Skābeņu zupa
Baraviku zupa “polevka”
Baraviku zupa “polevka” ir Zojas Jevdokimova ģimenes recepte. Zoja vieglu sirdi piekritusi piedalīties Sēlijas kultūras programmā “Sēņu dzīves noslēpumi” un gatavot šo zupu foto kameras priekšā, bet vēlāk raizējusies: kā tas notiks? Vai viss izdosies? Tad atvērusi bībeli, un tur stāvējis rakstīts: neuztraucies, es būšu ar tevi!
Ievads
Teksts: Sandra Ošiņa
Foto: Valdis Ošiņš
Receptes pierakstīja Jānis Mārtiņš Zandbergs, Dagnija Veidemane un visu apkopoja Sandra Ošiņa
27/07/2012
Šī zupa ir viena no pavasara pirmo zaļumu un vitamīnu baterijām. Skābenes mūsu zemītē aug dārzos un laukos, un tirgū pašas pirmās mazās, zaļās lapiņas pat tiek pārdotas par salīdzinoši dārgu naudu. Skābeņu zupa ir ļoti latvisks ēdiens, kas pēc garās ziemas apliecina, ka pavasaris tik tiešām ir sācies! Ar jaunajiem pavasara zaļumiem ēdājos ieplūst varena dzīvesprieka deva.
Pirmā no receptēm nāk no Mirdzas Zandbergas, kura to paņēmusi līdzi pēckara latviešu trimdas gaitās un atgriežoties atkal atvedusi atpakaļ uz Latviju. Viņas dēls Jānis Mārtiņš Zandbergs skābeņu zupu minēja kā vienu no mammas latviskākajām receptēm. Mārtiņš atcerējās, kā Amerikā mamma lūgusi zupai salasīt skābenes, kas augušas zālē. Kaimiņi to redzējuši un sprieduši, ka traki gan tiem latviešiem klājas, ja jau bērniem liek plūkt zāli dienišķam pusdienu galdam.
Mārtiņa atmiņas ironiskā kārtā sasaucas ar mūsu otras receptes autores Dagnijas Veidemanes stāstu, kura šopavasar apciemoja Anglijā dzīvojošo meitu. Abas pievakarē izskrējušas krosiņu pa pilsētas parku un pa ceļam salasījušas jaunās nātrītes. Mājās uzvārījušas zupiņu, un, eh, cik labi esot garšojusi kopā ar Latvijas rupjmaizīti! Dagnija vien nopriecājās, ka skrējušas pa krēslu, citādi ar tādām izdarībām būtu izraisījušas interesi vietējā publikā. Dagnija līdzīgi vāra zupu gan no skābenēm, gan nātrēm un spinātiem, reizēm pievienojot pa daļai no visu trīs veidu zaļajām lapiņām.
Trešā recepte ir Ošiņu skābeņu zupa. Mēs to vārām ar žāvētu gaļu – cūku ribiņām vai stilbiņu. Mans vīrs skābeņu zupu mūsu laulības sākuma posmā atteicās ēst – netīkot ne garša, ne vārīto skābeņu konsistence un krāsa, kas atgādinot kaut kādas purva dūņas. Es allaž respektēju, ja kādam šis vai tas negaršo, tomēr pati sev šo vienu no mīļākajām zupām vārīju. Reiz lielā badā atgriezies mājās, vīrs tomēr ieinteresējās par manu zupu, jautājot “Kas te tik labi smaržo?”. Vīrs nomēģināja un atzina, ka viņa bērnībā vecāku mājās zupa vārīta un garšojusi pavisam citādi, un manu zupiņu novērtēja par ļooooti garšīgu. No šīs dienas mēs katru gadu pavasarī pēc sniega nokušanas kopā gaidām pirmās skābenes. Kā zināms, dalīts prieks ir divkāršs prieks un kopā ēst ir divkārt garšīgāk, tāpēc par šādu pavērsienu dikten nopriecājos!
Divās no mūsu receptēm nav nepieciešama gaļa, tās derēs veģetāriešiem (tiem, kas neēd olas un krējumu, var nepievienot arī tos). Savukārt tiem, kam netīk jau iepriekš minētā vārītu skābeņu konsistence, var pamēģināt Veidemaņu skābeņu biezzupu, kur visas sastāvdaļas sablendētas maigā, biezā, aromātiskā virumā. Savukārt tiem, kam gaļa garšo un gribas piesiet dūšu, iesakām izvēlēties trešo recepti, ar cūkas žāvējumu.
