Cukurotie rieksti

Ķimeņu cepumi ļoti piestāv laikam starp Jāņiem un Pēteriem. Cepumi ir ļoti, patiešām, ļoti garšīgi. Ja cepsi tos viesībām, cepumi pazudīs zibenīgi, to zinām no pieredzes.

Ievads

Teksts: Sandra Ošiņa

Foto: Valdis Ošiņš

Bērnībā ļoti mīlēju visas Astrīdas Lindgrēnas grāmatas, pārlasīju tās neskaitāmas reizes. Karlsons bija viens no mīļākajiem grāmatu tēliem, un satriecoši valdzinoša likās Brālīša ciemošanās uz jumta viņa mazajā namiņā. Kad Karlsons sirga ar tipisku bulciņu drudzi, viņš lika Brālītim pagatavot ņam-ņam zāles, kuru sastāvā bez ledenēm un cepumiem absolūti nepieciešami bija cukurotie rieksti. Manā padomju bērnībā nebija nekādu riekstu, kur nu vēl cukurotu. Tāpēc varēju tikai iztēloties, kā tādi varētu garšot.

Kad mani bērni bija mazi, riekstus varējām izvēlēties pēc garšas un patikas jo dažādus, kopīgi lasījām Karlsonu, un radās vēlme pagatavot pašiem ko tādu, ko varētu nosaukt par cukurotiem riekstiem.

Nav ne jausmas, vai Karlsona ņam-ņam zālēs iejaukti rieksti bija šādi, bet mūsu ģimenē nu jau gadus divdesmit šādi cukurojam lazdu riekstus katrā adventes svētdienā un arī Ziemassvētkos. Tas ir ļoti vienkārši un ļoti noder kārumniekiem, ko grauzt un kraukšķināt. Mēs parasti vienkārši riekstus pēc grauzdēšanas izplājam uz šķīvja, lai atdziest, tad salaužam un ēdam. Ja vēlas, riekstus vēl karstus var ievietot kādā formā, lai sacietē, un būs jauka un garšīga dāvana.

Sastāvdaļas

200 g lazdu riekstu
100 g cukura + vēl 2 ēdamkarotes
1 tējkarote sviesta + vēl kripata

Mums vēl bija

cepamais papīrs
papīra līmlente
atbilstoša izmēra trauks, kur ievietot tūtiņu

Soļi

Solis 1

Pirmais variants. Ja vēlas uztaisīt riekstu eglīti, no cepamā papīra gabala uztaisa tūtiņu un vidus daļā nostiprina ar papīra līmlenti (tai jābūt tik garai, lai lente pārklātos, pie papīra tā nelīp). Tūtiņu ievieto traukā ar plato, vaļējo galu uz augšu.