Kāpostu skābēšana
Jāņogu želeja
Jāņogu želeja ir smalka un garda, ja vien to pagatavo meistarīgi. Atceros, bērnībā mamma to taisīja nevārot – izspieda no ogām sulu, pievienoja divas reizes vairāk cukura un tad lēni jo lēni maisīja, līdz cukurs bija izkusis. Reizēm tā lēnā maisīšana bija mans pienākums. Nedrīkstēja uzkult putas, tas bija tiešām ļoti garlaicīgs darbs. Un man želeja tā īsti negaršoja. Tā cirtās kaklā un bija vienkārši ļoti stipri skābi salda. Tāpēc ilgu laiku to ziemas krājumiem negatavoju.
Ievads
Teksts: Sandra Ošiņa
Foto: Rihards Puriņš (Ogres balss), Valdis Ošiņš
28/01/2014
Nez, vai ir vēl kāds dārzenis, kas būtu tik ļoti mitoloģizēts kā kāposts. Kāpostos atrod bērnus. Tos meklē maciņā. Kāpostus pasniedz viesībās, lai norādītu, ka viesiem nu laiks mājās. Tie tiek izvārīti nedēļai, lai ikdienas steigā vairākas dienas nav jādomā, ko likt galdā. Tie tiek tradicionāli šmorēti svētku galdam gan Mārtiņos, gan Ziemassvētkos, nodrošinot nepieciešamo kārdinošo svētku smaržu mākoni latviešu mājās.
Apceļojot pasauli, skābus kāpostus var nogaršot ne vienā vien valstī. Bet mūsu tradicionālā metode, pie kā esam pieraduši, daudziem latviešiem šķiet vienīgā īstā un pareizā. Lai gan kāpostu skābēšana it kā ir ļoti vienkārša, tomēr ir jāievēro vairākas lietas. Ar Madonas puses recepti dalās Maija Kļaviņa: galviņām jābūt plakanām, baltām un cietām (zaļās lapas jāņem nost). Jāvēro mēness fāzes – ja vēlas cietus un kraukšķīgus kāpostus, skābē jaunā mēnesī. Ja mīkstus, kas ātri izvārās, tad vecā.
Paldies fotogrāfam Rihardam Puriņam, kurš laipni atļāva publicēt savas ģimenes fotogrāfijas, kas uzņemtas kāpostu skābēšanas dienā. Ja jūsu ģimenē ir bērni, kuri nevēlas ēst dārzeņus, no sirds ieteiktu ko tādu paveikt kādā rudens vai ziemas svētdienā kopā ar mammu, tēti, vecmāmiņu vai vectētiņu. Kad esi piedalījies šādā talkā, pielicis roku, smalcinājis, stampājis, sālījis, maisījis, garšojis, gaidījis, kad tas viss taps gatavs – nu kā var negaršot?
Pielieku vēl dažus tautas ticējumus par kāpostiem:
Kāposti jāliek skābēt jaunā mēnesī, ja liek vecā mēnesī, tad ir ļuperīgi (mīksti).
/H. Skujiņš, Aumeisteri./
Kāposti nav jāliek skābēt, kad žīdi sāk būdiņās sēdēt.
/P. Š., Preiļi./
Kāpostus stampājot, nedrīkst pirst un pirkstus pie baļļas malas tīrīt, lai kāposti neizmīkš.
/K. Jansons, Plāņi./
Kāpostus skābējot, vajaga pār mucu sabučoties, tad būs saldi kāposti.
/A. Šulcs, Krievijas pierobeža./
Lai mums visiem jautra un veiksmīga skābēšana, stipras ģimenes, daudz bērnu un pilni maciņi!
#Vegāns ēdiens #Latviešu virtuves klasika #Fermentēts ēdiens #Aukstā laika ēdiens
Sastāvdaļas
- Baltas, cietas, plakanas kāpostgalvas
- Sāls
- Cukurs
- Ķimenes
(proporcijas skatīt receptē)
Soļi
Solis 1
Ņem jebkura izmēra kāpostgalvas, attīra no ārējām lapām.
Solis 2
Sataisa garšvielu maisījumu: divas ēdamkarotes sāls, viena ēdamkarote cukura, ķimenes pēc gaumes.
