dizaina objekti. Ja jums ir mazi bērni, kas nevēlas ēst kaut ko veselīgu, lieciet tādos šķīvjos – viss aizrullēs nemanot. Vai izvēlaties jaunu kafijas krūzi. Pārbaudījām, ka no šīm krūzēm dzert ir ne tikai skaisti, bet arī ērti.

Ja netiekat uz gadatirgu, var mēģināt meistaru sazvanīt pa telefonu 29163078 un vienoties par trauku iegādi vai darināšanu. Lai jums skaists rudens!

Sastāvdaļas

  • Gabals liesa cūkgaļas šķiņķa
  • Daži sīpoli
  • Burkāns
  • Selerijas saknes gabals
  • 1 liels vai daži mazāki tomāti (Leonīdam labāk garšo dzeltenie)
  • Salds krējums mērcītei
  • Nedaudz kviešu miltu
  • Sāls pēc garšas

Soļi

Solis 1

Gaļai izgriež cīpslas un speķi, sagriež 1,5 cm šķēlēs, izklapē ar āmuriņu. Apkaisa ar sāli, var likt arī meltus melnos piparus vai saspiestus ķiplokus, ja kādam garšo. Kupču ģimenē nobalsojuši, ka piparus nevajag, viņiem patīk, ja dominē gaļas garša, kuru pipari nomācot.

Solis 2

Saknes nomizo, tomātus un sīpolus sagriež šķēlēs, burkānus un selerijas sakni – salmiņos.

Solis 3

Uzkarsē pannu un gaļu izcep no vienas puses, līdz augšā parādās baltas putiņas, tad apmet riņķī un visapkārt saliek pusi no sīpolu ripām. Cep gaļu no otras puses brūnu, pieskata, lai sīpoli pa to laiku nesadeg, tos ik pa brīdim apmaisot.

Solis 4

Kad gaļa gatava, kopā ar sīpoliem saliek uz šķīvja un noliek siltumā.

Solis 5

Pannā vispirms apcep speķa gabaliņus, tad cietākos dārzeņus: sagrieztus burkānus un selerijas saknes gabaliņus Kad tie jau gandrīz mīksti, pievieno atlikušos sīpolus un tomātus. Tūlīt pat uzber kādu karoti miltu, apmaisa, lej klāt saldu krējumu un piemet šķipsnu sāls. Vēl uzkarsē, līdz mērce uztumējas.

Solis 6

Pasniedz gaļu kopā ar mērci un dārzeņiem uz skaistiem šķīvjiem, klāt ēd maizi. Labās dienās dabū arī glāzi dzidra baltvīna.

Attēlu galerija

Mūsu grāmata

Saistītās receptes

Viltotais zaķis

Viltotais zaķis

Ēdiens, kas ietaupīs jūsu laiku, atbrīvojot no stāvēšanas pie plīts

Jēra stilba cepetis

Jēra stilba cepetis

Daudzviet kristīgās ticības zemēs Lieldienās gatavo jēra stilba cepeti. Iespējams, tas saistīts ar kristīgajiem simboliem, jēru kā upuri. Iespējams, tradīcija pastāv vēl no laikiem, kad gaļas lietošanu uzturā noteica gada ritms un dabīgais lopu vairošanās cikls.

Mūsu sadarbības partneri