Lai kur plašajā pasaulē dzīvos latvieši, pavasarim pienākot, viņi audzēs vai meklēs, atradīs un ēdīs skābenes, ja vien tās tuvumā būs atrodamas! Vēl jāpiemin svarīga lieta, kas jāzina par skābenēm. Ap Jāņu laiku tajās sakrājas par daudz skābeņskābes, kas cilvēka rumpim nodara pāri. Laimīgajiem, kam skābenes aug pašu dārzos, ir divas iespējas. Pirmā – baudīt skābenes līdz Jāņiem un līdz tam arī sagatavot ziemas krājumus, saldējot vai konservējot. Bet var tās nogriezt un ļaut ataugt no jauna. Jaunās lapiņas atkal ir pārtikā lietojamas un veselīgas. Kam sava dārza nav, pēc Jāņiem, pērkot skābenes tirgū, der apjautāties par to audzēšanu un paļauties uz pārdevēju godīgumu.
Paldies Zandbergu un Veidemaņu ģimenēm par receptēm un stāstiem!
#Latviešu virtuves klasika #Pavasara ēdiens #Vienkārši pagatavojams ēdiens #Lēti pagatavojams ēdiens #Tradicionāls ēdiens #Veģetārs ēdiens #Vegāns ēdiens #Ātri pagatavojams ēdiens
Sastāvdaļas
1. Mirdzas Zandbergas skābeņu zupa
- 1 l buljona (var lietot 2 buljona kubiciņus)
- 300 g skābeņu1 burkāns
- 1 sīpols
- 1 selerijas kāts
- 3 ēdamkarotes augu eļļas
- 30 g grūbu
- 2 kartupeļi vai 2–3 ēdamkarošu kartupeļu putras pārslu
Garšvielas pēc patikas
- lauru lapa
- čili pipari
- šķipsniņa sāls un cukura
Pasniegšanai
- cieti novārītas olas
- skābs krējums
- zaļie sīpolloki
- pētersīļi
2. Dagnijas Veidemanes skābeņu (nātru, spinātu) biezzupa
- selerijas saknes gabals
- 2 burkāni
- 1 sīpols
- 1 purava baltā daļa
- 300 g svaigu vai konservētu skābeņu (var daļu vai visas aizvietot ar jaunajām nātrītēm)
- 200 g svaigu spinātu
- smaržīgie pipari, lauru lapa, zaļumi pēc garšas
Pasniegšanai
- 2 cieti vārītas olas
- pēc izvēles šķiņķis
3. Sandras Ošiņas skābeņu zupa ar žāvētām cūku ribiņām (vai stilbiņu)
- gabaliņš cūkas žāvējuma – ribiņas vai stilbiņš
- 300 g skābeņu
- 1–2 saujas miežu putraimu
- 4–5 kartupeļi
- 1 burkāns pēc izvēles
- 1–2 lauru lapas
- 4 olas
- zaļumi
- skābs krējums pēc izvēles
Soļi
Mirdzas Zandbergas skābeņu zupa
Solis 1
1. Mazos kubiņos sagrieztu sīpolu, selerijas kātu un nomizotu, uz rupjas rīves sarīvētu burkānu liek zupas katlā, pielej eļļu un viegli 5 minūtes apcepina, līdz saknes kļūst zeltainas.
Solis 2
Pielej buljonu, pieber grūbas, nomizotus, gabaliņos sagrieztus kartupeļus un garšvielas, vāra 20 minūtes.
Solis 3
Pieber noskalotas un smalki sagrieztas skābenes, vāra 1–2 minūtes. Gatavs!
Solis 4
Olas noloba un sakapā, arī zaļumus smalki sagriež. Olas, skābo krējumu un zaļumus liek mazos trauciņos, katru atsevišķi. Katrs ēdājs var piedevas pievienot savā šķīvī pēc patikas.
Dagnijas Veidemanes skābeņu (nātru, spinātu) biezzupa
Solis 1
Saknes notīra, selerijas sakni sagriež kubiņos, burkānus – ripiņās, sīpolus un puravus – gredzenos.
Solis 2
Katliņā uz lēnas uguns vāra burkānus, seleriju, sīpolu un puravu, līdz tie mīksti.
Solis 3
Pievieno noskalotas un sagrieztas skābenes un spinātus. Pievieno garšvielas. Pavāra vēl dažas minūtes.
Solis 4
Sablendē ar blenderi. Pieber sāli un pievieno sagrieztus zaļumus.
Solis 5
Pieber cieti vārītu, kapātu oliņu. Ja bez gaļas nekādi – arī kapātu šķiņķi.
Solis 6
Pasniedz karstu ar svaigu maizi.
Sandras Ošiņas skābeņu zupa ar žāvētām cūkas ribiņām (stilbiņu)
Solis 1
Žāvējumu liek katlā, aplej ar ūdeni, uzvāra un noputo putas. Pieber putraimus un vāra laiku, kas atkarīgs no gaļas veida. Ja ribiņas, tad 10 minūtes, ja stilbiņš, tad 45 minūtes – 1 stundu.
