Lieldienu olas 2014

Minhauzena nēģi

Barons Minhauzens bijis slavens un valdzinošs melis, Duntē varam apmeklēt viņa muzeju. Par Minhauzena nēģiem Vidzemē sauc ceptas reņģītes želejā ar sinepju piedevu.

Ievads

Teksts: Sandra Ošiņa

Foto: Valdis Ošiņš 

Šogad esam izmēģinājuši vēl dažus olu krāsu veidus. Ne visi bija veiksmīgi, ja kādam no šeit aprakstītajiem neveiksmīgajiem variantiem ir izdevies labs rezultāts, lūdzu, atrakstiet mums!

Sāksim ar sliktajām ziņām. Pilnīgu fiasko piedzīvojām ar gaiši zaļo toņu gammu. Bijām sarūpējuši gan ābeļu un pūpolkoku mizu novārījumu, gan bērzu lapiņu uzlējumu – šie visi pēc kādām minūtēm vāroties no zaļiem pārvērtās dzeltenīgos vai brūnganos. Skaidrs, ka nav vērts ar šādiem šķīdumiem īpaši tērēt laiku, jo tādus toņus pavisam droši un vienkārši var dabūt no vecā, labā sīpolmizu novārījuma, krāsojot īsu laiku. Cerīgākas likās jaunās nātrītes, ūdens iekrāsojās ļoti cerīgi zaļš. BET šis skaistais tonis nekādi negribēja pieķerties olu čaumalām. Pirms vārtīšanas tās bija rūpīgi nomazgātas, lai krāsa pieķertos. Nelīdzēja arī etiķis un sāls. Atstājot olas uz nakti šai kastrolī, no rīta atradām gaiši zaļpelēkas olas. Ja nu dažādības pēc šo veidu var lietot, tad noteikti jāpietin kaut kas raibumam, kāda lapa, puķe vai miza.

Pie veiksmēm un šīs sezonas jaukajiem pārsteigumiem var pievienot sarkano kāpostu un kurkumu. Kurkumu jau bijām mēģinājuši arī iepriekš, pievienojot augu tējām. Šoreiz iebērām 3 ēdamkarotes, iekrāsojās ļoti skaisti dzeltens tonis.

Sarkanie kāposti vāroties iekrāsoja violetu ūdeni, bet pēc 10 minūtēm vārīšanas šķita, ka būs līdzīgi kā ar bietēm. Krāsa, kas negrib ķerties pie čaumalas. Pielēju dažas karotes etiķa, olas zem auksta ūdens atdzesēju ar visām pietītajām puķēm un lapām, tad liku atpakaļ katlā un atstāju uz pāris stundām pamērcēties. Mums par prieku, pēc šīs ilgās krāsošanas bija izdevies ļoti koši un neparasti. Zilganie toņi īpaši izcēlās olām, kam bija pietītas arī iepriekš novārītās sīpolu mizas. Sarkanais kāposts nu būs ierindots pie drošajām un labajām olu krāsām.

Šeit vēl var paskatīties iepriekšējo gadu olu krāsošanu, kur ir arī bildes ar augu pietīšanu olām: www.garsigalatvija.lv/lieldienu-olu-krasosana-pardaugava.

Priecīgas Lieldienas, un nākamgad atkal mēģināsim ko jaunu!

Krāsošanas varianti

Apraksts

Pietīšanai pirms krāsošanas šogad lietojām pērno Jāņu vainagu papardes, kaltētus jasmīnu ziedus un lapas, jau iepriekš pārbaudītās sausās hortenzijas. No svaigiem materiāliem – sniegpulkstenīšus un zaļus jaunās zāles stiebrus.

Variants 1

Baltās olas krāsotas kurkumas šķīdumā, violetās – aroniju biezenī, brūnā – sīpolu mizās.

Variants 2

Priekšējā ola – brūnā ola, krāsota sarkano kāpostu novārījumā ar nelielu etiķa un sāls piedevu. Zieda siluets izgriezts ar šķērēm no plaucētas sīpola mizas, pielipināts un pietīts olai.

Variants 3

Baltās olas, krāsotas sarkano kāpostu novārījumā ar nelielu etiķa un sāls piedevu. Klāt pietītas iepriekš noplaucētas sīpolu mizas un hortenziju ziedi. Tālākā ola – baltā ola ar sīpolu mizām, krokusiem, arī vārīta ar sarkano kāpostu.

Variants 4

Šīs ir vistradicionālākās, ar sīpolu mizām, sniegpulksteņiem un pērnajām Jāņu vainagu papardēm.

Mūsu grāmata

Saistītās receptes

Minhauzena nēģi

Minhauzena nēģi

Barons Minhauzens bijis slavens un valdzinošs melis, Duntē varam apmeklēt viņa muzeju. Par Minhauzena nēģiem Vidzemē sauc ceptas reņģītes želejā ar sinepju piedevu.

Marinētas ceptas reņģes

Marinētas ceptas reņģes

Maija delikatese ir lapu reņģes. Mana vecmamma Ella Sondore, ģimenē saukta par Manīti, tās sacepa krietnu bļodu, skaistas, brūnas, ar kraukšķīgām astītēm, ko bērni parasti nočiepa, tikko reņģes noņemtas no pannas.

Maizes zupa

Maizes zupa

Kas latviešu virtuvē ir maizes zupa, mūsu nacionālais ēdiens? Rudzu maize ir mūsu lepnums un pamatvērtība, ar stipru garšu un augstu uzturvērtību. No sakaltētas un grauzdētas rupjmaizes, garšvielām, žāvētiem augļiem un ogām vārām saldo zupu, ko ēdam atdzesētu ar sakultu putukrējumu.

Mūsu sadarbības partneri