Ne katrā Eiropas valstī ir iespēja brīvi klīst pa mežiem un sēņot. Pirms mēneša, braucot uz Austriju, novērojām, ka Lietuvā un Polijā gar ceļa malām sēnes tika andelētas lielos grozos, Čehijā tādus skatus nemanījām, bet Vīnē Naschmarket tirgū bija nopērkamas gailenes un baravikas. Mazajās kastītēs, protams, un dārgi.
Šī recepte ir veģetāriešiem un sīpolnīdējiem tīkama. Mana mamma un vecmamma sēnes cepa ar žāvētu cūkgaļu un sīpoliem.
Mana vecmamma reizēm mēdza dungot dziesmiņu „Nekas nav tik foršs kā kartupel’s ar dorš’!”. Un tā jau arī ir, katrs, kurš ēdis svaigu (nevis nezināmu skaitu reižu saldētu un atkusušu) uzceptu mencu, to zina.
Mūsu ģimenē sešpadsmito gadu svinam Mārtiņdienu par godu mūsu dēlam Mārcim. Šogad dēlu viņa mācību ceļi aizveduši uz Vīni, kur gadu jāmācās, un Mārtiņdiena mūsu mājās šoreiz paies bez viņa.
Ceptiem kartupeļiem varētu uzrakstīt slavinājumu vairāku sējumu apjomā. Tas ir visdemokrātiskākais ēdiens, garšo gandrīz visiem. Tos var atrast uz studentu galda, un tos pasniedz kā piedevas smalkos restorānos.
Brīnišķīgā jūnija svētdienā, īsi pirms Jāņiem, Mārcis Bendiks rīkoja Jasmīnu balli. Ēdienkartē aukstajām uzkodām kā kulminācija sekoja uz ugunskura gatavots plovs.