Ķiršu uzlējums ukraiņu gaumē

Pikantā zilo plūmju mērce

Sallijas plūmju mērci ēd pie dažādiem ēdieniem – sākot no pavisam vienkāršiem krekeriem un jebkura veida siera, līdz pat gaļas ēdieniem un pat desiņām. Ja tev mājās ir šādas burciņas, esi vienmēr gatavs uzņemt negaidītus ciemiņus, arī pats sevi vari palutināt, pasmeļot ar karoti biezo mērci kaut pie karstas Vīnes desiņas.

Ievads

Teksts: Sandra Ošiņa

Foto: Valdis Ošiņš 

Pirms gadiem, iedvesmota no Gata Zuntes burvīgajiem feisbuka ierakstiem rūjieniešu dialektā, kur viņš apraksta savus piedzīvojumus, gatavojot ķiršu uzlējumu, sāku meklēt receptes. Vispirms lasīju dažādas uzlējumu receptes Sergeja Libas grāmatā “Viesu uzņemšana” (1978). Par šo grāmatu un tās autoru būtu atsevišķs, garāks stāsts. No šodienas skatpunkta to lasīt, maigi izsakoties, ir uzjautrinoši. Bet uzlējumu nodaļa manī nez kādēļ viesa uzticību, un no šīs grāmatas ar labām sekmēm esmu pagatavojusi uzlējumus no meža avenēm, lācenēm un arī no dažādām meža ogām. Tā recepte tur ir bezgala vienkārša – aplej ogas ar degvīnu svara attiecībā 1:1, notur uz palodzes saulē mēnesi, nolej, ogām pārber cukuru svarā 1:1, liek atpakaļ uz palodzes un vēl notur, līdz cukurs izšķīst. Ik pa laikam vajag to visu sakratīt. Beigās šķidrumus salej kopā, un dzēriens ir gatavs. Tiesa, ja ir pacietība, labāk to vēl mazliet noturēt, laika gaitā tas kļūst arvien maigāks un tīkamāks, mazāk jūt spirtu, vairāk ogas. Ap Ziemassvētku laiku tā manta jau ir pavisam laba.

Reiz pavisam nejauši uzdūros receptei “Ķiršu uzlējums ukraiņu gaumē” (Украинская вишневка) Jeļenas Molohovec 1901. gadā izdotajā grāmatā “Dāvana jaunajām saimniecēm”. Grāmata Krievijā pirmo reizi izdota 1861. gadā un piedzīvojusi vairākus desmitus pārizdevumu. Interesanti, ka autore patiesībā ir baltvāciete Helene von Molochowetz, dzimusi Burmann. Pirmo grāmatu anonīmi izdevusi 1861. gadā. Kad vēlāk radušās baumas, ka grāmatu sarakstījis vesels autoru kolektīvs, tālākajos izdevumos autore lika gan savu vārdu, gan parakstu. Ietilpīgākajos izdevumos recepšu skaits pārsniedzis 3000. Lai gan pastāv viedoklis, ka šī grāmata ir krievu virtuves recepšu augstākais sasniegums, tajā ir receptes no ļoti dažādu tautu virtuvēm.

Padomju vara grāmatu atzina par nederīgu un nevēlamu kā pārāk aristokrātisku, buržuāzisku un dekadentisku (protams, ko gan būtu iesākušas padomju saimnieces ar rakstiem par to, kā tikt galā ar kalponēm un desmit istabu dzīvokli, bet ironiski, ka grāmatas mērķis bijis jaunlaulātās saimnieces pamācīt, kā dzīvot taupīgi). Man grāmata šķiet valdzinoša tieši tāpēc, ka tajā nav nekā no knapināšanās, viss ir pa pamatīgi un dāsni. Šeit publicētajā ķiršu uzlējuma receptē man šķita interesantas divas lietas. Ķiršus vispirms uzsilda cepeškrāsnī, līdz tie sāk plīst. Ar degvīnu tos aplej trīs reizes.

Es apvienoju abas receptes – ar degvīnu rīkojos pēc ukraiņu receptes, bet pēc tam ogām pārbēru cukuru un atstāju tās nostāvēties, nevis pievienoju cukuru ogu izvilkumam. Beigās radušos sīrupu sajaucu ar degvīna uzlējumu. Zināms ka, spirts un cukurs no ogām katrs izvelk citas vielas. Tāpēc nolēmu ļaut arī cukuram pastrādāt savu darbu.

Dažādos avotos parādījās divi noturēšanas varianti. Viens paredz ar degvīnu pārlietās ogas noturēt uz palodzes saules gaismā, pēc tam tāpat rīkoties arī ar cukuru. Otrā veidā minēts, ka burka jāliek tumšā vietā, lai labāk saglabātos krāsa un smarža. Izmēģināju vienu gadu vienā, citu – otrā veidā. Abējādi izdevās garšīgi, arī krāsa bija skaista. Lielākā atšķirība bija tāda, ka cukurs tumšajā skapja plauktā negribēja ne šķīst, ne kust, kaut arī es to ik pa laikam apmaisīju. Pēc Mārča Bendika padoma cukura izvilkuma beigu posmā noliku ķiršu burku virs malkas plīts viegli siltajā galā, kur TAS beidzot notika – cukurs pārvērtās tumšsārtā sīrupā, un varēja notikt tā satikšanās ar degvīna uzlējumu. Tālāk jau viss pēc parastās meldijas.