Solis 3
Saēvelē kāpostus pēc gaumes rupji vai smalki, pa kārtām liek mucā kāpostus, pārkaisot ar garšvielām (standarts: uz 1 kg kāpostu 20 g sāls un 10 g cukurs).
Solis 4
Ar masīvu koka stampu kārtas labi sastampā, līdz parādās sula.
Solis 5
Kad trauks pilns, uzliek slogu un tur siltumā no 3–7 dienām (atkarībā no temperatūras telpā, siltumā vajag mazāk laika), līdz izskābst – sasniedz vēlamo skābumu. Ik pa laikam kāpostos iedur caurumus, lai gāzēm vieglāk izplūst ārā, un nosmeļ radušās putas.
Solis 6
Pēc izskābšanas, kad kāposti ir garšīgi un beidzas aktīvā putošanās, kāpostus ņem laukā no mucas, liek stikla 3-5l burkās, nes vēsā pagrabā.
Saistītās receptes
Jāņogu želeja
Jāņogu želeja ir smalka un garda, ja vien to pagatavo meistarīgi. Atceros, bērnībā mamma to taisīja nevārot – izspieda no ogām sulu, pievienoja divas reizes vairāk cukura un tad lēni jo lēni maisīja, līdz cukurs bija izkusis. Reizēm tā lēnā maisīšana bija mans pienākums. Nedrīkstēja uzkult putas, tas bija tiešām ļoti garlaicīgs darbs. Un man želeja tā īsti negaršoja. Tā cirtās kaklā un bija vienkārši ļoti stipri skābi salda. Tāpēc ilgu laiku to ziemas krājumiem negatavoju.
Pikantā zilo plūmju mērce
Sallijas plūmju mērci ēd pie dažādiem ēdieniem – sākot no pavisam vienkāršiem krekeriem un jebkura veida siera, līdz pat gaļas ēdieniem un pat desiņām. Ja tev mājās ir šādas burciņas, esi vienmēr gatavs uzņemt negaidītus ciemiņus, arī pats sevi vari palutināt, pasmeļot ar karoti biezo mērci kaut pie karstas Vīnes desiņas.
Ērkšķogu ievārījums
Ērkšķogu ievārījums man saistās ar bērnu dienām, kad zaļās un sārtās ogas lasījām mammas dārzā aso adatiņu klātajos krūmos. Toreiz tas noteikti nebija mans mīļākais ievārījums, nepatika tā specifiskā vārīto ērkšķogu piegarša, un svaigajām ogām pa kluso mēdzu izsūkt suliņu, mizu aizmetot prom.
Ja kapostus skabe jautra kompanija tad kaposti ir loti garsigi un no garsigiem kapostiem iznak -garsigi edieni!
Sveika, Biruta! Tā tiesa, zinām ģimenes, kuras ik rudeni rīko kāpostu skābēšanas talkas. Kopā jautrāk, laiks rit ātrāk, un kāpostiem ar klāt cita vērtība.
Tā tik tiešām ir.Un tam visam mīlestību jāpieliek arī ir.:)
Paldies! Tas tiesa, bez mīlestības virtuvē nav ko darīt!
Mana recepte: Uz 10 kg -150 g sāls. 100 g cukurs un 20 g ķimenes. skābēju jaunā mēnesī ap 23-25 gr. pē celsija. Pēc 3-4 dienām sastampāju 2 vai 3 litru burkās un nesu uz pagrabu. Sulu, kas paliek pāri mucas dibenā – saleju atsevišķās burkās. Ik pa brīdim burkas pagrabā pārbaudu, un ja šķidrums kāpostus neklāj, tad papildinu lai virs kāpostiem vienmēr būtu šķidrums. Šādi skābēju jau gadus 20, un vienmēr sanāk super garšīgi< krakšķīgi kāposti.
Sveiks, Vitold! Paldies par dalīšanos ar savu recepti un pieredzi. Man patīk vārdiņš “krakšķīgi”! Kaut droši vien tas radies, ātrumā rakstot, bet man ļoti patīk vārdu salikums “krakšķīgi kāposti”!