Jaunie kartupeļi

Ievads

Teksts: Sandra Ošiņa

Foto: Valdis Ošiņš 

Ir tāds teiciens, ka PIRMĀ reize var būt tikai viena, bet uz sezonālajiem labumiem to var attiecināt katru gadu. Vasara atnāk ar pirmajām zemenēm, pirmajiem pašu gurķiem un tomātiem un pirmajiem jaunajiem kartupeļiem. Laimīgi ir gardēži, kuriem pavarda tiešā tuvumā ir pašu stādītas kartupeļu vagas pie savām vai lauku radu mājām. Pirms pusdienām var paņemt  grozu, dakšas, un izrakt savu ēdienreizes tiesu. Savām acīm redzēt zem asi smaržojošajiem lakstiem baltos vai rozā bumbuļus omulīgi izveļamies no melnzemes. Ar acīm jau cilvēks ēd vispirms.

Vai atceraties, kāda ir PIRMĀ mīlestība? Taureņi un laimes eiforija no skatiena vien, nav svarīgi, vai meitenei pēdējās modes kleita, vai puisim ļoti laba liecība. Tur neko nevajag klāt, patiesībā, jo mazāk, jo labāk. Tāpat ir ar pirmajiem kartupeļiem – nu, labi, drusku sviesta, sāls, kādu dilli vai mazsālītu gurķi. Svaigu skābo krējumu un biezpienu. Bet PIRMAJĀ reizē tiešām vairāk neko nevajag. Vēlāk nāks laiks, kad kartupeļus griezīs šķēlēs, daivās, salmiņos, ceps, sutinās krējumā, stampās biezenī, ceps pankūkās, ēdīs ar zivi vai gaļu. Bet vasaras viducī izbaudīsim maigi zīdainās miziņas noburzīšanu, ja kartupeļi jau tik lieli, ka ir vērts to darīt. Ja pavisam maziņi, novārīsim tāpat un ēdīsim ar visu zīdu, izgaršojot zem tā tīkamo miltainumu.

Nesen ciemojos LR1 raidījumā Kā labāk dzīvot par tēmu „Kartupeļi”. Valters Krauze uzdeva arī jautājumu, vai kartupeļus varam uzskatīt par demokrātisku ēdienu?  Kur nu vēl demokrātiskāku! Ne velti tos sauc par otro maizi. Uztura zinātnieki ir izpētījuši, ka cilvēks var izdzīvot, ēdot kartupeļus un klāt vēl piena produktus. Savā laikā kartupeļi ir izglābuši no bada veselas tautas. Kā vitamīnu avots tie līdzēja jūrniekiem, kuri tālos ceļojumos cieta no cingas. Kara laikos ienaidnieks mēdza nodedzināt labības laukus, bet kartupeļi palika zem zemes un pēc šādiem dramatiskiem notikumiem arī bija glābiņš, lai izdzīvotu. Laikam visi šie notikumi, kopā ņemti, kopš hercoga Jēkaba laikiem ir jo dziļi iekārtojušies latvieša zemapziņā, ļaujot pēc izskata pieticīgajam kartupelim ieņemt tik svarīgu lomu uz mūsu galda. Kā Ēriks Hānbergs rakstīja savos Kartupeļu stāstos, „…kad stāda kartupeļus, zemei ir cerību smarža.”

Interesantus faktus par kartupeļiem varat paklausīties iepriekš minētajā raidījumā no Latvijas Radio 1 arhīva.

http://lr1.latvijasradio.lv/lv/raksts/ka-labak-dziivot/ikdienas-ediens-kartupelji.a584/