Ievads

Teksts: Sandra Ošiņa

Foto: Valdis Ošiņš 

19/04/2019

Katru gadu izmēģinām kādu jaunu olu krāsošanas metodi. Beidzot, beidzot esam tikuši pie ļoti skaistiem rozā toņiem! Agrākie mēģinājumi ar bietēm vai sārtām tējām cieta pilnīgu fiasko. Lieliskie sārtie toņi iekrāsojās no veikalā pirktas granātābolu sulas. Pērn saņēmām ziņas, ka ne visas veikalā pirktās granātābolu sulas iekrāso olas rozā tonī – dažiem bija sanācis pelēcīgs, neizteiksmīgs tonis. Šķiet, ka svarīgi pirkt sulu, kas ir izteiktā, piesātinātā tumšsarkanā krāsā, ne brūnganā krāsā, kas gaisa ietekmē jau ir oksidējusies. Pievērsiet tam uzmanību.

Baltās olas vispirms jānovāra 10 minūtes, kā jau parasti darām, un jāpaliek tās kādu brīdi zem auksta ūdens strūklas, lai vēlāk labi lobītos. Tad tās liek traukā, pārlej ar granātābolu sulu un atstāj ievilkties. Ik pa laiciņam paskatās, cik rozā vai sārtu toni vēlaties. Kad čaumalas ir iekrāsojušās pietiekami, olas uzmanīgi izņem no sulas un noliek uz papīra dvieļa nožūt. Nevajadzētu tās berzēt, jo čaumalu virspuse no skābās sulas kļūst trausla. Kad olas nožūs, tās var droši ņemt rokās un doties olu kaujās.

Maigi dzeltenais tonis ir iegūts no kurkumas šķīduma, gaiši zilais – no sarkanā kāposta novārījuma (ja pievienosiet etiķi, tonis būs zilganzaļš). Ziediņu un punktiņu raksti iegūstami, stingri pielipinot un pietinot dabas materiālus, kā redzams agrāko sezonu fotogrāfijās. Bet arī vienkrāsainas dažādu toņu olas izskatās jauki un svētkiem piemēroti.

#Tradicionāla recepte #Lieldienu ēdiens #Latviešu virtuves klasika