Gaspačo

Cepeša zupa

Cepeša zupu vārām, ja no iepriekšējās dienas palicis pāri cepetis. Receptes pamatu veido sastāvs, kādu to atceros no bērnības, kad zupu vārīja vecmāmiņa. Tolaik to sauca par zemnieku zupu, ja gatavoja no cepeša atlikuma, vai par nabagu zupu, ja vārīja no tā sauktajām “zupas izlasēm”.

Ievads

Teksts: Sandra Ošiņa

Foto: Valdis Ošiņš 

Gaspačo tomātu aukstā zupa plašāk pazīstama kā spāņu virtuves ēdiens (Gazpacho). Ļoti atveldzējoša karstā laikā, viegli pagatavojama, īpaši, ja visas sastāvdaļas sablendē. Bez dārzeņiem tajā tradicionāli pievieno olīveļļu un kviešu maizi, etiķi, garšvielas un zaļumus, var iemest šķīvī pāris ledus gabaliņus.

Kad Latvijā iestājas tomātu pilnbrieda laiks, tie ir tik ļoti garšīgi un aromātiski, ir īstais laiks gatavot gaspačo. Ikvienam zināms, ka tādus tomātus, kā cilvēks izaudzē pats savā siltumnīcā, nopirkt nav iespējams. Tā nu sanācis, ka dzīvesveida dēļ mēs paši tos nekad neesam varējuši audzēt, tāpēc ļoti priecājamies, ja kāds mūs aplaimo ar pašaudzētiem tomātiem. Šeit būtu vietā uzrakstīt, ka man vispār ir ļoti veicies ar radiem. Mūsu ģimene no radiem ir saņēmusi ļoti daudz gan psiholoģiskas, gan praktiskas palīdzības grūtos brīžos, un reizēm tas var būt gatavu tomātu grozs.

Tā šogad tomātus dabūjām dāvanā no mana brāļa ģimenes. Brālis Aigars parasti vairāk rūpējas par zemes sagatavošanu un zāles pļaušanu, bet viņa sieva Vija ar īstu kolekcionāra azartu izvēlas šķirnes, no sēklām audzē stādiņus, rūpējas un gaida, kas izaugs. Zaļos īkšķīšus Vija mantojusi no mammas Sarmītes, kura mājas iekštelpās iekopusi īstu ziemas dārzu no istabas augiem. Bet dārzā Vijai katru gadu vajadzīgs kas jauns, tas rada īpašo dārzkopja prieku, kas veldzē pēc garām saspringta un atbildīga darba stundām pie datora biroja telpās. Vēl viņu kaislība ir latviešu pirts, zāļu tēju vākšana, pirtsslotu siešana, pēršana un masāžas, ko viņi apguvuši mācībās un izkopuši praksē. Vijai vienmēr padomā ir dažas jaunas anekdotes, ko viņa māk īpaši garšīgi izstāstīt, viņa ir lieliska saimniece, vāra, cep, marinē. Ar viņiem kopā jauki Jāņus svinēt, rīkot dzimtas saietus, tikties jubilejās, nedēļas nogaļē uzspēlēt zolīti vai vienkārši papļāpāt pie kafijas tases. Pēc tikšanās vienmēr jūties kā dabūjis vitamīnu devu.

Atgriežamies pie tomātiem. Vija pati no tiem taisa gardu lečo, bet ar viņas recepti pagaidām dalīties grūti, jo viņa visu dara pēc garšas, neko nesverot un nemērot. Vēl pie Vijas viesībās esam ēduši ļoti garšīgas maizītes – baltmaizes šķēlītes sacep kā grauzdiņus, ierīvē ar ķiploka daiviņu, liek virsū tomāta šķēli un pārkaisa ar rīvētu sieru. Ar Viju nospriedām, ka lieliskajā tomātu laikā vispirms tie jāēd svaigi, cik veidos vien tas iespējams.

Mēs šogad tomātu laikā piedāvājam mūsu gaspačo versiju. Tā kā man ne visai patīk maizes mešana zupā, mēs grauzdiņus piekožam ēdot. Un mums patīk, ja zupā ir kožami dārzeņu gabaliņi. Baudīsim!

Sastāvdaļas

Gatavošanai

  • 4 lieli, ļoti gatavi tomāti (ziemā var ņemt kārbu ar tomātiem savā sulā + 1 lielu, gatavu tomātu)
  • 1 gurķis
  • 1 paprikas pāksts
  • 2 seleriju kāti
  • ½ sīpola (labāk sarkano vai saldo sīpolu)
  • 1 ķiploka daiviņa
  • Nedaudz olīveļļas, sāls, cukura, tabasko mērces, balzametiķa

Pasniegšanai

  • Bazilika lapiņas un citi zaļumi pēc izvēles
  • Baltmaizes grauzdiņi
  • 1 ķiploka daiviņa
  • Ledusgabaliņi pēc izvēles

Soļi

Solis 1

Gurķi, ķiploka daiviņas un sīpolu nomizo. Svaigajiem tomātam iegriež krustu augšā un apakšā, noplaucē, noņem miziņu. Paprikai izņem sēklas. Ja ir labs mizojamais nazītis, var paprikai nomizot plāno, cieto mizu, no kuras daudziem rodas gremošanas problēmas. Tāpat var nomizot selerijas kātus no ārpuses, tā atbrīvojoties no cietajām šķiedrām.

Solis 2

Tālāk var rīkoties divējādi. Var visas sastāvdaļas sablendēt viendabīgā masā, pēc garšas pievienot sāli, cukuru, tabasko mērci un etiķi.

Solis 3

Otrais veids – gurķi, svaigo tomātu un papriku var sīki sagriezt.

Solis 4

Lielā bļodā sablendē 3 tomātus vai tomātus savā sulā ar seleriju kātiem, ķiploka daiviņu, pusi sīpola, sāli, cukuru, tabasko mērci, eļļu un etiķi. Sagrieztos dārzeņus iejauc zupā.

Solis 5

Zupu atdzesē ledusskapī pāris stundu, pirms pasniegšanas pievieno ledusgabaliņus (to var arī nedarīt) un svaigas bazilika lapiņas, ja vēlas, arī citus sakapātus zaļumus.

Solis 6

Grauzdiņus ierīvē ar ķiploka daiviņu un pasniedz kopā ar zupu.

Mūsu grāmata

Saistītās receptes

Cepeša zupa

Cepeša zupa

Cepeša zupu vārām, ja no iepriekšējās dienas palicis pāri cepetis. Receptes pamatu veido sastāvs, kādu to atceros no bērnības, kad zupu vārīja vecmāmiņa. Tolaik to sauca par zemnieku zupu, ja gatavoja no cepeša atlikuma, vai par nabagu zupu, ja vārīja no tā sauktajām “zupas izlasēm”.

Cukīni zupa ar muskatziedu

Cukīni zupa ar muskatziedu

Cukīni zupa ar muskatziedu ir ļoti maiga un aromātiska. Kad pagājušajā vasarā pēc senas pavārgrāmatas gatavojām receptes Zaubes savvaļas kulinārajam festivālam, starp sastāvdaļām bija minēts “mušatenblūm”, latviski – muskatzieds.

Meža sēņu zupa

Meža sēņu zupa

Sēņu zupu šodien vārījām no bērzlapēm. Tās ir saaugušas tik skaistas, daždažādās krāsās, mazie podiņi vai kā saulessardziņi atvērušās cepurītes. Jā, tieši saulessardziņi, jo lietus šogad mūs pārāk nenomoka.

Mūsu sadarbības partneri