Šogad ziema ar sauli mūs nelutina, svina pelēkas dienas nomaina cita citu. Līdz pavasarim vēl laiciņš jāgaida, un jāmeklē pēc kāda prieka un enerģijas avota, lai dziļā tumsas bedrē neiekristu mentāli un fiziski. Te palīgā var nākt apelsīni. Oranžās, smaržīgās bumbas, pilnas sulas un vitamīnu, skaistas kā vakara saulīte.
Asinsdesas jeb putraimdesas ir rudens un ziemas ēdiens, kuru daudzās Eiropas valstīs kopš seniem laikiem tradicionāli pasniedza Ziemassvētku galdā. Par desu izgudrotāju, kura iedomājās lopu zarnas piepildīt ar gaļas, garšvielu un garšsakņu maisījumu, šādi pilnībā izmantojot visu, ko nokautais lopiņš spēj dot, nav nekādu drošu ziņu.
Vispirms tas tevi sasniedz pa gaisu, smaržīgiem viļņiem kairinot nāsis. Un tur nāk krustnagliņas un kanēļa standziņas, un tur nāk kardamons un apelsīnu miziņas, un tur nāk smaržīgie pipari, muskatrieksts un skaistā anīsa zvaigzne. Mūsmājās Ziemassvētku smarža bez tā visa nav iedomājama.
Zupa no auksti kūpinātām butēm stāsta veidā manā galvā dzīvo jau daudzus gadus, par to ne reizi vien biju dzirdējusi no draudzenes Ingas. Nu beidzot zupa mūsu šķīvjos nonāca pa īstam.
Linzertorte jeb Lincas torte garšo visiem, tās recepte pārbaudīta gadu simtos, aizceļojusi pāri robežām, parādās dažādos pasaules kūku top sarakstos, un tā ir ģeniāla savā vienkāršībā. Tā izdosies ikvienam, arī iesācējam.