Grūbas ar sēnēm

Vistas filejas kabatiņas

Reizēm receptes manā virtuvē nonāk pa dīvainiem un negaidītiem ceļiem. Šo recepti atradu grāmatā “Zvaigznei tikai stunda. Itas Kozakevičas laiks” (Armands Melnalksnis, izdevējs “Zelta grauds”, 2004), un tā nav pavārgrāmata, bet gan izdevums par leģendārās Latvijas polietes, žurnālistes, politiķes un sabiedriskās darbinieces Itas Kozakevičas dzīvi un darbu.

Ievads

Teksts: Sandra Ošiņa

Foto: Valdis Ošiņš 

09/06/2020

Grūbas daudzu gadu garumā mūsu ģimenē bija tabu pārtikas produkts. Valdis tās atcerējās no bērnībā ēstām zupām, kur tās likušās cietas un traucējošas. Pēc tam treknu punktu grūbām pielika padomju armija – tur esot bijusi tāda lipīga grūbu putra, ko kāds armijas biedrs sviedis pret sienu ar visu bļodu, putra to pielīmējusi tik stingri, ka bļoda turējusies un nav kritusi zemē. Armijā parasti grūbas savārījuši ar kādiem nenosakāmas izcelsmes oranžas krāsas taukiem, ēdienu pasnieguši jau atdzisušu, grūbas un tauki bijuši cieti, apakšā skalinājies ūdens. Tā nu veikalu plauktam, kurā gozējās grūbas, gājām ar līkumu. Es respektēju šo nepatiku un ģimenes galdam izvēlējos citus putraimus.

Reiz, pēkšņa impulsa vadīts, Valdis Lido pusdienās izvēlējās gardi smaržojošas grūbas ar tītara gaļas gabaliņiem. Un saprata, ka šis ēdiens ir pavisam kas cits, ne tuvu nav salīdzināms ar traumatiskajās jaunības atmiņās dusošajām grūbām. Ja reiz tā, sākām grūbas gatavot arī mājās.

Nu jau esam izkopuši savu grūbu recepti līdz pilnībai un smalkām niansēm. Vispirms svarīgi grūbas sausā katlā maigi apgrauzdēt, līdz parādās smarža, ko atpazīs visi, kas stāvējuši blakus alus brūvēšanas procesam. Es no savas bērnības atceros, kā Latgales Baba (kā Latgalē sauc visas vecmāmiņas) pirms Jāņiem, Pēteriem, kāzām vai citiem godiem vannītē aplēja miežu graudus, ar ko sākās alus tapšana. Kad grauzdēju grūbas, šos noslīpētos miežu graudus, vienmēr tajā laikā domāju par Babu un gardā lauku alus smaržu.

Pēc grauzdēšanas katlā piemet šķipsnu sāls un grūbas aplej ar ūdeni, kas uzputo karstos tvaikos un burbuļos, vēl vairāk izplatot labo smaržu. Ūdeni nevajag taupīt – grūbas vareni uzsūc šķidrumu! Turpmākajā gaitā ir ļoti svarīgi miežiem ļaut lēni un mierīgi uzbriest. Ja ir malkas plīts, ko kurina siltumam, tas ir pats labākais variants. Kad grūbas uzvārījušās, tās pārbīda plīts zonā, kurā nav spēja karstuma – tālākajā galā vai maliņā, vai arī liek cepeškrāsnī (šādā gadījumā jāpielūko, lai katlam nav plastmasas detaļu, ko nedrīkst karsēt). Ja mājās ir elektriskā plīts, noregulē to uz vismazāko karstumu, liek katlam virsū vāku un atstāj to silt divas līdz trīs stundas. Ja mājās lieto gāzes plīti, tad arī labāk briedināšanai izmantot cepeškrāsni, uz gāzes liesmas grūbas var piedegt. Vai var darīt tā, kā senos laikos – kādā dīvāna kaktiņā ieklāt biezu segu, salikt kārtas ar avīzēm (tās gan mūsdienās visās mājās tā nemaz nemētājas), uzvārījušos katlu ar vāku cieši ietīt vispirms avīzēs, tad segā, apkārt salikt spilvenus, un tā šo vīstokli atstāt vismaz uz 2–3 stundām.