Degvīnu jāņem to, kuram 69 procenti spirta. Derēs arī kaimiņu valstīs nopērkamais 80 grādīgais, bet neņemiet parastu šņabi, nudien! Tad gatavais špuhtelis (kā ogu uzlējumu sauc kurzemnieki, un man tas šķiet skaists vārds) būs stiprs un labs, ļoti noderīgs aukstos vakaros, tiekoties ar sen neredzētām draudzenēm. Nu labi, arī draugi uz šo dzērienu paslīd. Kā man teica kāda radiniece, šo jau dzertu arī nedzērāji. Tas ir kā garšīga konfekte, un pietiek ar vienu mazu glāzīti. Un glāzīti labāk uz kājiņas. Paldies manai radiniecei Dainai un kaimiņienei Astrīdai par šīm skaistajām glāzītēm, kas bildēs! Un dzerot ķiršu špuhteli ukraiņu gaumē, sūtīsim labas domas Ukrainai un tās varonīgajiem cilvēkiem, lai viņiem izturība šajā nevienlīdzīgajā karā ar Krievijas agresoriem.

Bērni, nelasiet šo recepti, ja jums vēl nav 18! Ja esiet legālajā vecumā, šo, lūdzu, dariniet un lietojiet, ievērojot mērenību un labu uzvedību. Ogas, kas paliek pēc uzlējuma, var labi izmantot, cepot Ziemassvētku ķiršu kūku.

Sastāvdaļas

  • Ļoti gatavi skābie ķirši
  • Degvīns ar 69–80 % spirta aptuveni 750 ml (tā, lai ogas var pārliet 3 reizes. 1 l burkā ietilps apmēram 700 g ķiršu, pārliešanai 1 reizei vajadzēs apmēram 250 ml degvīna)
  • Cukurs (100–300 g uz vienu pudeli dzēriena pēc ukraiņu receptes, 1:1 ar ķiršu svaru pēc klasiskā uzlējuma receptes)

Soļi

Solis 1

Ja ķirši ir no sava dārza un ļoti tīri, tos var nemazgāt. Veikalā vai tirgū pirktus ķiršus vispirms nomazgā un nosusina.

Solis 2

Ogas saliek cepešpannā ar kātu vietiņām uz augšu, lai sula netek laukā, un viegli uzkarsētā cepeškrāsnī (140-150 Celsija grādi) silda tik ilgi, līdz ogas sāk plīst. Tad pannu izņem un atdzesē.

Solis 3

Atdzisušās ogas ar visu sulu sapilda stikla traukā – pudelē vai burkā, ko iespējams cieši noslēgt. Pārlej ar degvīnu, līdz ogas apņemtas, un liek tumšā vietā uz 10 dienām, tāpat arī nokāsto izvilkumu, ko ielej cieši noslēdzamā pudelē. Atzīmē kādā kalendārā, kurā dienā šis ir paveikts, un kurā dienā jārīkojas tālāk.

Solis 4

Pēc desmit dienām nokāš šķidrumu, ogas vēlreiz pārlej ar degvīnu un atstāj vēl uz 2 nedēļām. Šķidrumu lej pudelē, rīkojas, kā iepriekš.

Solis 5

Pēc 2 nedēļām atkārto visu tāpat, pārlietos ķiršus atstāj vēsumā un tumsā vēl uz 7 nedēļām.

Solis 6

Pēc 7 nedēļām degvīnu nolej no ogām, pievieno abus iepriekš pagatavotos uzlējumus un sajauc kopā.

Solis 7

Sagatavo pudeles, katrā ber 100–300 g cukura, atkarībā, vai patīk saldāki vai ne tik saldi dzērieni, pārlej ķiršu izvilkumu, saskalinot izšķīdina cukuru, un pudeli cieši aizvāko.

(Sandra Ošiņa: “Es šajā vietā rīkojos citādi. Pārbēru ķiršu ogām cukuru (1:1 svarā) un atstāj, līdz cukurs izšķīst. Burku ik pa laikam apmaisa un sakrata. Process notiek labāk, ja burka ir siltumā. Var likt uz palodzes, kur iespīd saule, vai vienkārši nolikt kādā siltā vietā. Kad cukurs izšķīdis, sīrupu pielej degvīna ogu uzlējumam, visu samaisa un lej pudelēs. Bauda pa mazai glāzītei aukstos ziemas vakaros. Cienā draugus.”)

Mūsu grāmata

Izpārdota!

Saistītās receptes

Pikantā zilo plūmju mērce

Pikantā zilo plūmju mērce

Sallijas plūmju mērci ēd pie dažādiem ēdieniem – sākot no pavisam vienkāršiem krekeriem un jebkura veida siera, līdz pat gaļas ēdieniem un pat desiņām. Ja tev mājās ir šādas burciņas, esi vienmēr gatavs uzņemt negaidītus ciemiņus, arī pats sevi vari palutināt, pasmeļot ar karoti biezo mērci kaut pie karstas Vīnes desiņas.

Ērkšķogu ievārījums

Ērkšķogu ievārījums

Ērkšķogu ievārījums man saistās ar bērnu dienām, kad zaļās un sārtās ogas lasījām mammas dārzā aso adatiņu klātajos krūmos. Toreiz tas noteikti nebija mans mīļākais ievārījums, nepatika tā specifiskā vārīto ērkšķogu piegarša, un svaigajām ogām pa kluso mēdzu izsūkt suliņu, mizu aizmetot prom.

Rabarberu sukādes un sīrups

Rabarberu sukādes un sīrups

Krāšņie rabarberu kāti Latvijas dārzos ir kā starta šāviens ziemas krājumu sezonas atklāšanai. Tie mēdz būt dažādu šķirņu – tievāki un resnāki, zaļi un sārti. Sārtie un tievie labi noderēs sukāžu un sīrupa gatavošanai.

Mūsu sadarbības partneri