Pīlādžu želeja. Ir varianti

Ievads

Teksts: Sandra Ošiņa

Foto: Valdis Ošiņš 

Pīlādži ir maģiski koki, saistīti ar dažādiem ticējumiem un rituāliem. Visu gadu pīlādzis ir pieticīgs, ainavā neizceļas, pavasarī tam raisās baltu ziedu čemuri, bet uz rudens pusi tas iemirdzas kā krāšņa rota ar oranži sarkaniem ogu ķekariem. Daudzi tic, ka pīlādži sargā no ļauna. Mana mamma Jāņos vienmēr nolauza pīlādža zaru un iesprauda to virs vasarnīcas durvīm, ticot, ka tas pasargās no visa ļauna, tajā skaitā no garnadžiem ziemā. Nākamajos Jāņos zaru nomainīja. Senos laikos ticēja, ka pīlādži pasargā no raganām. Un vēl ir ticējums, ka gados, kad pīlādžos daudz ogu, būs barga ziema. Šogad pīlādžu ir ļoti daudz, un raudzīsim, ko varam darīt, lai skaistās ogas mums palīdz šo ziemu izturēt. Augošās cenas apkurei draud ar taupību un vēsām telpām, rudenī ievāksim visu, ko daba mums dod, lai būtu stipri un veseli.

Pīlādzis savu vārdu latviešu valodā aizguvis no lībiešu “pīlēg”, “pīlag”, to sauc arī par sērmūksli. Savvaļas pīlādžu ogas ir oranži sarkanas. Iespējams, ticība pīlādžu maģiskajai spējai saistīta ar piecstaru zvaigzni (pentagramu) jeb tā saukto lietuvēna krustu, kas rotā ogas. Tas ir ļoti spēcīgs simbols, izmantots kopš ļoti seniem laikiem, sākot ar vissenākajām reliģijām un ticējumiem, līdz pat politiskiem un valstiskiem atribūtiem mūsu dienās.  Vecākajās paaudzēs joprojām  saglabājusies tradīcija Treju kungu dienā jeb Zvaigznes dienā 6. janvārī virs nama durvīm ar krītu uzvilkt burtus K+M+B (Bībeles tēli ķēniņi Kaspars, Melhiors, Baltazars), gadskaitli un piecstaru zvaigzni. Tradīcijā ir sajaukušies kristīgie un pagāniskie ticējumi.

Šodien pīlādža maģisko spēju noslēpums ir atrisināts: mazliet sīvajās, rūgteni skābajās ogāspīlādžogās atrodamās vielas ir tās, kas var brīnumaini palīdzēt mūsu veselībai un skaistumam. Uzmanību! Pīlādžus nav vēlams ēst svaigus. To sēkliņas satur vielas, kas var radīt gremošanas traucējumus. Bet šīs vielas kļūst nekaitīgas pēc termiskas apstrādes.

Brīdinājums no Vijas Eniņa grāmatas “Veselība pie mājas sliekšņa”: “Lietošanas drošums. Pīlādža augļi veicina asinsreci, tādēļ  tos nevajadzētu lietot, ja asins recēšana ir pastiprināta”.

Par pīlādžu labajām īpašībām: “Augļi ir bagāti ar karotinoīdiem, askorbīnskābi, B2, P, E vitamīniem, flavonoīdiem, pektīnvielām, rūgtvielām, organiskajām skābēm, cukuriem, minerālvielām.” (…) pīlādžu sulu izmanto kā vitamīnu avotu saaukstēšanās slimību ārstēšanai un atveseļošanās periodā.” Grāmatā ir arī recepte kaltētu pīlādžogu uzlējumam, kas palīdzēs, lai uzlabotu gremošanu, nieru darbību, cīnītos ar vitamīnu trūkumu organismā un citām vainām.

Vārdu sakot, ja ir kādas veselības problēmas, pirms pīlādžu lietošanas labāk konsultējieties ar savu ārstu.

Agrākos laikos, kad vēl nebija saldētavu, cilvēki gaidīja, lai iestājas dažas sala naktis, tikai tad novāca pīlādžus. Sals ogas padara garšīgākas, mazinot sīvumu un rūgtumu. Ja vien mājās ir saldētava, pīlādžus novāc, notīra no kātiņiem un uz dažām dienām sasaldē, bet pēc tam izmanto pēc vajadzības. Manā saldētavā pīlādži ir gandrīz vienmēr, es tos glabāju kēksa cepšanai vai reizēm lieku pie tējas. Esmu vārījusi pīlādžu un ābolu ievārījumu, gatavojusi smuki rozā sīrupu un reibinošu piesātinātas garšas uzlējumu. Šogad sakaltēšu nedaudz ogu un izmēģināšu tās samalt un pulveri pievienot maizes mīklai.

No pīlādžiem, brūklenēm, āboliem, sīpoliem, ķiplokiem, mazliet etiķa, brūnā cukura, rozmarīna, malta kanēļa, krustnagliņām, koriandra un ingvera savārīju biezu mērci Ziemassvētku cepetim. Iedvesmu līdz ar stāstiem par raganām un burvēm guvu blogā gathervictoria.com.

Šeit dalīšos ar želejas receptēm – tīru pīlādžogu un kopā ar ābolu miziņām (augšējā bildē tīrā pīlādžu želeja ir pa kreisi, ar ābolu miziņām – pa labi un arī nākamajā bildē uz leju). Otro variantu nolūkoju recepšu lapās angļu valodā, kurās bija minēts, ka āboli padara želejas garšu maigāku. Tā kā man pēc brūkleņu ievārījuma vārīšanas palika pāri ābolu miziņas, izmēģināju šādu veidu. Kādi ir secinājumi? Man pīlādžu rūgtenums nešķiet traucējošs, drīzāk jau pikants un siekalas raisošs. Es turpmāk vārīšu tīru pīlādžu želeju. Ar parasto cukuru vārītā želeja nav ļoti stingra. Ja vēlas biezāku, ar nazi griežamu želeju, labāk lietot Dansukker marmelādes cukuru uz paciņas norādītajās proporcijās un vārīt attiecīgu laiku.

Bet variants ar āboliem tiešām ir maigāks, krāsa no spilgti oranžsārtas kļūst gaišāka un dzeltenīgāka. Abas želejas ir rūgteni saldskābi stipras un intensitātē var salīdzināt ar gardu konfekti. Dienās, kad ļoti sagribēsies ko saldu un mājās nebūs našķu, ņemšu burciņu ar pīlādžu želeju un apēdīšu kādu karotīti tāpat vai kopā ar siera gabaliņu. Šī kombinācija noderēs arī negaidītu viesu pacienāšanai – mazliet siera, kādas augļu šķēlītes un pīlādžu želeja – kopā gan skaisti, gan veselīgi un garšīgi.

Paldies Dansukker Latvija par atbalstu ieraksta tapšanā.