Īpaši savlaicīgi plānotāji var šo sākuma procesu – grūbas grauzdēt, apliet, uzvārīt, atstāt zem vāka – paveikt iepriekšējā vakarā un atstāt katlu tā līdz nākamajai dienai. Arī tā grūbas labi uzbriedīs. Bet steidzīgie var parasto grūbu vietā ņemt mazās pērļu grūbas un tikt pie garda ēdiena pavisam ātri.

Pusstundu pirms brīža, kad paredzētas pusdienas, pievieno visas pārējās sastāvdaļas. Svarīgi, lai izveidojas bagātīga mērcīte. Tumīgums kā tāds jau būs arī no pašiem miežu graudiem, ja tie būs pietiekami ilgi izkarsuši. Visēdājiem un veģetāriešiem pēc izvēles patiks mērcei pievienot pienu, sviestu, saldo krējumu un pašās beigās – kārtīgu karoti kausētā vai svaigā siera. Vegāni var izmantot kādu no augu valsts pieniem – auzu, sojas, rīsu, esot arī šo produktu krējums. Receptēs, kur paredzēts izmantot sieru, vegāni tā vietā var pievienot nedaudz rauga pārslu (nejaukt ar raugu – tas nav tas pats!).

Pārējās piedevas var izvēlēties pēc tā, kas labāk garšo vai kas tobrīd atrodams mājas krājumos. Vēlams vispirms maigi sacept sīpolus un ķiplokus. Visēdāji var mērcei pievienot apceptus vistas filejas vai tītara gaļas gabaliņus. Ļoti garšīgi ir pirms pašas gatavības pievienot sviestā apceptus spinātus. Var klāt ēst kraukšķīgi saceptas bekona šķēlītes, arī kūpinātas. Mums vislabāk garšo grūbas ar sēnēm. Ja ledusskapī atrodas kāds cietā siera gabals, jau šķīvī grūbām var uzrīvēt skaidiņas no tā.

Ja mājās atrodas atvērta baltvīna pudele, cepot sīpolus un ķiplokus, pielejam glāzi vīna, mums ļoti patīk šī smaržu kombinācija. Bet tas nav obligāti. Kad mērcei viss sagatavots, lej to katlā pie grūbām, maisot visu vēlreiz uzkarsē līdz burbulim, pašus pēdējos iejauc zaļumus un sieru. Ja vajag, vēl papildina nedaudz ūdens vai piemet kādas garšvielas. Ēd uz veselību! Ļoti labi ēdiens garšo, arī otrā dienā uzsildīts.

Īsais kopsavilkums: ja tev mājās ir grūbas, sīpols. ķiploks un piena produkti, tiksi pie ļoti garšīga un vienkārša ēdiena. Ja ir vēl arī sēnes, baltvīns, zaļumi, vairāki siera veidi, var pagatavot restorāna cienīgu maltīti. Jebkurā gadījumā, būsi gardi un sātīgi paēdis.

#Veģetārs ēdiens #Vienkārši pagatavojams ēdiens #Lēti pagatavojams ēdiens #Latviešu virtuves klasika

Sastāvdaļas

  • 100 g grūbu (4 cilvēku pusdienām)
  • 1 sīpols
  • 2 ķiploku daiviņas
  • 200 g (vai vairāk) cepamo sēņu: baraviku, gaileņu, beku, brūno/balto šampinjonu vai citu (svaigu, saldētu vai kaltētu)
  • Sāls pēc garšas
  • ½ l piena (pēc izvēles var pievienot arī saldo krējumu, vegāni – kādu no līdzīgiem augu valsts produktiem)
  • 2 ēdamkarotes ar kaudzi svaigā vai kausētā siera (vegāni to var aizvietot ar rauga pārslām)
  • 1 ēdamkarote ar kaudzi sviesta (vegāni to var aizvietot ar kvalitatīvu augu eļļu vai margarīnu)
  • Pušķītis pētersīļu zaļumu
  • 1 glāze baltvīna (nav obligāti)