Solis 2
Nomizo, sagriež kubiņos un pievieno kartupeļus un burkānu. Turpat zupas katlā var novārīt arī olas. Vāra vēl 10 minūtes. Olas atdzesē zem auksta ūdens strūklas.
Solis 3
Kad kartupeļi mīksti, zupā pievieno noskalotas un strēmelēs sagrieztas skābenes, pavāra vēl pāris minūtes. Pagaršo, ja vajag, pievieno vēl nedaudz sāls, parasti no žāvējuma zupa jau ir nedaudz sāļa.
Solis 4
Olas noloba, sakapā un pievieno zupai.
Solis 5
Pasniedz ar skābu krējumu un sakapātiem zaļumiem pēc izvēles, klāt piekožot rupjo vai saldskābo maizi.
Saistītās receptes
Baraviku zupa “polevka”
Baraviku zupa “polevka” ir Zojas Jevdokimova ģimenes recepte. Zoja vieglu sirdi piekritusi piedalīties Sēlijas kultūras programmā “Sēņu dzīves noslēpumi” un gatavot šo zupu foto kameras priekšā, bet vēlāk raizējusies: kā tas notiks? Vai viss izdosies? Tad atvērusi bībeli, un tur stāvējis rakstīts: neuztraucies, es būšu ar tevi!
Tomātu kabaču zupa
Tomātu kabaču zupa, kuru var uzvārīt no šīm divām sastāvdaļām un kāda atvilktnē aizmirsta buljona kubiņa. Recepti piedāvā mana feisbuka draudzene Zuzanna Peonija, sirsnīgs paldies par dalīšanos. Lūk, viņa raksta šādi: “Recepti atradu pirms dažiem gadiem FB arhīvā. Viss ir pavisam vienkārši!
Stragnams
Stragnams ir aukstā zupa kurzemnieku gaumē. Agrākos laikos to gatavoja no sālītas siļķes un visādiem pašaudzētiem dārza labumiem: dillēm, lociņiem, pētersīļiem, svaigiem un/vai sālītiem gurķiem (der arī marinēti) un no rūgušpiena, ko saimniece saraudzēja no pašu govs piena, klāt ēdot karstus, mundierī vārītus jaunos kartupelīšus.
Es gan lieku tikai skābenes, grūbas, beigās klāt vārītu olu. Ar tām dižajām piedevām nav vairs tā garša. Viss vienkāršais ir ģeniāls.
Paldies, Helita, par Jūsu ģimenes skābeņu zupas variantu. Tā ir tiesa, ka reizēm mazāk ir vairāk, un stiprākas garšas var nomākt maigākas. Īpaši pirmās pavasara skābenes droši vien var izbaudīt vislabāk pēc iespējas “tīrā” veidā.
Atbalstu Helitu! Arī es neko citu nelieku, kā vienīgi skābenes, (es lieku putraimus)un vārītu olu. Bez kādām citām piedevām…
Sveika, Aina! Paldies par komentāru, ir jau tā, ka bieži aizraujamies ar dažādām garšvielām un tā varbūt nomācam paša produkta tīro garšu.
Skābeņu zupas buljonu es parasti gatavoju no liellopa kauliem. Bet var izmantot jebkādu gaļu vai kaulus. Ir izmantoti gan tītara kakli, gan kūpināta gaļa, gan vistas spārni.
Grūbas es neizmantoju, jo tās ļoti ilgi jāvāra. Slinkums čakarēties. Tā vietā es izmantoju pilngraudu miežu pārslas. Var izmantot arī rudzu, kviešu vai auzu klijas. Tās atliek tikai iebērt katlā, un pāris minūšu laikā būs uzbriedušas. Principā der jebkādi graudaugi, piemēram, kad mājās nekā cita nebija, liku skābeņu zupā auzu pārslas. Zupai var piebērt arī smalcinātas linsēklas vai čia sēklas.
Manā gadījumā sastāvdaļas sanāk gaļa vai kauli, skābenes, kartupeļi, burkāni, kaut kādas graudu pērslas vai klijas (kas mājās dotajā brīdī atrodams), sāls. Reizēm pieberu arī linu vai čia sēklas. Un, protams, dilles. Ja nav slinkums atsevišķi vārīt olas, mēdzu pielikt arī tās.
Sirsnīgs paldies par dalīšanos ar savu recepti! Lai jauks pavasaris!
Paldies par recepti! Nezinu gan, kur dabūt 4 olu zaļumus trešajai receptei;)
Paldies, izlaboju kļūdu! 🙈