Soļi

Solis 1

Grūbas ber 3 l tilpuma sausā katlā, maisot apgrauzdē uz vidēja karstuma, līdz sāk jauki smaržot. Uzlej vismaz 1 l ūdens (uzmanīgi, ūdens strauji uzvārīsies, putos un šļakstīsies!), piemet krietnu šķipsnu sāls. Katlu nosedz ar vāku un grūbas uzbriedina (uz malkas plīts malas vai cepeškrāsnī, vai arī uz elektriskās plīts vismazākā iespējamā karstuma, vai nu gāzes plīts cepeškrāsnī, vai arī katlu satin avīzēs, segās un apliek ar spilveniem). Briedina vismaz 2–3 stundas. Var arī gatavošanu sākt iepriekšējā vakarā, pēc grauzdēšanas uzliet grūbām vārošu ūdeni, uzlikt vāku un tā atstāt līdz nākamajai dienai, kad turpina gatavot.

Solis 2

Nomizo un sasmalcina sīpolus un ķiplokus. Notīra un sagriež sēnes. Ja lieto kaltētas sēnes, tās vispirms aplej ar vārošu ūdeni, pēc pusstundas tās būs kļuvušas mīkstas, tad var tās sagriezt smalkāk pēc vajadzības. Ja lieto saldētas sēnes, tās vēlams atkausēt jau iepriekš.

Solis 3

Pannā liek sviesta piciņu, maigi apcep sīpolus, līdz tie kļūst caurspīdīgi, piemet ķiplokus, maisot pacep vēl pāris minūšu, pievieno sēnes. Pakarsē vēl dažas minūtes. Ja mājās ir atvērta baltvīna pudele, šajā brīdī var pievienot glāzi vīna un pavārīt, lai iztvaiko alkohols.

Solis 4

Pannas saturu pievieno grūbām katlā, pakāpeniski, pa daļām, lej klāt pienu un/vai saldo krējumu, izmaisa un novērtē biezumu. Ēdienam jābūt ar patīkamu mērces daudzumu. Pašu pēdējo pievieno svaigo vai kausēto sieru (vegāni – rauga pārslas) un sakapātus pētersīļu zaļumus. Pagaršo sāli, maisot karsē, līdz uzmet burbuli. Tūlīt pasniedz galdā.

Mūsu grāmata

Izpārdota!

Saistītās receptes

Vistas filejas kabatiņas

Vistas filejas kabatiņas

Reizēm receptes manā virtuvē nonāk pa dīvainiem un negaidītiem ceļiem. Šo recepti atradu grāmatā “Zvaigznei tikai stunda. Itas Kozakevičas laiks” (Armands Melnalksnis, izdevējs “Zelta grauds”, 2004), un tā nav pavārgrāmata, bet gan izdevums par leģendārās Latvijas polietes, žurnālistes, politiķes un sabiedriskās darbinieces Itas Kozakevičas dzīvi un darbu.

Ķirbju risoto

Ķirbju risoto

Ķirbju risoto garšo pat tiem, kuriem ķirbis nav pirmā izvēle ēdienkartē. Šis ēdiens ir vienlaikus maigs un sātīgs, ļoti skaistā, saulainā krāsā. Ir divi varianti: sliņķu vai gardēžu.

Kartupeļu salāti švābu gaumē

Kartupeļu salāti švābu gaumē

Kartupeļu salāti švābu gaumē ir lieliska piedeva vai patstāvīgs, sātīgs un gards pamatēdiens. Salātus ēd kā piedevu pie desiņām, kotletītēm vai cepeša. Recepti kartupeļu salātiem švābu gaumē, kas gatavoti sātīgā gaļas buljonā un ēdami arī silti, piedāvā Zane Pudule

Mūsu sadarbības partneri